sestdiena, 2012. gada 28. aprīlis

Aukstā zupa - SEZONA ir atklāta!


Pa nedēļu draudzene ierunājās par auksto zupu un mmm.. kādas pāris dienas šī doma brieda, līdz ar vakardienu aukstās zupas sezona mūsmājās pavisam oficiāli tapa pasludināta par atklātu! :) 

Aukstā zupa man = VASARA! :) :) :)

Par sezonas atklāšanu tieši laikā pārliecinājos šodien, kad pēc dīvainās sestdienas darba dienas atnācu mājās un jutos tik sasodīti pārkārsusi it kā būtu ar kažokā no viena Rīgas galam līdz otram aizgājusi. 

Bet ja atgriežamies pie zupas - šī ir gaužām vienkārša un ātrā versija. 

Vajadzēs:
1) 2 0,5 l burciņas ar marinētām bietēm vai auksto biešu zupu (man bija no katras pa vienai)
2) 2 lieli gurķi
3) doktordesa
4) aptuveni 1,5 l kefīrs
5) 6 olas
6) sāls un zaļumi pēc garšas

Olas novāra un pēc tam kopā ar gurķi un desu sagriež kubiņos. Tad visu jauc kopā ar bietēm un kefīru. Pēc garšas beigās pievienoju mazdrusciņ sāli un zaļumus. Tas arī viss - zupa gatava! :)


Tā kā aukstā zupa ir viena no manām mīļākajām, tad šovasar man ir apņemšanās izmēģināt uztaisīt nu tādu pavisam īstu sarkano auksto zupu - kad bietes novāra un iemarinē, nevis no burciņām. 

Un tā kā esmu tādas īstas ideālās zupas receptes meklējumos - priecāšos ja varēsiet padalīties ar saviem recepšu noslēpumiem! :) Arī baltās aukstās zupas, jo man garšo visas. :)

Bet tagad - aiziet brīvdienās!

otrdiena, 2012. gada 17. aprīlis

No maniem krājumiem uz Taviem & otrādi :)


Pagājušajā nedēļā man bija krājum-apmaiņa ar Helu no foršā bloga Hela darbojas. :) Un ziniet - sajūta ir tik forša, ka visnotaļ ar nepacietību gaidu Aijas no pai! ieteikto ideju par mītavu un blogpasākumu apvienoti. Es ļoti labprāt piesakos uz palīdzēšanu organizēšanā un plānošanā.

Kad pastāstīju par saviem audumu krājumiem un super kārtības ieviešanu (starp citu - kārtība joprojām brīnumainā kārtā vēl pieturas), pieminēju arī zili raibo flaneli, kas man likās crazy krāsās un ilgi "iesēdējies"


Vārds pa vārdam un piedāvāju Helai šo audumu atdot. Cik priecīga sajūta tā kādam uzdāvināt! :) Un dubultā priecīgi, kad lasīju kāpēc savukārt Helai šis audums ne tuvu nelikās trakās krāsās un kaut nācis no padomju laikiem izskatās pat nereāli līdzīgs Japānas zīdam.

Pie manis savukārt no Helas krājumiem atceļoja dzijas. :) 


Un foršākais, ka tieši šādas dzijas man nekad nav bijušas. Esmu vairākkārtīgi uz tādām noskatījusies veikalos un reiz pat biju ļoti sataisījusies pirkt, bet tā ar palika. Man tas dzijas pavediens liekas tik skaists un smalks, ka tagad jāsāk domāt idejas, ko no tādas vislabāk būtu adīt. 

Cik forša tā bloglandijas būšana!

Priecīgu vakaru, meitenes! :)

otrdiena, 2012. gada 10. aprīlis

Lieldienas = brīvdienas!


Lai dzīvo Lieldienas = brīvdienas! Apmēram uz šāds nots šogad mums bija Lieldienas - bez steigas, bez stresa un ar moto - darīt tikai to, ko tiešām gribās darīt. :) 
Bilžu šoreiz netipiski maz. Viens no iemesliem bija baterija, kas teicās teju, teju izlādēties un lādējamā līdzi neesamība, otru savukārt izsaka absolūti lieliskais citāts, ko man gribas aizņemties no 303 dienām - "gribējās būt tā vienkārši bez telefona, bez pulksteņa, bez fotografēšanas un taisīt lielās bildes ar acīm". 

Kaut gan esmu tikai un vienīgi par olu krāsošanu ar visādiem dabas līdzekļiem, redzot Laines ar zīdu krāsotās olas - bija skaidrs, ka noteikti gribu tādas izmēģināt. Tad nu sacīts darīts - jādodas meklēt zīda kaklasaites. 

Cēsis likās mainījušās jeb vienkārši sen nebija sanācis būt un tā mierīgi pastaigāt sestdienā pa pilsētu. 


