Riekstiņi ar kondensēto pienu

Riekstiņi ar vārītu kondensēto pienu, ir viens no maniem mīļākajiem našķiem ar bērnības garšu :)

Kopš pirms dažiem gadiem manā īpašumā nonāca neviena nelietotas un aizmirstas riekstiņu formītes, priecājos, ka varu tos izcept pati, jo mājās cepto garša nav pat salīdzināma ar veikalos nopērkamajiem.

Vajadzēs:

1) 250 gr sviests vai konditorejas izstrādājumu margarīns

2) 1 glāze cukura

3) 2 olas

4) 2 glāzes miltu

5) 1,5 bundžiņas vārīts kondensētais piens (es pērku jau gatavo, jo man liekas, ka vārīšāna ir pārāk laikietilpīgs process)

Istabas temperatūrā atlaidinātu sviestu/ margarīnu sakuļ ar cukuru. Kad masa sāk palikt gaišāka, liek klāt olas un visu turpina kult, līdz nav vairs jūtami cukura graudiņi. Tad tālāk pievieno miltus, visu kārtīgi izmaisa/ izmīca un liek nostāvēties ledusskapī vismaz uz 2h.

Kad mīkla nostāvējusies, pirms likšanas formītēs, to vēlreiz pārmīca. Tālāk jau tikai cepšanas process. :) Pirms lieku mīklu, formiņas vienmēr nedaudz iesmērēju ar sviestu/ margarīnu. 

Kas svarīgi - mīklu nevajag likt ļoti biezā slānī, lai saglabātos vidus daļa, kur smērēt pildījumu un cepšanas starplaikos noteikti turēt ledusskapī, jo auksta tā vieglāk smērējama formiņās.

Cep apmēram 200C. Precīzu laiku cik ilgi cept, nekad neuzņemu, bet kad malas paliek zeltainas - nozīmē, kamēr ir gatavas.

No ideāli gataviem, līdz absolūti piedegušiem riekstiņiem ir pavisam mazs solis, tāpēc redzot, ka maliņas sāk palikt zeltainas, ļoti jāvaktē, kad ņemt ārā. Lai izņemtu no formiņām, izveicu darbības ar 2 dakšām :) Nekādā gadījumā neiesaku mēģināt pieskarties formiņai ar pliku roku - tas ir ļoooooti karstas. 

Kad visi riekstiņi sacepti, pirms smērēšanas, tos vajag nedaudz atdzesēt.

  

Tālāk jau pavisam vienkārši - atliek vairs tikai sasmērēt. :)  Kondensēto pienu smērēju abās riekstiņa pusēs, jo, man liekas,  ka mājās gatavoto riekstiņu viens no lielākajiem bonusiem ir tieši bagātīgs pildījums. :)

Lai labi garšo! :) Un kamēr Jūs cepat riekstiņus - es došos atvaļinājumā, tāpēc - uz tikšanos pēc apmēram nedēļas! :)

Pogu paradīze

Pirms kāda laiciņa es sabiju īstenā pogu & podziņu virtuālajā paradīzē :) un vēl pirms kāda laika saņēmu savas pogas arī pavisam reālā un taustāmā veidā! :) 

Tā nu tagad esmu tikusi pie ļoti skaistām dažādu lielumu un krāsu, bet savstarpēji saskaņotām puķēm

Mazām sārtām zemenītēm - tik košām kā būtu patiešām īstas :)

Divu krāsu āboliem

Un pavisam mazām puķītēm un sirsniņām

Pie reizes vēl pasūtīju arī sprādzītes



Viss kopā tas izskatās šādi

Nu kā Jums manas pogas? :)



Lai gan man līdz galam vēl nav izkristalizējušies secinājumi un viedoklis par tēmu "vai gribu blogā kaut ko reklamēt", tomēr par šo pogu bodi nevaru atturēties nepastāstījusi, jo tā burtiski "ierauj" sevī un liek skatīties atkal un atkal (nu tā bija vismaz ar mani)! :D  

Kas tad ir šī pogu paradīze?  - Buzzy Bee Shop no Etsy lapas.

