Gardie siera radziņi

 

Mana draudzene iet konditoru kursos un man tas nozīmē veselu lērumu burvīgi apetelīgu bilžu, daudz interesantu ideju, knifiņu  un, protams, jaunas receptes, ko izmēģināt. Tā brīvdienās pēc draudzenes receptes cepu gardos siera radziņus. Vispār receptes nosaukums ir tikai siera radziņi - vārds gardais ir papildinājums no manas puses, jo sanāca tiešām ļoti, ļoti gardi. :) 

Nezinu kā vispār nākas, bet siera radziņu recepte līdz šim pie manis nebija nonākusi un nekad tā īsti par tādas esamību pat nebiju aizdomājusies, lai gan siera radziņi man ļoti garšo... bieži gan veikalā viņus nepērku, jo man allaž licies, ka tie, kas ir tiešām garšīgi ir padārgi, tie, kas lēti - nav garšīgi. Nu pavisam noteikti zinu - pašceptie ir daudz garšīgāki & izmaksu ziņā izdevīgāki, tāpēc tiešām iesaku izmēģināt.

Vajadzēs:

1) 250 g cietais vai puscietais siers (es ņēmu Krievijas puscieto)

2) 225g margarīns/ sviests (es ņēmu konditorejas izstrādājumu margarīnu)

3) 300g milti

4) 1 ola

5) 1tējkarote sāls

6) pipari pēc garšas

Sāk ar siera sarīvēšanu. Sieru jārīvē uz smalkās rīves, jo nepieciešams, lai ir tiešām mazās skaidiņās. Kad siers sarīvēts, var gatavot mīklu. Olu sakuļ ar istabas temperatūrā atlaidinātu margarīnu. Tad pievieno sāli, piparus un miltus. Mēģināju to visu kult ar mikseri, bet īsti labi nesanāca, jo mīkla sanāk sausa un kūlās tiešām smagi, tāpēc beigās metu mieru un izmīcīju ar rokām. Kad mīkla gatava, pievieno sarīvēto sieru, visu vēlreiz kārtīgi izmīca un liek apmēram uz 5 līdz 10min pastāvēt ledusskapī.

Tālāk mīklu sadalīju gabalos un rullēju tādas kā desiņas, kuras savukārt tālāk pakava jeb apgriezta U burta formā liku cepties. 

Sākumā mēģināju mazus radziņus, bet izcepoties tie atgādināja nevis radziņus, bet kvadrātainus cepumiņus, jo cepjoties forma mainās, samazinās un vairs nav tik izteikta. Lūk, bilde kādi pēc cepšanas:

Cepu cepeškrāsnī uz 200C, apmēram 15 līdz 20min. Kad paliek viegli zeltains, nozīmē, ka ir gatavi. Cepjot ilgāk, radziņi paliek sausāki un trauslāki. 

Garša lieliska gan siltiem, gan aukstiem nākamajā dienā (ja vien kaut kas paliek vēl neapēsts) :). No receptē minētā izejvielu daudzuma sanāk apmēram X4 no daudzuma, kas redzams pirmajā bildē. 

Lai labi garšo! :)

IZLOZES rezultāti!!!

Hip-hip - URRĀ jeb laiks paziņot izlozes rezultātus! 

Bet vispirms - te visu pretendentu saraksts secīgi pieteikšanās kārtībā un izvēlētā krāsa.