Divas pamatīgākās atziņas - sestdienā Cēsīs ap plkst 9 nav neviena vieta, kur paēst brokastis. Vai arī mums nevienu neizdevās atrast. Tās, ko zinājām izrādās strādā vai nu no 10 vai 11 vai vispār beigušas pastāvēt. Laikam nevajag tik agri celties, bet ko darīt, ja reiz tieši brīvdienās miegs nenāk. ;)
Otra atziņa - lietoto drēbju veikali ir savairojušies kā sēnes pēc lietus. Es drusku brīnos - kur tik daudzi veikali rod noietu un pieprasījumu. Tā vai citādi - pieprasījums pēc zīda kaklasaitēm bija pavisam noteikti, jo no diviem veikaliem kuros iegriezos - vienā visas bija izpirktas, otrā - atlikušas tikai 3 un pārdevējai jau uzreiz bija skaidrs, ka taisos izmantot olu krāsošanai. Krāsas gan nav pašas tipiskākās Lieldienu, bet citu variantu nebija.


Mazdrusciņ maģija tajā olu un zīda būšanā tiešām, jo patiešām nokrāsojās. Paldies, Laine par ideju! :) Uz nākamo gadu jāieplāno laicīgāk smuku zīdu sameklēt.


Līdz ar zīda olām tapa arī parastās - kā nu bez tām! 


Pie citādākām olām vajag citādākus salātus. Sākotnējā ideja par rosolu pārveidojās uz kārtojumu, kas savukārt tālāk uz kaut ko līdzīgu kūkai. 


Bija garšīgi, tomēr šādu taisīšanai noteikti ir kāds knifs - ar ko viņu smērēt, lai nav pārāk slapja, bet nav arī sausa + vēl turas kopā? Mūsējo varēja sagriezt, bet gabaliņš bija stipri trausls. 
 
Vakar gan secināju, ka aizmirsu izšūpoties. Nu atliek cerēt, ka tie odi tomēr nekodīs. Savukārt Lieldienas noslēdzu ar velo sezonas atklāšanu. Ir forši, bet drusku pa aukstu priekš manis, lai jau atklātu arī ikdienas braucienu velo sezonu.

Priecīgu nedēļu! :) 

ceturtdiena, 2012. gada 5. aprīlis

Zaļās vakariņas


Esmu novērojusi, ka reizēm, kad liekas, ka "ledusskapī nekā prātīga nav", bet uz veikalu iet ir slinkums, tad iztiekot ar to, kas mājās sanāk pat teju vai pārsteidzoši gardi ēdieni. Svaigas zaļās pupiņas - izsautētas un tad pa virsu uzsista ola, protams, nav nekāds ģeniāls atklājums, tomēr, kad tam visam pievieno vēl arī divus sierus un svaigus kressalātus - garšas nianse rodas gluži cita un ir pārsteidzoši garšīgi. Iesaku izmēģināt! :)

Vajadzēs:
1) sasaldētas zaļās pupiņas
2) olas
3) nedaudz olīveļļa un ūdens
4) sāls, pipari
5) zilais siers
6) parmezāna siers
7) svaigi kressalāti
Visas proporcijas ir "uz aci". Man sanāca, ka bija 1,5 paciņas saldētās pupiņas, 3 olas, gabaliņš zilā siera un mazdrusciņ parmezāna siera.

Pagatavošana pavisam vienkārša un ātra. Ielej pannā (vēlams diezgan dziļā vai vismaz palielā) nedaudz ūdeni un kopā ar sāli un pipariem sasaldētās pupiņas sutina, līdz tās kļuvušas mīkstas. 

Kad pupiņas gatavas, uzlēju nedaudz eļļu un pa virsu "uzsitu" olas. Lai olas būtu vienmērīgākas, labāk viņas jau atsevišķi iepriekš kādā bļodiņā sakult. Tā kā man bija slinkums smērēt bļodiņu, tad "situ" veselas olas un tās ātri izmaisīju. 

Visbeidzot kad olas jau ir izcepušās - pa virsu pārrīvēju parmezāna sieru, tad to visu samaisīju un vēlreiz pa virsu rīvētais siers. Jo vairāk siera, jo gardāk. :) Tālāk slēdzu plīti ārā un karstajās pupiņās sametu iekšā nelielos gabaliņos jeb plānās šķēlītēs sagrieztu zilo sieru. Uzliku vāku un ļāvu tam visam kādas divas vai trīs minūtes pakust. 