Pieļauju, ka tagad jau visas(-i) ir sērčo pa pogu bodi, bet tām(-iem), kas izlasīs līdz galam vai patiešām taisās kaut ko tur pasūtīt, var noderēt:

1) visām bildēm ir klāt centimetru mērs - tik tiešām iesaku pirms reālā pasūtījuma vēsu galvu novērtēt pogu reālo izmēru :) es sūtīju kopā ar savu paziņu un abas bijām uz pilnīga "pogu viļņa", tāpēc ar izmēru novērtēšanu bija kā bija :D pavisam mazās puķītes un sirsniņas ir tiešām mazas vārda vistiešākajā nozīmē.. un man pagaidām nav radusies iedvesma uzsākt to piešūšanu kaut kam, tievākā pērļu adata iet cauri teju vai ar grūtībām, bet  rokās tās laikam paredzēt turēt ar pinceti. :D

2) līdzīgs stāsts ir arī attiecībā uz sprādzītēm - tās ir apmēram uz 1/2 mazākas, kā es biju domājusi.

3) podziņas atnāca ātri, ir kvalitatīvas un nav ar brāķiem vai kaut kādiem defektiem, bet, manuprāt, nav arī diez ko lētas.. tā kā sūtījām divatā, tad gan izmaksas, gan pogas dalījām uz 1/2. Šeit bildēs redzamas ir gandrīz visas, kuras pasūtīju.. un tas viss kopā bija tieši Ls7,00. Nav jau it kā daudz, ja izdala uz kopējo skaitu, bet tā kā par piecdesmit super mazo pogu izmantošanu man vēl ļooti jādomā un sprādzītes arī īsti neder tam mērķim, kur sākotnēji bija paredzētas, kopējais pirkums man liekas padārgs. Tas gan, protams, neliedz arvien turpināt priecāties cik smukas tās ir. :)

4) visbeidzot - pirms sūtat no šejienes, iesaku izmest arī kādu riņķi pa vietējām rokdarbu bodēm, jo pirms nopirku šīs, man likās, ka LV nav nevienas smukas bērnu pogas, bet tagad gandrīz katrā veikalā, pat nemeklējot, arvien pamanos ieraudzīt kādas pogas. :D

Nu tāda ir mana bilance! :) Neskatoties uz mazām niansēm, joprojām ir vairākas podziņas, ko man gribas pasūtīt un noteikti tuvākā vai tālākā laikā pasūtīšu! :)

P.S. Iepakotā veidā tas viss izskatās šādi :)

Puscimdiņi



Rudens uz visiem 100% = mans gadalaiks.. :) Man patīk  skatīties kā krāsojas lapas, sajust smaržīgo dzestrumu no rītiem, ietīties siltā šallē un tā tālāk un tā joprojām :) 

Pieļauju gan, ka ļoti daudz domubiedru manam viedoklim par rudeni varētu arī nebūt.. :D Vienīgais posms iekš rudens, kas man nepatīk ir novembris, kad nav vairs lapu, bet nav vēl arī sniega, ir tumšs un slapjš. Pilnīgai atšķirībai no vispārējā vasaras fanu pulka varu piebilst, ka man ļoti patīk arī tāda īsta ziema! :)   

Rudens pie mums visnotaļ noteikti ir iestājies uz palikšanu, jo apmērām pēdējās nedēļas robežās jūtu, ka no rītiem sāk gribēties vilkt cimdus. Ja negribas vēl pavisam īstos cimdus, tad īsti piemēroti ir puscimdiņi jeb tiem, kam pirkstu gali vaļā. Es pati galvenokārt valkāju tikai ādas cimdus, tāpēc šie puscimdiņi uztapa priekš manas māsas. :)

Ja liekas, ka krāsas jau kaut kur redzētas - viss pareizi, :) jo adīti no šī un šī darbiņa dzijas atlikumiem. Adīti gluži tāpāt kā parastie cimdi, tikai bez augšējās daļas. Priecīgākai valkāšanai uztamborēju aukliņu ar bumbuļiem galos. :)

Un kāds ir Jūsu mīļākais gadalaiks? 

