pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Mežģīņotā volānšalle + nedēļas nogale

  

Pagājusī nedēļa likās tika gara un ilga, ka brīvdienās biju apņēmusies darīt - neko jeb tikai to, ko gribas! :) 
Plāns pēc pilnas programmas arī  tika īstenots. Tā nu kopējā bilance ir vienas pabeigtas zeķes, divas pannas mafinu, pastaiga ar suni un viena jauna mežģīņotā volānšalle. Šī tipa šalli   jau reiz adīju kā dāvanu manai foršajai draudzenei :) savukārt šī šoreiz man pašai.
  

Esmu absolūtā sajūsmā par krāsām un to, cik ļoti, ļoti ātri šādu šalli var uzadīt. Šalles tapšanā "nenoguris" līdzdarbojās mans asistents, kurš neskatoties uz neērtībām nebija pierunājams pārvietoties kur citur. :)

  

Bet atgriežoties pie pārējās brīvdienu bilances, lūk, mafini - gatavoti pēc šīs receptes   nedaudz vienkāršotā veidā - ogas aizstājot ar ievārījumu un sviesta vietā iztiekot ar margarīnu. Tā vai citādi, bet pēc šādi, rēķinot iztērēto papīrīšu daudzumu, esmu izcepusi tuvu pie 100 mafiniem :) un visnotaļ droši nonākusi pie atziņas, ka šī ir mana favorīt recepte mafinu pagatavošanai. Turklāt šādi cepti garšo arī pat tiem, kas parasti saka, ka mafinus neēd, jo tie ir pārāk sausi. Paldies, Anita! :)

  

Šīs savukārt pirmās pabeigtās zeķes no maniem jaunajiem zeķu dzijas krājumiem  . Šogad esmu mainījusi paradumus un sāku ar zeķu adīšanu pašai sev. :)

  
 
Un visbeidzot pastaiga - no tās gan bildes izpalika, bet, lūk, mana pastaigas biedrene. Viss vienmēr sākas ar šādu un līdzīgu skatienu.. :)

  
 
Un kādas bija Jūsu brīvdienas? :)

P.S. Līdz ar šalles adīšanu sabildēju arī pamācību jeb soli pa solim kā uzadīt mežģīņoto volānšalli - tā kā tiem, kas nemāk - apsolu tuvākajā laika ielikt! :)

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Pamācība: kā uzadīt volānšalli?


Kopš arvien pieaugošā intensitātē starp bloga meklētākajiem atslēgvārdiem redzu "volānšalles", "volānšalles adīšana", "kā uzadīt volānšalli" un citas līdzīgas kombinācijas, mans iepriekšējais raksts par volānšallēm ir kļuvis ļoti bieži apmeklēts, kā arī saņemu e-pastus ar lūgumu izstāstīt kā uzadīt volānšalli, secinu, ka ir tak laikam pienācis laiks man iemēģināt roku pamācības jeb tutorials apraksta veidošanā par volānšaļļu adīšanu, jo tā nu ir lieta, ko tik tiešām māku. :)

Uzreiz gan jāsaka - ievadu adīšanā šoreiz neskaidrošu, tāpēc šis apraksts būs piemērots tiem, kas jau māk uzmest valdziņus, adīt labiski un beigās adījumu noraukt. Kā arī veselu šalli tagad neadīšu, bet tikai vienu mazu paraudziņu - nu tieši tik lielu, lai doma taptu skaidra, jo man jau viena šalle iesākta, tomēr paralēli citiem darbiem, ar tās adīšanu šobrīd diez ko raiti nesokas, tāpēc vēl vienu sākt nepavisam negribas. 

Nu ko - ievads noslēdzies, tāpēc aiziet pie lietas - ADĀM VOLĀNŠALLI! :)

Volānšalles pamatā ir volāndzija jeb dzija, kas izklātā veidā atgādina tādu kā lentīti vai auklu. Uzskatāmam piemēram daži mazi kamolīši, ko atradu starp saviem krājumiem no kādreiz adītajām volānšallēm. Platumi un biezumi gan ir ļoti dažādi - man te redzamās ir tādas vidēja platuma un ļoti, loti plānas.