1) Signe – rozīgivioletā

2) rozaapuuka - balti-melni-pelēcīgā

3) Pai – melnbaltā 

4) Hela – vēl izvēlēsies kuru 

5) Inese – balti melni pelēkā 

6) Sarkanā biete – melnbaltā 

7) Madara – melni pelēkā

8) Mouselle – melnbaltā

9) Homemade cards – melnbaltā 

10) Aija Elliņa – lillīgi rozīgā 

11) Valdis – rozīgā

12) Anna - rozīgā

13)Irēna – rozīgi violetā 

14) Zaze – melnbaltā 

15) Ineta – melnbaltā 

16) Elfu Māra – rozā 

17) Alla – melni baltā 

18) Ludmila K – rozīgi violetā 

Viens - divi - un šalle dodas pie:

Pai - APSVEICU! :) 

Sākotnējais plāns biju lozēt tikai vienu šalli, bet tā kā dāvināšanas sajūta ir tik forša un man prieks par tik daudziem pretendentiem (ak, kā man gribētos apdāvināt Jūs visas), tad nolēmu - lai iet arī otra šalle! :) Tā kā man krājumā melnbaltā dzija ir ar rezervi, tad sarakstu nepārrakstīju, bet lozēju vēlreiz.

Viens - divi - un šalle dodas pie:

Annas - APSVEICU! :)

Meitenes, gaidīšu Jūsu e-pastus, lai varam vienoties par dāvanas saņemšanu. :) Bet visiem pārējiem - pavisam noteikti apsolu, ka šī nav man beidzamā izloze. 

Uz tikšanos! :)

Advente

Spītējot vējam & milzu lietum arī mūsmājās tapis Adventes vainags un iededzinātā pirmā svecīte (vislielākais paldies manam priežu zaru sagādātājam! :) ).

Adventes vainaga taisīšana man liekas neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa un simbolisks brīnumainā gaidīšanas laika sākums. :)

Lai Jums mierpilna un brīnumaina Ziemassvētku gaidīšana! 

10 000 apmeklējumu un mana DĀVANA JUMS!

Daudz & maz - tādas vienlaikus ir manas sajūtas, ieraugot, ka bloga apmeklējumu statistika sasniegusi 10 000 robežu jeb pavisam precīzi - 10 468! :)  

Lai nu kā, bet smaidīt gribas ļoti un ir pat gandrīz tāda kā mazdrusciņ svētku sajūta. :) Šie gandrīz četri mēneši, kopš rakstu blogu, tagad atceroties vasaru, liekas paskrējuši teju vai vēja ātrumā. 

Kas pa šo laiku ir mainījies? Pavisam noteikti esmu tikusi pie daudziem virtuālajiem blogdraugiem ar kuriem ļoti ceru arī iepazīties klātienē, atklājusi sev jaunus blogus, kuru ziņas un ikdienas ainiņas ir kļuvušas par pavisam neatņemamu manas ikdienas sastāvdaļu, redzējusi milzum daudz iedvesmojošu ideju un skaistu rokdarbu, saņēmusi burvīgas dāvanas no izlozēm un dzirdējusi daudz labu vārdu no apkārtējiem.  

Tāpēc vislielākais paldies visiem par vēstulēm, komentāriem un labajiem vārdiem, kurus esmu saņēmusi gan uz e-pastu, gan draugos! :) Izlasot, ka kāds pasaka "paldies" vai "jūtas iedvesmots" - tas tiešām liek smaidīt dubultā un ir īstens enerģijas lādiņš, lai turpinātu darboties. 

Un lai nosvinētu manus svētkus - man ir DĀVANA JUMS, mīļie lasītāji! :)    

Tā kā vieni no visvairāk lasītajiem rakstiem ir par & ap volānšallēm & pamācības kā uzadīt volānšalli un kā uzadīt mežģīņoto volanšalli, tad, pieturoties pie tēmas - dāvinu volānšalli!

 

Turklāt ir iespēja izvēlēties - lillīgi-rozīgo vai balti-melni-pelēcīgo. :)

Kā saņemt dāvanu? 

Pavisam vienkārši - līdz 27.11.2011. plkst 24.00 jāpiesakās komentāros zem šī raksta, ierakstot savu e-pastu un kuras krāsas šalli Tu vēlētos saņemt. Izlozi veikšu ar random.org un rezultātus apsolu publicēt pirmdien.