Bitītes Maijas svārki

Pagājušās brīvdienas man pagāja uz īstena šūšanas iedvesmas viļņa... galva tik pilna ideju, ka nezinu, kad lai paspēju to visu realizēt! :) Atkal & atkal nonācu pie sev jau zināmās atziņas, ka rudens/ ziema ir mans šiverīgākais laiks, pavasarī iestājas viegls atslābums, savukārt vasara = saule, jūra, smiekli, mīļie cilvēki un vēl, un vēl viss cits.. tikai ne rokdarbi. :)

Šie svārki paredzēti mazai jaunkundzei un visai drīz ceļos pie viņas uz Norvēģiju. Šuvu tāpat kā šos svārkus, vienīgi audums ir nevis plāns satīns, bet diezgan pabiezs džinss, tāpēc stāv stīvāk, kā arī šie pēc būtības ir kuplāki. 

Bet vēl pirms nopirku audumu svārkiem, man jau bija dekoratīvā lente ar bitītēm, kura reiz mani burtiski uzrunāja no Abakhan plaukta.  :)

Kad svārki bija gatavi, nolēmu, ka tie jānosauc par bitītes Maijas svārkiem. :) Oriģinālā Maija gan, kā redzams, ir mazdruciņ apaļīgāka, strīpaināka un ar matiem.

Tomēr neskatoties uz vizuālajām atšķirībām :) ceru, ka svārki tās valkātājai būs tieši laikā & noderēs! :)  

Lai Jums ražīga & ideju pilna nedēļa!

Brokastu karstmaizes

Brokastu karstmaizes = Mmm.. :) 

Manuprāt, tās ir tik ļoti piederīgas ne tikai laiskiem brīvdienu rītiem, bet arī ikdienas brokastīm, turklāt, kur ir teikts, ka tās ir paredzētas tikai brokastīm, jo pavisam noteikti der arī kā ātrās vakariņas.

Šī recepte nav mans izgudrojums, bet aizgūta no viena paziņas. Tā vai citādi šādu maizīšu sastāvdaļas vairumā gadījumu ir līdzīgas, tomēr šādā kombinācijā jeb drīzāk formā līdz šim nebiju mēģinājusi.

Vajadzēs:

1) tostermaize

2) desa vai cīsiņi, vai gaļa (manā variantā cīsiņi)

3) siers

4) kečups vai tomātu mērce

Sieru sarīvē, cīsiņus sīki sagriež (vai arī sarīvē) un visu sajauc kopā ar tomātu mērci. Izejvielu daudzums variējams pēc individuāli garšas un ēdāju skaita.

Tālāk jau pavisam vienkārši - ņemam pannu, ieklājam folliju, liekam maizītes uz pannas un uz maizītēm kārtojam tikko sajaukto masu. Mums mazdruciņ pietrūka, tāpēc lai nevajadzētu vēlreiz griezt & rīvēt, viena maizīte ir drusku savādākā komplektācijā :)

Cepj cepeškrāsnī, vidējos grādos, max kādas 7min, bet labāk vienkārši pavaktēt - kad siers ir izkusis un maize palikusi kraukšķīga, tas nozīmē, ka ir gatavs :)

Sanāca ļoooti garšīgas :) Kopējais pagatavošanas laiks apmēram 15 līdz 20min.

Labu apetīti! :)

Mežģīņotā volānšalle

Man ir vēl viena šalle, kas arī ir vēl viena dāvana! :)

Nav jau gluži tā, ka es visiem dāvinu tikai šalles, bet šoreiz tiešām tā sanācis. :) Ar tieši divu dienu starpību man septembrī ir apsveicamas divas vārdadienas svinētājas un gluži tāpat kā pērn, arī šogad abas no manis dāvanā saņēma šalles. :)

Par šalli manai māsai jau stāstīju. Savukārt šī mežģīņotā volānšalle  ir dāvanai manai ļoti, ļoti jaukajai draudzenei. :) To, ka dāvināšu viņai šogad atkal šalli, sapratu jau vasarā, kad ieraudzīju šo dziju, kuras krāsas, man liekas, uz visiem simts ir tieši viņas. :)

Šī šalle bija zināms izaicinājums man pašai, jo no šādas volāndzijas adīju pirmo reizi. Sākotnēji kamolā satīta izskatās šādi:

Savukārt attinot auklai līdzīgo pavedienu ir šāda - gana plata un līdzīga mežģīnei:

Tālāk jau adīju līdzīgi kā standarta volānšalli, tikai bez otrā (parastās dzijas) diega. Līdz ar to sākotnēji man nekādi neizdevās iesākt.. varbūt arī izdevās, tomēr man pašai likās, ka nekas nesanāk, jo tikai jau pēc zināma gabaliņa šalle sāk izskatīties tiešām pēc šalles. Es gan līdz tam vairākas reizes paspēju vienu un to pašu gabalu izārdīt, pāradīt un atkal izārdīt. :)

Uz etiķetes rakstīts, ka paredzēta adīt ar 8 nr adatām, tomēr tā kā tik resnu man nav, tad iztiku ar tieši uz 1/2 tievākajām zeķu adatām.

Te jau gandrīz gatava - vēl tikai atlicis galus nostiprināt.

Šeit tad nu jau pavisam gatavā versijā, kad atlicis vairs tikai iesaiņot & uzdāvināt.  :)

Man pašai ar šo dziju ir "āķis lūpā", tāpēc visnotaļ vēl plānoju kādu šādu mežģīņoto volānšalli adīt.

Lai labi valkājas & vēlreiz apsveikums nu jau pagājušajā vārda dienā! :)

P.S.PAMĀCĪBA kā šādu šalli adīt publicēta ŠEIT 

Rudens šalle un cimdi saulrieta krāsās

Jau stāstīju par tradīciju, ka beidzamos gadus māsai vārda dienā dāvinu šalli un cimdus jeb aksesuārus jaunajai rudens/ ziemas sezonai.

Nu ko - jauns rudens, jauna vārda diena un, protams, jauna dāvana! :)

Pagājušajā nedēļā vienā blogā lasīju par skaistām zeķēm, kurās "ieadīta saule"..., lai cik tas neskanētu sentimentāli, :) bet tieši tā man gribas teikt par šo šalli un cimdiem - tie ir ļoti silti, ļoti mīksti un ļoti atgādina sauli.  :)

Visbeidzot šoreiz arī dāvanu sāku taisīt jau ļoooti laicīgi - cimdi uztapa pa Jāņu brīvdienām. Man parasti vasarā nekad neko negribas adīt, bet vienā no Jāņu dienām nezkāpēc sagribējās - tad nu ķerot sauli & lauku puķu smaržas uztapa cimdi.

Un tad no augusta, apmēram mēneša laikā šalle.

Šalli adīju patenta adījumā, kas, man liekas, vienmēr adās ļoti lēni un vēl arī "apēd" daudz dzijas. Vismaz reizes divas, ja ne vairāk, man viss jau bija apnicis un likās, ka lai cik es adītu un adītu - cik gara bijusi, tik gara ir, :D tāpēc sāku izvērtēt arī alternatīvas dāvanas iespējas.

Bet nu labs, kas labi beidzas! :) Bez steigas un stresa izadot pēdējās rindiņas, šallei punktu pieliku vārdadienas rītā. Rezultātā ir pat garāka un platāka, nekā sākumā biju domājusi. :)

Nu tad - par siltu kaklu, siltām rokām, saules pilnu rudeni un, protams, daudz laimes, māšuk! :)

Brīvdienu pusdienas jeb kartupeļu gnoči ar siera mērci

Brīvdienas ir tā lieliskā iespēja pagulēt mazliet ilgāk, ēst mazliet nesteidzīgāk vai vienkārši justies mazliet priecīgāk! :) :) :)

Kartupeļu gnoči ar siera mērci, man liekas, ir tāds īstens brīvdienu ēdiens.. lai gan tā pagatavošana ir pat ļoti ātra, tik un tā man tas asociējas tieši ar brīvdienām.

Jautāsiet kas ir kartupeļu gnoči? - mazas klimpiņas, kas veikalā visbiežāk ir tajos pašos plauktos, kur makaroni, bet nav tomēr makaroni - uz manas iepakojuma kastītes, pie sastāva bija rakstīts 80% kartupeļu.