Volānšalles adīšanai es izmantoju volāndziju + parasto dziju. Adu ar t.s. apaļajām adatām, jo man tā liekas ērtāk + izslēgta jebkāda valdziņu nokrišanas iespējamība. 


Volānšalli var adīt arī tikai ar volāndziju, bet es tā neadu, jo, man liekas, ka tad šalle sanāk pārāk kupla un ir super bieza, jo visa sastāv tikai no volāniem, kas virsū viens otram, paši volāni tad mazāk izceļas un visbeidzot viņa tad ir tāda pļurīga un bez satura. Par labu adīšanai ar 2 diegiem ir arī fakts, ka tad mazāk iztērējas volāndzija (attiecīgi - mazāks daudzums jāpērk) un ar parasto dziju iespējams šalli visādi akcentēt - krāsu pieskaņojot vai tieši pretēji - nepieskaņojot volāndzijas tonim. Manā paraugā būs kaut kas puslīdz pieskaņots. :)

Sākam ar to, ka uzmet valdziņus un adot tikai labiski uzada 3 rindiņas. 1 rindiņa = turp un atpakaļ. Ja reizēm nojūk vai grūti izsekot, tad vienkāršotā variantā - rindiņa skaitās izadīta, kad abi diegi ir vienā adījuma sānā (skat., bildē). 

Tas cik rindiņas adīt ir absolūti variējams jautājums - atkarībā no dziju biezuma un paša vēlmes. Esmu izmēģinājusies visādi un nonākusi pie secinājuma, ka 3 rindiņas starp volāniem ir vislabākais variants. 


Tālāk sākam adīt ar volāndziju un parastās dzijas diegs tikmēr paliek neizmantots. Volāndziju liek uz pirksta (viss tas pats kā vienkārši adot) un ada, ar otru adatu aizķerot aiz maliņas, kā adītu labiski. 


Nav nekādas noteiktas vietas aiz kuras tieši "aizķer" - es skatos aptuveni, lai valdziņš, kas veidojas no volāndzijas nav ļoti biezs vai gluži pretēji - super plāns.  


Šādi adot turpina adīt līdz rindiņas galam, pēdējo valdziņu nemēģina izadīt kreiliski.  :) 
Te var redzēt - tā izskatās pilna izadīta rindiņa. 


No otras puses savukārt volāna vēl nav. 


Tāpēc tālāk adām no otras puses - viss tieši tāpat kā adot pirmo rindiņu.


Kad volāndzijas rinda (turp un atpakaļ) ir izadīta un volāns ir abās adījuma pusēs, nozīmē, ka tālāk atkal jāada ar parasto dziju. 


Ar parasto dziju adām tāpat kā sākumā - 3 rindiņas. Volāndzija tikmēr stāv sānā neizmantota. 


Tālāk atkal seko nākamā volāndzijas kārta. Sākot adīt nākamo kārtu ar volāndziju ir jāņem vērā viena maza nianse - lai maliņas veidotos glītas, parastais diegs vienmēr ir jānoliek pirms volāndzijas. Pieļauju, ka skaidrojums varētu nebūt diez ko saprotams, tāpēc noteikti labāk to skatīties bildēs. :) 

Te ir pareizais variants un var redzēt kāda glīta maliņa veidojas.
Te savukārt nepareizais variants, kad parastais diegs paliek aiz volāndiega - pēc tam sākot adīt atkal ar parasto dziju - malā veidosies diegu krustojums un nebūs smuki.


Šī arī ir tāda vienīgā nianse, kas varbūt sākumā var likties sarežģīta, bet ticiet man - tā nepavisam nav un šalle vēl nebūs pusē, kad šis jau būs iegājies automātiski. :)

Un tas arī viss - šādi adām, adām, adām,  līdz šalles vēlamais garums ir sasniegts. 