 Uz tikšanos! :)

Burvīga dāvana no Homemade cards

Vakar uzzināju, ka esmu uzvarējusi Evitas - tās, kura raksta jauko blogu Homemade cards konkursā & ieguvusi komplektu Ziemassvētku apsveikuma kartiņas pagatavošanai. :)  Un jau šodien dāvana atceļoja pie manis, turklāt pavisam personīgi saņēmu to pašas Evitas. Liels paldies Tev!

Dāvanas maisiņš tik ļoti piestāv maniem aizkariem, ka nevarēju atturēties nenofotografējusi. :)

Bet kas tad bija manā dāvanā? Patiešām lielisks komplekts ar visiem nepieciešamajiem materiāliem - īsta bante, zvaniņš, aukliņa, papīra detaļas + pamācība kā uztaisīt skaistu Ziemassvētku kartiņu. 

Savukārt pērlītes, sniegpārsliņas un mazās detaļas vēl atsevišķā aploksnē, lai nekas nekur nepazustu. 

Te viss komplekts kopā:

Līdz ar materiālu komplektiņu arī jauks pārsteigums - viens jau dāvināšanai gatava kartiņa. Tā kā līdz ar Ziemassvētkiem man tuvojas arī milzum daudz draugu un radinieku jubileju - jau zinu, kas šo burvīgo kartiņu saņems!

Jāsaka kā ir - ar kartīšu taisīšanu līdz šim man ir visai maza pieredze. Un tam par iemeslu laikam galvenokārt ir ideju trūkums šajā jomā + manis pašas kritika par spēju nogriezt taisnas, glītas malas un pēc tam to visu nesaķēpāt ar līmi. :) Tāpēc līdz šim vienmēr esmu apbrīnojusi skaistās paštaisītās kartiņas un tieši tādas arī pirkusi īpašiem gadījumiem. 

Evitas komplektiņš ir tik glīts un tik ļoti uzrunājošs, un galvenais vienkārši saprotams, ka to vienkārši ļoti, ļoti gribas izmēģināt. Pavisam noteikti apsolu parādīt kas man sanāca. Paldies, Evita! :)

Sakārtot mežģīnes jeb kā tikt galā ar haosu?

 

Vasaras garumā dažādās izpārdošanās iepirku mežģīnes. Jāsaka gan, ka bez kāda uzreiz pavisam konkrēti realizējama mērķa, bet ar domu, ka noteikti noderēs, jo nevar nepirkt, ja maksā tikai Ls0,01 vai Ls0,03 metrā, vēl vairāk - tāpēc jāpērk daudz jeb vismaz 15 metri un vairāk. :) 

Tā kā konkrēta mērķa nebija, tad mežģīnes veiksmīgi iegūla plauktā. Kāds metrs gan noteikti ir izlietojies, tomēr vairāk par visu - dažādu ideju plānošanas un aptuvenas iemēģināšanas rezultātā, nesen, kad tiešām vajadzēja balto mežģīni, konstatēju, ka visas satinušās tik lielā mudžeklī, ka galu var atrast tikai ar pailgu meklēšanu. :D 

 

Tas pielika punktu, lai secinātu, ka ir pienācis tiešām pēdējais laiks, lai ieviestu kārtību.

Tā kā atsevišķa un tikai man domāta rokdarbu istaba jeb darbistaba man pagaidām ir sapnis, tad visiem maniem rokdarbu materiāliem man ir atvēlēts paliels skapis ar vairākiem plauktiem, kuros daudz kas glabājas dažādās kastes vai maisiņos. Tās lietas, kas maisiņos, gan vairumā gadījumu ir diezgan līdzīgā haosa stāvoklī kā mežģīnes. :) 

Sākumā apsvēru domu nopirkt pacietu kartonu un tad uz tā satīt mežģīnes līdzīgi kā dažos audumu veikalos, bet tad, iedvesmojieties no Aijas un Irēnas, kuras arvien atrod visādus interesantus veidus kā reciklēt materiālus, izdomāju ka varu netērēt nemaz un satīt mežģīnes uz tualetes papīra kartona rullīšiem. 