Noteikti tādas var pagatavot arī pats, bet neesmu nekad mēģinājusi, tomēr ja Jums kādam ir recepte - ļoti priecāšos uzzināt :)

Vajadzēs:

1) 1 iepakojums kartupeļu gnoči

Mērcei:

2) 200ml saldais krējums

3) 100ml līdz 200ml piens (daudzums variējams pēc vēlmes un vajadzības, jo vairāk piena, jo mazāk trekns)

4) apm 200g labi kūstošs siers (daudzums variējams pēc vēlmes un vajadzības)

5) rīvēts muskatrieksts

6) sāls

7) nepilna ēdamkarote miltu (var arī nelikt)

Ar receptē norādīto izejvielu daudzumu sanāk pusdienas 2 līdz 3 personām + mērce vēl paliek pāri.

Katlā uzvāra ūdeni. Kad ūdens ir verdošs, liek iekšā gnočus. Kad redzams, ka gnoči sāk vārīties, tad pievieno sāli. Kad visi ir uzpeldējuši augšā - nozīmē, ka ir gatavs. Kopējais vārīšanas laiks ir apmēram 3min.

Kamēr gnoči mazliet padziest - taisam mērci.  Pienu kopā ar saldo krējumu uzsilda, pievieno muskatriekstu un sāli pēc garšas. Kad redzams, ka piens jau gandrīz vārās - ber iekšā sarīvētu sieru un mazas uguns turpinot karsēt maisa, līdz siers ir izkusis un viss viendabīgi samaisījies.

Ja nav ļoti daudz siera vai gribas mērci mazliet biezāku - var pievienot nedaudz miltus. Savukārt, ja liekas, ka nav vienmērīgi izmaisījies (ir citi sieri, kas tā jocīgi kūst), tad mērci var  dabūt viendabīgu mazdrusciņ saputojot vai sablenderējot.

Tas arī viss - nesteidzīgās (bet ļoti ātri pagatavojamās) brīvdienu pusdienas ir gatavas! :)

Lai Jums nesteidzīgas brīvdienas!

Napoleona kūka

Kūka Napoleons man jau kādu laiku bija starp kulinārajiem vilinājumiem, kurus gribētos izmēģināt. Tad nu pagājušajās brīvdienās laukos iemēģināju roku šīs kūkas gatavošanā.  :)

Šī, līdzīgi kā Aijas, ir tā teikt no "slinkās sērijas", jo cepu no saldētās mīklas plāksnēm. Kopējais pagatavošanas laiks nav ilgs, tomēr par ļoti ātru arī nesauktu, galvenokārt tieši uz kārtu izcepšanas rēķina. Es gan parēli vēl cepu pīrādziņus, tīrīju sēnes, u.c. simts lietas vienlaikus, tāpēc, iespējams, man vnk viss nojucis un precīzu laiku tā arī neuzņēmu.

Bet bija tā vērts, jo rezultāts sanāca ļoooooooooooooti garšīgs! :)

Lai gan izklausīsies pēc sevis lielīšanas, :D bet tiešām neatceros, kad vēl biju tik garšīgu Napoleona kūku ēdusi :)

Vajadzēs:

1) kārtainā saldētā mīkla (es ņēmu 2 sarkanās Tešlas paciņas)

Krēmam:

2) 1/2 glāze piens

3) 3 olas

4) gandrīz 1glāze cukurs

5) 2 ēd k milti

6) vaniļas cukurs

7) 200g sviests

(tā kā man mīkla bija dubultā, tad visas krēma sastāvdaļas x2)

8)papildus: kāds ne pārāk salds ievārījums - es uztaisīju skābenu ātro ābolu ievārījumu (vnk savārot ābolus ar nedaudz cukuru), bet noteikti der arī brūklenes, dzērvenes, utt.

Kārtainās mīklas plāksnes nedaudz atlaidina, tad parullē lielākas, izcep un atdzesē.

Tomēr vēl pirms pamatnes cepšanas, iesaku pagatavot krēmu, kuram vajag laiku, lai atdzistu. Krēmu gatavo - saputo olas (gan baltums, gan dzeltenums) ar cukuru, pievieno miltus, nedaudz vaniļu, pienu un visu kārtīgi izmaisa/ saputo.

Tad liek uz nelielas uguns un maisot vāra, līdz nedaudz sabiezē. Kad sācis biezēt, nozīmē, ka ir gatavs. Kad masa ir atdzisusi, to jauc kopā ar sviestu.