Kad vajadzīgais garums ir uzadīts, tad šalli nobeidz tāpat kā iesāka - ar parasto dziju - šoreiz izadām 2,5 rindiņas, jeb 2 pilnas (turp un atpakaļ) un vienu tikai turp un tad atpakaļ adot jau adījumu noraucam.


Lai Jūs nemulsina, ka manā paraugā izskatās, ka galā tās adījums ar parasto dziju ļoti izceļas - tas tā liekas tikai tāpēc, ka nav uzadīta visa šalle un volāni vēl pie tik maza paraudziņa nestāv tā kā tas ir īstā šallē. Te var redzēt - kā būtu, kad visa šalle uzadīta. :)


Un pats beidzamais - ko darīt ar diegu galiem? Pavisam vienkārši - es tos nedaudz apdedzinu, jo volāndzija ir ar tendenci irt un tad ar adatiņu un diegu piešuju pie šalles. Volānšalli, ja vien tā nav ļoti, ļoti tieva noteikti nevarēs uzadīt tikai ar ar vienu volāndzijas ficīti, tāpēc šūt var nākties vairākās vietās, bet tās vietas, kur šūts pēc tam ir pat ļoti grūti atrast, jo volāni tā sakrīt viens uz otra, ka nekas nav manāms. Tāpat piešuj arī sākuma un beigu diegu.

Tas arī viss - VOLĀNŠALLE IR GATAVA!!! :)

Jums noderēja?  Es ļoti ceru, ka jā :) un būšu ļooooti, ļoooti priecīga, ja atsūtīsiet man bildes ar savām šallēm! :) Bet ja kādi neskaidri jautājumi - droši jautājiet - mēģināšu palīdzēt! :)

ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Rokdarbnieka sapņu krūze & zeķu dzijas


Manā blogbūšanā bija iestājusies tieši nedēļu ilga pauze..  sākotnēji tā bija saistīta ar datortehnikas apdeitu un uzlabojumiem mūsmājās, līdz beidzās ar rudenīgu saslimšanu no manas puses. Es gan joprojām par rudeni, tomēr tik slikti no tiesas sen nebiju jutusies un tādu temperatūru sev vispār neatceros.

Ar šodienu gan jūtos nesalīdzināmi labāk :) tāpēc, kā solīju dalos ar saviem zeķu jaunieguvumiem, bet vēl pirms tiem - nevaru atturēties nepastāstījusi par kādu absolūti fantastisku vietu, kur biju pagājušajās brīvdienās - Piebalgas porcelāna fabrika

Tieši no turienes man ir šī super smukā & stilīgā krūze ar adītām porcelāna pīnēm.


Bet ja runājam par pašu Porcelāna fabriku - tajā darbojas ļoti jauka ģimene, kas ne tikai uz vietas visus traukus cep, bet daļai izstrādājumu ir arī viņu oriģināldizains. Bez šādām krūzēm ir arī pavisam vienkārši un gludi trauki, kurus iespējams vai nu apgleznot pašam uz vietas vai nopirkt dažādu pieaicinātu mākslinieku gleznojumus. Iepriekš piesakoties, iespējama arī ekskursija pa pašu fabriku - tā gan man šoreiz izpalika, bet pavisam noteikti tur gribas atgriezties vēlreiz. Turklāt fabrikas saloniņš atrodas ļoti skaistās restaurētās Vecpiebalgas muižas telpās. Tā kā - ja vien Jums kādas darīšanas uz šo pusi - no tiesas iesaku piestāt.  :)

Atgriežoties pie dzijām, lūk, mans šīs rudens/ ziemas sezonas papildinājums:


Jau otro gadu zeķu dziju pasūtu no šejienes. Par labu ne-pirkšanai tepat uz vietas vietējos dziju veikalos esmu nosvērusies galvenokārt dēļ cenas un kvalitātes attiecības. Sūtot no šejienes gan ir jāņem vērā vairākas nianses - nevar pasūtīt tikai dažas fices, bet noteikts daudzums, kā arī nav prognozējams kādas tieši krāsas būs. Tāpēc visideālākais variants, manuprāt, ir saorganizēt ar draudzenēm vai paziņām koppasūtijumu, jo tad pavisam noteikti izdosies samenedžēt krāsas un daudzumus. 