Pirms ēšanas pa virsu vēl pārkaisīju ar svaigiem kressalātiem. Mm.. un bija tik garšīgi, jo visas sastāvdaļas kopā veido super labu kombināciju. :)


Kāds ir Jūsu garšīgais ēdiens, kas sākotnēji tapis "no visa, kas ledusskapī"?

otrdiena, 2012. gada 3. aprīlis

Kas notiek manā audumu skapī?


Kad man bija atvaļinājums (uh, cik sen jau tas liekas) viens no maniem lielajiem jeb must to do plāniem bija sakārtot savu audumu skapi. 

Atsevišķa darbistaba, plaši plaukti audumiem un visādiem citādiem niekiem man pagaidām ir tikai sapnis, tāpēc mans esošais audumu skapis jeb precīzāk 2 palieli plaukti ir visnotaļ piebāzti un ik pa laikam es nonāku pie secinājuma, ka vai nu neko nevaru atrast vai jau esmu aizmirsusi, kas viss man īsti ir. :) Kaut kā līdzīgi bija arī šoreiz, kad kārtojot atradu patiešām tādus audumus un arī iesāktās lietas, par kurām jau veiksmīgi bija piemirsies. 

Līdz šim visus audumus nez kāpēc krāvu vairumā gadījumu vēl pa maisiņiem un tad tālāk vienu virs otra, bet nu, kaut man, uz vispārējā blogeru fona, nemaz ar laikam nav tik daudz to audumu, šāda kārtība īsti nedarbojas, jo: 1)vienmēr jārokas; 2)reizēm vienā maisiņā ir vairākas lietas, piemēram, gabals līmauduma kopā ar audumu vai atgriezumiem no auduma, kur tas tika izmantots - rezultātā, kad nākamreiz meklēju līmaudumu, jau esmu aizmirsusi, kur ieliku; 3)audumi salikti haotiski; 4)visai ātri plaukti atkal ir sajukuši un jākārto pa jaunu. 

Izkrautā veidā, pirms sāku kārtot, mans skapis izskatījās apmēram šādi:


Tāpēc šoreiz kārtojot piegāju visam ar citu koncepciju - sašķiroju audumus pēc būtības:
1) pavisam mazi atgriezumi;
2) nelieli atgriezumi, kas izmantojami kādām bērnu drēbēm, utt;
3) normāla lieluma audumi

Pavisam mazajiem un nelielajiem atgriezumiem nogriezu visas ķeskas un skrandas, kas, lai cik taupīgi un saudzīgi domātu - man līdz šim nav noderējušas un diezin vai noderēs. Respektīvi tādus gabalus kā šis apgriezu puslīdz taisnā formā. 


Rezultātā ieguvu šādas glītas kaudzītes. Pavisam mazie gabaliņi:


Nelielie gabaliņi:


Ārpus šiem diviem iedalījumiem atšķiroju arī:
1) organzu - par šo nu tiešām esmu pārsteigta, ka man tik daudz, kaut dedzinātās puķes un tādas lietas man drīzāk nepatīk, nekā patīk. 


2) līmaudumus un līdzīgus niekus

 

3) oderes


4) kokvilnas trikotāžu


5) audumi, kuros vīlos un pagaidām nezinu, ko ar tiem darīt - no zili raibā gribēju šūt kleitu, bet secināju, ka viņš ir pārāk elektrizējošs un lipīgs, kas nozīmē, ka bez oderes neiztikt, savukārt odere neietilpa kleitas plānā, tāpēc visbeidzot izpalika pati kleita. Savukārt sarkanais krāso visu, ko vien iespējams nokrāsot - pat maisiņu.


6) kleitas, kas nesanāca jeb kleitas, kurām bija nepareizi izvēlēti audumi. Tumši zilais - ļoti smuks, bet tomēr pārāk ciets, tāpēc kleita sanāca kokaina un stāv nevilkta, savukārt atlikušo audumu esmu izmantojusi acu maskās, kā pildījumu kopā ar sinteponu, lai būtu stingrākas.


Lillā savukārt mācība, ka lielus zīmējumus ir neprāts griezt mazās detaļās, ja vien to visu pēc tam neplāno sastiķēt glīti kopā. Tā kā es neko nestiķēju, bet griezu un šuvu, tad rezultāts bija slikts. 

Ja sākotnēji plānotās kleitas augšdaļu jau esmu norakstījusi un aizmirsusi, tad apakšai gan joprojām apsveru domu varbūt pabeigt par svārkiem, jo tur tomēr tik sīki nesagriezu, kaut arī - savienojuma līnija man burtiski "lec" acīs. 


Ja tik tālu izlasījāt :) tad tas arī fināls - tālāk nonācu pie pamata audumiem, kas vairums pirkti ar kādu mērķi, bet tas pagaidām nav realizējies/ nav uzsākts realizēt vai ar domu, ko no tā aptuveni varētu šūt. Tos tas  tad arī sakārtoju sev puslīdz saprotamās kaudzēs. Maisiņā liku tikai ļoti gaišos audumus.