Sviestu, pirms tam atsevišķi saputo un svarīgi, lai tas būtu mīksts un kādu laiciņu jau pastāvējis ārpus ledusskapja. Tad saputotajam sviestam lej klāt savārīto masu un visu puto kopā, līdz paliek nedaudz gaišāks.

Tālāk apgriezu izceptās mīklas plāksnēm maliņas, lai ir iespējami līdzīgas visas pēc izmēriem. Un tad jau - atliek tik sakārtot un sasmērēt. Katrā otrajā kārtā uz krēma pa virsu vēl liku ievārījumu. Sanāca šādi: mīkla, krēms, mīkla, krēms, ievārījums, mīkla, krēms...

Izmantoju 2 pakas mīklas, liekot 2 izceptās plāksnītes blakus, pašā kūkā kopā pavisam 5 kārtas. Ņēmu visu dubultā, jo sākumā likās, ka savādāk sanāks ļoti maza, bet patiesībā, ja nav tiešām kādi svētki - pavisam mierīgi var arī ar 1 paku iztikt, jo mana gala beigās bija tiešām liela kūka.

Beigās apsmērēju kūku ar krēmu no ārpuses un apkaisīju ar drupačām. Drupačām izmantoju tos gabaliņus, kas palika pāri, kad apgriezu plāksnēm maliņas. Man bija arī izcepta vēl papildus kārta tieši drupačām, bet to beigās nepavisam nevajadzēja un pietika jau ar to, kas bija no malām.

Lai labi garšo! :)

P.S. Un kāda ir Jūsu Napoleona kūkas recepte?

Bumbuļzeķes mazam puisēnam

Pirms kāda laika man bija ieplānots doties ciemos pie maza puisēna. Ja jāiet ciemos, tad, protams, vajag dāvanu, tāpēc uzadīju mazzeķītes. :)

Ciemos gājiens gan beigās mazliet pārcēlās, tomēr zeķītes jau veiksmīgi aizceļojušas pie mazā valkātāja.

Adīju no bēbīšu vilnas dzijas, lai ir silti, bet nav kodīgi :) Interesantākām rotaļām & lai zeķes labāk turētos uz kājas, uztamborēju aukliņu un tai galā pievienoju bumbuļus.

Ar šīm mazzeķītēm pie reizes arī atklāju savu šī rudens/ziemas vilnas zeķu maratonu :)

Un jā Jums ar vilnas zeķēm - jau saadītas?

Svārki ar plato gumiju

Līdzīgi kā ar kruzuļoto šalli, par svārkiem ar plato gumiju es domāju apmēram 1/2 vasaras.. līdz augusta sākumā uzšuvu :)

Audums ir pavisam plāns un burzīgs satīns no Abakhan vasaras izpārdošanas. Ļoti raibs un puķains, bet pa manam - tieši tādai arī jābūt vasarai :)

Kā es viņus šuvu? Pavisam vienkārši - nogriezu audumu vēlamajā garumā, tā kā man bija no 2 daļām, tad  savienoju tās kopā un apšuvu maliņas. Tad sašuvu gumiju un visbeidzot vienoju abas daļas kopā.  

Šādu plato gumiju mēģināju piešūt pirmo reizi. Manas atziņas - nav sarežģīti, bet ir daži knifi (acīgākie un lielākie šūšanas eksperti iespējams pamanīs :) )

Kad svārki bija gatavi, sev par nožēlu secināju, ka man tie tomēr īsti nepiestāv.. varbūt arī piestāv, bet tad gribētos, lai tie ir mazāk kupli vai vienkārši izskatās drusku savādāk. Tā gan laikam mēdz gadīties, ja šuj uz dullo un bez piegrieztnes :)

Kad jau biju sataisījusies uz ārdīšanu un izdomājusi divus citus pārveidotos variantus ko un kā darīt tālāk.., jo audums man ļoti, ļoti patīk (un varu kost pirkstos, ka nenopirku krietni vairāk), maniem vasarīgajiem svārkiem uzradās jauna pretendente, kurai viss patika & apmierināja.. tā nu atcēlu ārdīšanas opciju un atdāvināju svārkus.

Siguci, lai labi valkājas! :)