Attiecībā uz dzijas kvalitāti - varu teikt tikai to labāko, jo tagad pēc tieši vienas sezonas valkāšanas pagājušajā gadā adītās zeķes joprojām nav nedz izdilušās, nedz savēlušās, nedz pašrocīgi mainījušas savu sākotnēji plānoto izmēru. 

No šādām divām mazajām ficītēm (ap 100g) man sanāk vai nu divi pāri 38-39 izmēra zeķes vai vienas vīriešu 44 + atkarībā no izmēra vēl varbūt nedaudz paliek arī pāri. 

 
Un jā - nedomājiet, ka visas dzijas pamatā bija zilas, kā, iespējams, varētu šķist no bildēm. Es šoreiz pati nesūtīju un biju pievienojusies koppasūtijumam (vēlreiz - paldies organizētājai!) un man pat bija iespēja izvēlēties krāsas, kuru izvēlē šogad vadījos pēc absolūti sausiem matemātikas principiem - kas būs potenciālie zeķu valkātāji un kādas krāsas būtu vispraktiskākās.

Nu ko - aiziet adīt! :) Man jau vienas zeķes iesāktas! :) 


ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Vilnas zeķu laiks


Manās mājās ir iestājies vilnas zeķu laiks.

Ne tikai tāpēc, ka pēdējais laiks sākt domāt par to adīšanu ziemai un, neskatoties uz it kā pieslēgto apkuri, man joprojām liekas, ka ir pārāk auksti, bet galvenokārt tāpēc, ka vakar saņēmu savu ebay sūtījumu ar zeķu dzijām.
Tā nu krāmējot kamolīšus krustu šķērsu izsecināju, ka par maz tiešām neesmu pasūtījusi. :) Ko, kur & kāpēc es pasūtīju apsolu pastāstīt, kad sabildēšu savu jaunieguvumu.  

Bet tikmēr - beidzamās zeķes no pagājuša gadā sūtītās zeķu dzijas. Šīs beidzot bija man pašai. :)
Tāpat kā šīm, līdz ar zeķu dziju klāt ir kid mohēra, kas turklāt pavisam neplānoti beidzās, tāpēc purngali sanāca tādi kā sanāca. :)


Siltu Jums 4dienu! :) 

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

Šalle + dūrainīši


Šī šalle un dūrainīši man bija pasūtījuma dāvana vienai mazai 3gadniecei. Kā jau pieklājas - dzija mīksta un krāsas iekš rozā. :)

Dāvana gan bija jau uz pagājušā gada rudens/ ziemas sezonu, tā kā esmu visnotaļ labi informēta, ka tapa aktīvi valktāta, atzīta par labu esam un tagad prasās pēc lielākiem izmēriem. Bet kāpēc es vispār atcerējos par šo šalli? Dāvanu taisīju vēl tad, kad mana draudzene nemācēja adīt.. pa ziemu un vasaru viss mainījās.. un šodien viņa man priecīgi izstāstīja, ka tagad šalli varēs uzadīt pati. Uz priekšu, mīļā! :)

Šalle adīta patenta adījumā + galos bārkstis.


Ar pantentu man vienmēr vienādi - kamēr adu vismaz 3 un vairāk reižu sev nosolos, ka nekad vairs, jo uz priekšu "iet" pārāk lēni..., tomēr paiet laiks.. un atkal viss riņķis sākas no jauna. :D Identiski pēc šī modeļa man bija arī ar māsas šalli..  un nupat tieši vakar sevi pieķēru pie domas, ka sāku atkal apsvērt jaunas šalles adīšanu. :)

Cimdiņi ir klasiski dūrainīši + augšā izveidoju kaut ko līdzīgu mīkstiem bumbuļiem no pom-pom tipa dzijas.


Ideja par bumbuļiem bija "uz dullo" un bez kādas jau esošas pamācības, tāpēc tagad vēlreiz šādus adot noteikti būtu lietas, ko darītu savādāk. 


