piektdiena, 2012. gada 9. marts

Pavasara blog-saguriens


Jau kādu nedēļu, ja ne visas divas mani piemeklējis pavasara blog-saguriens.  Un kaut tāda vārda jau laikam nemaz nav – kaut kā tieši tā man to gribas nosaukt, kad apkārt notiek daudz, stāstīt un rādīt – tik daudz, bet ir saguriens to visu sabildēt un tad vēl aprakstīt.
Tāpēc jau apmēram kāds 10 raksts man paliek vai nu tikai domās savirknēts vai vispār tikai ātri garāmskrejošas idejas formātā.
Ik pārdienas  aizdomājos, ka,  ak, man taču ir jāraksta blogs/ jānopublicē kaut kas jauns, utt.. Un tad nolemju, ka viss – rīt rakstīšu, tomēr, kad pienāk rītdiena – arvien joprojām neko negribas rakstīt.
Līdz beidzot šodien secināju, ka mani gluži vai moka doma, ka neko nerakstu, bet, ja ieklausos sevī, neko īsti negribas rakstīt..
Un tā, kā blogs jau no laika gala man bija ar domu – sajūta priekam un tikai un vienīgi pašai sev, tad šodien pusdienslaikā, klausoties  putnu čivināšanu tepat Rīgas centrā, nolēmu, ka došos blog-brīvdienās jeb nemocīšu sevi ar domu par „vajadzību kaut ko uzrakstīt”. Pagaidām plānoju savas brīvdienas apmēram uz nedēļu, lai pēc tam atgrieztos jau ar jaunu iedvesmu. :) Kaut kā līdzīgi jutos arī ap Ziemassvētkiem, kad kā reiz pēc mazas blogpauzes, sajutos gluži kā no jauna.
Turklāt brīvdienām ir arī pavisam pragmatisks iemesls – nākamnedēļ man mājās nebūs datora. Lai gan mana darbadiena pamatā paiet pie datora – diezgan reti ir tie vakari, kad arī mājās neieslēgtu datoru.. (zinu, neskan laikam labi). Tāpēc no vienas puses pat priecājos par šo iespēju, jo nākamā nedēļa man būs arī brīvdiena no visām tehnoloģijām.
Saulainu Jums nedēļu!

otrdiena, 2012. gada 6. marts

Kulinārā nedēļa: siera kūka un laša pīrāgs


Ceptā siera kūka jau sen mani vilināja, tomēr visu laiku kaut kā doma atlikās, līdz beidzot cepu siera kūku uz savu vārda dienu. Sākumā domāju par Ņujorkas siera kūku, tomēr beigās izšķiros par labu vienkāršākai receptei - tas ar domu, ja nesanāks, tad nebūs tik liela bēda. :)

Cepu pēc šīs receptes. Recepte vienkārša un saprotama, tomēr cepumu un sviesta proporcijā ir ļoti būtiska kļūda, jo pat pieliekot par 20g mazāk sviesta un 1,5x vairāk cepumu, cepot tik nenormāli tecēja sviests, ka zilos dūmos bija ne tikai viss dzīvoklis, bet arī kāpņutelpa. Savukārt pati kūka, neskatoties uz ķibeli ar dūmiem, man likās garšīga. Īstie siera kūku eksperti gan teica, ka kūkai vajadzētu būt nedaudz gaisīgākai.

Galvenā atziņa man pašai - no siera kūkas cepšanas nepavisam nav jābaidās, tāpēc noteikti cepšu vēl, vienīgi pēc citas receptes.

Pa nedēļas vidu savukārt cepu laša pīrāgu - kūku. 

Recepte no šejienes. Darīju visu kā receptē minēts, vienīgi kūpināto lasi aizstājot ar svaigu lasi, kā arī iztiekot bez dillēm.

Ak, jē.. cik gardi sanāca! :) Gan silts, gan jau atdzisis garšoja tiešām fantastiski. Šī patiesi ir recepte, ko noteikti iesaku izmēģināt arī citiem. 


Un kādi Jums jauni recepšu atklājumi?

svētdiena, 2012. gada 4. marts

Svētdienas kadrs 04.03.2012.


Ja Rīgā, man liekas, ka pavasaris jau klāt, tad Piebalgā joprojām ziema. Turklāt īstāka par īstu  - ar sniega vaļņiem un mīnusiem ārā. :)