Lai pēcāk satītās mežģīnes aizņemtu mazāk vietas, rullīšus saplacināju. Sāku gan, protams, ar mežģīņu atpīšanu jeb sašķirošanu.

Viena noskatīta filma un haoss pievarēts

Lai viss no jauna neatgriežas super mudžeklī + ērti pārskatāms = izsecināju, ka vislabāk būs uzglabāt kastē.

Un kā Jūs uzglabājat savus rokdarbu materiālus? 

Manam plauktam, kurā glabāju visus savus krājumus pavisam noteikti šobrīd prasās pēc nopietnas sakārtošanas, tomēr ņemot vērā ierobežoto vietas apjomu, lai kā kārtotu agri vai vēlu līdz šim esmu atgriezusies haosa sākuma stāvoklī. :)

Rupjmaizes kārtojums

Šogad 18.novembra svētkus nesvinēju ar Staro Rīga, milzu kņadu pilsētā un salūtu krastmalā, bet brīvdienām laukos - laiskām, siltām un relaksēti mierīgām. 

Kāpēc rupjmaizes kārtojums? Šonedēļ mirkļa iespaidā nopirku veikalā jau gatavu (tādu, kas iesvērts mazā trauciņā) un man par nožēlu tas garšoja pilnīgi ne-pēc-kā, tāpēc jau braucot uz laukiem zināju, ka taisīšu rupjmaizes kārtojumu, kas turklāt, manuprāt, ir īsti piederīgs svētku tematikai. 

Esot jau laukos konstatēju, ka nav nekādu ierīču ar ko sasmalcināt maizi, kokteiļu blenderējamais kā opcija atkrita jau pašā sākumā, bet tā kā doma par rupjmaizes kārtojumu bija tik dziļa & neatceļama, tad nolēmu iztikt ar jau gatavu rupjmaizes rīvmaizi. Neskatoties uz visām niansēm ar maizi - sanāca ļoti, ļoti garšīgs. :) 

 

Vajadzēs:

1) apmēram 600g rupjmaizes rīvmaizes

2) 500g saldais krējums + cukurs pēc garšas

3) 0,5l dzērveņu vai brūkleņu ievārījums (vēlams skābens) 

Sāku ar saldā krējuma saputošanu. Kad putukrējums gatavs, var sākt taisīt/ kārtot kārtojumu. Liku šādā secībā: rīvmaize, ievārījums, rīvmaize, putukrējums un tad viss atkal no jauna.

Kad trauks ir pilns - tas arī viss - kārtojums gatavs. Tā kā man augšējo kārtu liekot izbeidzās gan putukrējums, gan ievārījums, īpašs dekorējums šoreiz izpalika. 

Ēdams pēc apmēram 24h nostāvēšanās ledusskapī. Mani novērojumi - jo ilgāk stāv, jo paliek garšīgāks. :)

Ļoti sen nebiju šo saldo taisījusi, tāpēc, dažas atziņas: 

1) apaļīgas bļodas forma nav pats labākais variants, jo diezgan pagrūti izņemt puslīdz glītu gabaliņu; 

2) pirmajā kārtā rupjmaizi nevajag ļoti biezi sabērt - man bija par biezu, tāpēc pati apakša bija sausa un ņemot traukā palika kārta ar drupačām; 

3) der arī jau gatava rupjmaizes rīvmaize vai arī man ļoti paveicās ar rīvmaizi, jo tā no tiesas garšoja pēc īstas rupjmaizes;

4) pagatavošana super ātra (max 20min) un vienkārša, ar minimālām izmaksām; 

5) sanāca tik ļoti garšīgi, ka tagad apsveru iemeslus, lai varētu uztaisīt šo saldo vēlreiz. :)

Un kāda ir Jūsu ideālā rupjmaizes kārtojuma recepte?