Kā es viņus adīju? Pom-pom dziju adīju kopā ar parasto un ik pa dažiem valdziņiem atstāju ārpusē pom-pom dzijas  pūkaino pušķi, kas veido bumbulīti. Lielākā problēma bija panākt, lai visi bumbuļi jeb pūkainās dzijas daļas sanāktu uz cimda ārpusi, bet iekšpuse pie rokas paliktu gluda. Pom-pom dzija gan uz šo visu izgāja pat nepieklājīgi maz, tāpēc manos krājumos joprojām ir kārtīga lieluma fice, kurai cits pielietojums pagaidām nav atradies.

Nu ko - esmu pastāstījusi par savu pagājušā gada veikumu un  varu gaidīt bildes no draudzenes ar viņas šī gada veikumu. :)

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Cidonijas ar cukuru


Brīvdienās mūsmājās uz dažām stundām iestājās īstens cidoniju virpulis! :)

Iestājās gluži neplānoti, jo par cidonijām plānveidā šoruden kaut kā nebija sanācis aizdomāties, bet aizbraucot uz laukiem un vietējā veikalā ieraugot sludinājumu par cidoniju tirgošanu, mani nepameta vīzija par milzum lielu daudzumu cidoniju sukāžu.. un atmiņas kā bērnībā tādas ēdu pie savas draudzenes, tāpēc tirdziņa dienā, šķiet, ka biju viena no pirmajām pircējām. :)


Ļoti, ļoti sen nebiju cidonijas griezusi, tāpēc bija piemirsies, ka tas nemaz nav tik viegli un vēl jo vairāk - nepavisam nav ātri, jo ogas ir pacietas un iekšā ir daudz mazu sēkliņu.

Griezu plānās šķēlītēs un periodiski apkaisīju ar cukuru, kā rezultātā pēc kāda laika izveidojas sula.. mm.. cik garšīga.. :)

Lai iegūtu sukādes, kundze, kas cidonijas tirgoja, ieteica šādi noturēt burciņās nedēļu, tad noliet sīrupu un cidonijas kaltēt.. Manas burciņas kā reiz jau ir nedēļu nostāvējušās, tāpēc šobrīd esmu dilemmas priekšā - atstāt kā ir un ēst ziemā ar tēju vai tomēr mēģināt taisīt sukādes?

Līdzās ogām tirdziņā pārdeva arī jau izspiestu cidoniju sulu. Pārdevēja ieteica sulu sajaukt 1:1 ar cukuru un tas arī viss - bez kādas karsēšanas un vitamīnu zaudēšanas tāda visu ziemu esot uzglabājama ledusskapī vai pagrabā. Tā nu manam 1,5 kg ogu pievienojās arī 3 litri sulas.  :)


Kā šī recepte darbojas praksē - varēšu izstāstīt pavasarī, bet iegūtais sīrups ir ļoooti garšīgs.. :)

Kādas ir Jūsu cidoniju receptes? Man ir liels kārdinājums nākamreiz braucot uz laukiem nopirkt vēl... :)

piektdiena, 2011. gada 7. oktobris

Ātrie svārki mazai meitenei


Pirms atvaļinājuma paspēju uzšūt vēl vienus ātros svārkus mazai meitenei. :)

Arī šie, tāpat kā bitītes Maijas svārki, kopā ar mani ceļoja uz Norvēģiju kā dāvana mazai jaunkundzei, kuru tostarp apciemojām.  :)

Šūti tāpat kā divi iepriekšējie svārki, tikai šoreiz mazliet sarežģīju procesu un iemēģināju roku krāsu kombinēšanā un gabaliņu stiķēšanā. Puķainais ir beidzamais gabaliņš, kas bija atlicis no šiem svārkiem un ir mans nu jau pagājušās vasaras vismīļākais audums.

Tā kā pagaidām overloks vēl ir tikai manas sapņu ierīces statusā, visu maliņu apšūšana ar šujmašīnas overloka dūrienu beigās izvērtās par zināmu pacietības izaicinājumu. :)


P.S. Heii - ja kādai mājās ir aizķēries lieks šāds raibi puķainais audums no Abakhana - ar vislielāko prieku atpirkšu vai iemainīšu pret kādu no saviem krājumiem!!! :) 

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Kā garšo rudens?


Arī es pagājušajās brīvdienās laukos sasmēlos rudens sauli, enerģiju, krāsas, smaržas un garšas. 

Kā garšo rudens? Manējais pavisam noteikti šogad garšo pēc ceptiem āboliem ar cukuru, kanēli, dzērvenēm & vēsu pienu. :)

Nemaz negribas šo nosaukt par recepti, jo sastāvdaļas ir tik klasiskas un darbības tik vienkāršas...

Vajadzēs:
1) āboli
2) cukurs vai medus
3) kanēlis
4) dzērvenes

Ņemam visskaistākos un gardākos rudens ābolus. Manuprāt, visideālākie ir tādi, kas nav ļoti, ļoti cieti vai gluži pretēji - miltaini un mīksti.


Tālāk izņem ābolam serdīti. Visērtāk to darīt ar speciālu šim nolūkam paredzēto nazi/ instrumentu, bet noteikti var arī ar parasto nazi. Jebkurā variantā galvenais ir atstāt apakšējo daļu nepārgrieztu, lai ir kur sabērt cukuru ar kanēli un sula, kas izveidosies cepjot, iespēju robežās paliek iekšā ābolā.
 

Bildē gan šī detaļa iztrūkst, bet pirms liku cepties ābolos ieliku arī dažas  svaigas dzērvenes. Alternatīva dzērvenēm ir rieksti un visādas sēkliņas.

Cepu apmēram 200 - 220C temperatūrā. To, ka āboli gatavi var saprast pēc absolūti lieliskās smaržas, kas sāk parādīties no cepeškrāsns un redzēt "uz aci", bet kopumā parasti man tas ir aptuveni 20min robežās.


Man visvairāk garšo karsti āboli kopā ar vēsu pienu, bet tiklab  lieliski arī ar saldējumu vai vieni paši bez nekā. :)

Ābolu lasīšana un ēšana notika šīs


rudens lapas ļoti mīlošās jaunkundzes kompānijā :)


Un kā garšo Jūsu rudens? :)

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Atpakaļ no atvaļinājuma & pirmās vilnas zeķes!

Čau, visiem! :)

Taisni vai gribas iesākt šo ierakstu gandrīz kā vēstuli, kad paskatos cik ilgs klusums sanācis. :) Lai nu kā tur būtu - esmu atgriezusies no atvaļinājuma! :)

Kā man gāja un ko es darīju apņemos pastāstīt mazliet vēlāk - kad bildes & domas būs sakārtojušās, būs sakārtotas mantas un atgriezta zināma kārtība mājas, :) tomēr jau tagad varu pastāstīt, ka izceļojos pa Norvēģiju, mazdrusciņ pa Zviedriju un pavisam ļoti mazdruciņ jeb caurbraucot arī pa Igauniju.  :)
Sabiju ļooti daudz visādās interesantās vietās, esmu saelpojusies super daudz svaigu kalnu gaisu un vienkārši uzņēmusi enerģiju & ieguvusi ideju lērumu ziemai. :)

Bet ja runājam par ziemu, tad vēl beidzamajā dienā pirms atvaļinājuma pabeidzu pirmās šīs sezonas vilnas zeķes.


Sezonu gan pirms laika jau atklāju ar šīm mazzeķītēm, tomēr tā, kā tās bija tik mazas un adīju vēl pirms pavisam noteikti uz palikšanu bija iestājies rudens, tad man pašai liekas, ka tā īsti skaitās tikai šīs. :)


Adīju no zeķu dzijas + kid mohēras pavediens. Kid mohēru lieku, jo man patīk, ka ir pūkaināk + liekas, ka tā ir siltāk un arī ilgāk valkājas. :)


Nu ko - aiziet adīt zeķes, bet es tikmēr mēģināšu izlasīt, kas jauns pa šo laiku noticis bloglandijā! Uz tikšanos! :)