Pamācība: kā uzadīt mežģīņoto volānšalli?

Kā uzadīt volānšalli jau pastāstīju, tad nu tagad kā apsolīju - kā uzadīt mežģīņoto volānšalli! :)

 

Nebūs kļūdaini teikt, ka šīs mežģīņotās šalles šoruden ir īstens modes kliedziens & visiem, tostarp man pašai, ļoti patīk. :) Turklāt to lielākais bonuss ir super vienkārša un ātra adīšana, kas noteikti būs pa spēkam arī tiem, kas ar adīšanu uz Jūs. Tāpēc - aiziet pie lietas! :) 

Mežģīņotās volānšalles adīšanai vajadzēs volāndziju + adatas. 

Uz dzijas rakstīts, ka paredzēta adīt ar Nr.7 izmēra adatām, bet tā kā man tik lielu gluži vienkārši nav, tad adīšanai izmantoju Nr.4 izmēra adatas. Mana draudzene izmēģināja adīt ar lielāka izmēra adatām, tāpēc salīdzināšanai varu teikt, ka adot ar lielākām adatām šalle sanāk vaļīgāka. Ar vēl tievākām par Nr.4 gan laikam neiesaku, jo tad jau varētu būt pagrūti adīt. 

Izklātā veidā dzija atgādina tādu kā lenti ar lieliem caurumiem un viens sāns tāds kā biezāks (dubultā). Šo tad atstāju uz ārpusi un adu aiz tās malas, kas ir plānāka. Biezāko atstāju uz ārpusi, jo tā man arī liekas vairāk dekoratīva, salīdzinājumā ar plānāko.

Tālāk liekam dziju uz adatas. Sanāk tāda patiešām dzijas uzvēršana, ņemot vērā, ka nekas nav jāuzmet kā tas būtu klasiski adot. Uzveru uz adatas caur 5 cilpiņām - katrā caurumā pēc kārtas. Pēc tam adot sanāks, ka būs 5 valdziņi.

Tālāk ņemam adatu rokās tieši tāpat kā klasiski adot. 

Ar to galu, kur ir adījuma sākums nedarām neko, bet ar otru, kur ir visa dzijas fice tad arī  adīsim. Mēģinot neizslidināt adatu no dzijas, adāmo galu pārliekam uz aizmuguri (var redzēt kāda smuka maliņa veidojas) un sākam adīt.

Ada tieši tāpat kā adītu ar parasto dziju - vienīgi šoreiz dzija, kuru izada ir volāndzijas augšējā mala (skat., nākamā bilde).
Ja liekas grūti saprast pēc bildēm vai teksta (man arī pašai lasot liekas, ka esmu teju vai ķīnas ābeci uzrakstījusi :D), nevajag nobīties, bet noteikti pamēģināt, jo ir vienkāršāk par vienkāršu. Pašu pirmo rindiņu adīšana gan tiešām liekas tāda jocīga, jo adījums vēl lāgā neizskatās pēc adījuma, turklāt jāuzmanās, lai neizslīd adata. 

Praktiski tas izskatās apmēram šādi - dzija uz rādītājpirksta ir tā, kuru izada caur jau uzvērtajiem vai vēlāk izadītajiem valdziņiem.

Pēc pirmās izadītās rindiņas izskatās šādi - joprojām tāds vaļīgs un ne pārāk pēc šalles, bet tieši tā arī jābūt.

! Ja grib, lai šalle ir vaļīgāka - var adīt katrā caurumā, ja stingrāka, tad no viena caurumu 2 valdziņus. Es daru kā otrajā variantā, jo man labāk patīk, ka šallei ir saturīgāka. :) Bet abi varianti ir pareizi.

Kad visi 5 valdziņi izadīti, nākamo rindu adot atkal var redzēt kāda smuka maliņa veidojas. Ilgāk adot dzija mēdz sapīties/ satīties, tāpēc šeit vēlams pievērst uzmanību, lai maliņa būtu šāda glīta.

Pēc kādām 5 līdz 7 izadītām rindiņām jau adījums ir palicis stingrs - var redzēt kādi smuki valdziņi un izskatās jau pēc šalles. 

Tālāk adām cik garu vēlamies šalli. Man liekas, ka piemērots garums sanāk ar 1 ficīti, pat varbūt vēl nedaudz paliek arī pāri. Cik garu adīt mēru uz aci un tā kā adu sev, tad skatos pēc vajadzības kā konkrēto šalli nēsāšu.

Kad vajadzīgais garums sasniegts - atliek šalli noraukt. Noraucam tieši tāpat kā to darītu adot ar parasto dziju - 2 valdziņus saadot kopā.

Kad nonākam pie pēdējā valdziņa tam vienkārši izvelk dziju cauri un pavelk līdz ir nostiprinājies tāds kā mezgliņš, kad pavelkot var just, ka ir ok. :)

Kad šalle ir noraukta, atliek beidzamais - apdedzinu dzijas maliņas (pavisam nedaudz) un piediedzu pie šalles. 
Te var redzēt kā man sanāca - tāda kā maza cilpiņa/ volāns, kas pēc tam šallē nav redzams, jo apakšējie volāni sakrīt virsū. Tieši tāpat nostiprina arī šalles otru galu (tas, kas sākums).

Te jau abi gali nostiprināti - tā kā apakšējie volāni sakrīt virsū - tad nav redzama nostiprinājuma vieta.

Tas arī viss - MEŽĢĪŅOTĀ VOLĀNŠALLE IR GATAVA!

 

Piekritīsiet - nu ir taču vienkārši? :)

Neceptā siera kūka

Ziemassvētku sajūta, kas aizsākās ar Ilzes dāvanas saņemšanu pirmdienā, turpinājās arī vēlāk, jo tieši šonedēļ pie manis atceļoja kūku forma no Norvēģijas. Paldies manam brālēnam par šādu foršu dzimšanas dāvanu un Dacītei, kas palīdzēja tai atceļojot līdz Latvijai. :) 

Kūku formu man gribējās jau ļooooti, ļoooti sen, tomēr visu laiku atradu argumentus (galvenokārt no sērijas - diez vai man nāks par labu bieža kūku ēšana) kāpēc nepirkt. Šo formu noskatīju, kad biju Norvēģijā, bet tomēr joprojām nenopirku. Bet nu tas ir noticis - man beidzot ir sava kūku forma. :) Turklāt ar 2 mainām apakšām un iespēju cept arī kēksus.  Kūku sezonu mūsmājas pavisam noteikti var pasludināt pa atklātu! :)

Ja ir forma, tad tā, protams, jāliek lietā! :) Sāku ar necepto siera kūku. Siera kūkas gan ceptas, gan neceptas jau sen bija mana "kādreiz varētu uztaisīt" topa augšgalā.

Meklējot recepti biju pārsteigta, cik daudz variāciju. Beigās savienoju 3 receptes kopā (no katras pa druskai) un uztaisīju savu super ātro un, manuprāt, vienkāršo variantu. Sanāca garšīgi. :) 

Vajadzēs: 

1) 2 paciņas Kāruma svaigā siera

2) apmēram 2/3 paciņa sviesta

3) 200ml saldais krējums + cukurs pēc garšas

4) 1,5 paciņas Selgas cepumi

5) 1 bundža persiku pusītes

6) 2 paciņas želatīns + ūdens

Sāku ar cepumu sablenderēšanu smalkās drupačās un sviesta izkausēšanu, līdz tas paliek šķidrs. Tad jaucu abus kopā, kārtīgi izmīcīju/ izmaisīju ar rokām, lai visi cepumi ir sasūkušies un nav sausi. Iegūto masu liku kūkas formā un ar glāzi nedaudz pieblietēju, lai kūkas apakša ir stingra un nav irdena. 

Tālāk kūkas masa. Saldo krējumu saputoju ar cukuru. Cukuru liku pēc garšas, lai nebūtu pārāk salds. Kad putukrējums saputots, sajaucu to kopā ar svaigo sieru + iekšā gabaliņos sagriezti persiki. Izvēlējos persikus, jo nekādu saldēto ogu nebija pa rokai, bet domājot par vasaru - iztēlojos cik garda būtu šāda kūka ar ķiršiem vai zemenēm. Visbeidzot pievienoju uzbriedinātu želatīnu. Ņēmu 2 paciņas un saželēja super ātri, tāpēc pieļauju, ka var iztikt arī ar 1 paciņu.

Tas arī viss - kūka gatava! :) Ēdu kopā ar vaniļas mērci, kuru gatavoju kā šajā receptē izstāstīts, vienīgi izmantoju parasto pienu un vaniļas cukura vietā vaniļas pāksti.

Kādas ir manas atziņas? Šī ir ļoti vienkārša un ļoti ātra kūka. Nezinu vai ideālā, bet pavisam noteikti - bija garšīga un nelikās arī pārāk salda. Un vēl - laikam labāk gatavojama kādā stikla vai cita materiāla traukā, jo apakša bija gana cieta, tāpēc jau pamanījos ieskrāpēt ar nazi formas apakšu. 

Nākamā manā plānā ir ceptā siera kūka, vienīgi jāatrod vēl recepte, tāpēc priecāšos, ja pastāstīsiet - kādas ir Jūsu ideālās siera kūkas receptes?

PALDIES Ilzei! :)

Vakar saņēmu uzaicinājumu doties uz pastu un biju pēc Ilzes - tās, kura raksta jauko blogu Sarkanā Biete dāvanas! :) Liels PALDIES, Ilze! :) Ar Tavu dāvanu šķiet, ka man ir iestājušies Ziemassvētki, jo jūtos tieši tā un nevaru beigt smaidīt & priecāties! :) 

Jāsaka, ka paciņu no tuksneša tiešām ļoti gaidīju un jau vienā brīdī sāku bažīties vai maz esmu uzrakstījusi pareizi savu adresi. :) Man par lielu pārsteigumu un prieku tajā bija ne tikai malu atmērāmā ierīce, bet arī ļoti skaists Ilzes šūts maciņš. :)
Ilzes loterija arī ir pirmā, kurā man jebkad paveicies - tāpēc laikam jo dubultā jūtos gandrīz nereāli! :)

Lūk mana jaunā malu atmērāmā ierīce. Šī man liekas īsteni maģisks risinājums un visas pielietojuma iespējas man vēl jāizpēta, bet visnotaļ noteikti jūtu, ka atgriezusies mana šūšanas mūza, kas pēdējo mēnesi kaut kur laiski snauda. Un kā gan citādi - tak ar steigu jāizmēģina kā tas darbojas praksē. 

 

Te Ilzes šūtais maciņš - tik skaists, rūpīgs un mīksts. :) Turklāt nesaprotu pat kā tāda sagadīšanās, bet sarkana ir viena no manām mīļākā krāsām. Pavisam noteikti zinu, ka izmantošu to jau tuvākajās brīvdienās, braucot uz laukiem, lai saliktu dzijas kamolus, adatas un adāmo. Jau iemēģināju - izmērs ir tieši kā nomērīts. :)

Līdz ar dāvanu saņēmu arī kartiņu no tuksneša - pavisam īstu un ar roku rakstītu. :) Kartiņa šobrīd mitinās pie mana ledusskapja, lai vēl pēc kāda laiciņa dotos uz kasti, kur glabāju visādas skaistas kartiņas.

Ilze - vislielākais paldies Tev! Tava dāvana mani ļoti iepriecināja un Ziemassvētku sajūtu man šogad ir ienesusi agrāk kā jebkad. :)