Kad visu smuki sakrāmēju plauktā, noslēgumā šķīros no diviem milzīgi pārbāztiem Rimi lielajiem maisiem šādu uz līdzīgu mazu skrandu. Līdz šim visus tādus galus un šņakus vācu maisā ar domu - kaut kad noderēs. 


Tā kā līdz šim nekas vēl nebija noderējis vai ja ļoti cītīgi domāju - nu varbūt kādu vienu reizi noderējis, secināju, ka nav jēgas šādus krāt arī turpmāk, jo tikai lieki aizņem vietu. Tagad uz bildi skatoties gan liekas, ka varbūt tomēr nevajadzēja mest ārā, bet nu audzinu sevi nebūt tik trakam kāmim. :)

Rezultātā beidzot (nu vismaz uz kādu laiku) skapī kārtība, tajā ātri orientējos un varu visu vajadzīgo atrast.

Pašam, pašam finālam - mazs ieskats ar dažiem audumiem, kuriem visgarākais stāsts vai kurus man vienkārši gribas parādīt:

Plāns satīns. Pirku vasaras beigās kopā ar vienu citu līdzīgu audumu svārkiem. Svārkus uzšuvu, bet modelis nebija " īsti mans", tāpēc otrus tādus pašus vairs nešuvu un tagad meklēju citu svārku/ kleitas modeli šai vasarai.

 
Klasiskie audumi - šie trīs man tik ļooti patīk, tāpēc man viņus žēl griezt. :D Izklausās jau gan laikam smieklīgi. :D Tas, kas mazajā augšējā bildītē dzīvē ir "dziļi melns" un pirku ar domu šūt godē svārkus. Bet kad redzēju, cik tas grūti - daudz detaļu un kāds čakars ar klasisko jostu bija manai draudzenei - mani godē svārki tā arī palika nepiegriezti.


Vasarīgs lina tipa audums - gribu kuplus svārkus un lai kāda labā feja man uzšuj klāt mazu žaketīti. Dzīvē krāsa daudz košāka un neņirbst acis skatoties. 


Mans pagājušās vasaras viens no mīļākajiem audumiem. Vēl drusku atlicis arī šai vasarai. :)


Adīta tipa trikotāžas - tas ar sirsniņām agrāk vai vēlāk (nu drīzāk jau uz rudeni) būs šalle manai māsai, savukārt no zilā pagaidām domāju, ka šūšu jaku. 

 

Super gaisīgs un viegls mākslīgais zīds - pirku kleitai, bet kaut kā tā arī pagājušajā vasarā neuzšuvu tomēr, jo viņš ir tik trakoti slidens. Lielas aizdomas, ka šujot kleitu diemžēl neiztikt arī bez oderes.


Cieta un kokaina kokvilna - paredzēts auduma iepirkumu maisiņam, kas savukārt jau apsolīts manai māsai. 


Flanelis ar absolūti traku krāsu savienojumu. Šo man atdeva viena radiniece, kurai savukārt paziņas paziņa. Nācis laikam no padomju laikiem un pagaidām mitinās manā skapī bez jebkādas nojēgas par potenciālo pielietojumu. Ja ir kāds gribētājs - vienu gabalu varu uzdāvināt. :)


Vēl viens flanelis, ko man iedeva draudzene, lai uzšuju viņas meitai sarafānu. Arī no padomju laikiem. Esmu tomēr par slinku :) lai šūtu tādus sarafānus, ko staigāt pa māju, tāpēc taisos pie iespējas atdot atpakaļ. 


Mākslīgā kažokāda - pirku Abakhanā uz svaru vienam ļoti konkrētam mērķim, bet atnākot mājās biju ļoti nepatīkami pārsteigta konstatējot, ka mans nopirktais gabals ir ar caurumiem. Brīnos kā vispār nepamanīju pērkot, jo parasti ļoti skatos - laikam tā spalva kaut kā viltīgi bija sakritusi. Tad nu tagad vēl neesmu izdomājusi, ko ar šo iesākt, ņemot vērā, ka caurumi ir dažādās vietās.


Kā Jūs kārtojat audumus un uzturat kārtību skapī/ plauktā/ istabā, kurā tie salikti? 

P.S.Šis laikam mans personīgais rekords kādam blograksta garumam :)

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Ar atgriešanos jeb čau aprīlī!


Čau, meitenes!

Pasludinu savu blog-atvaļinājumu par beigušos un blog-sagurienu par pārvarētu. Ievilkās gan ilgāk kā bija plānots, bet kad bija pagājusi plānotā nedēļa pēc sajūtām jutu, ka vēl negribas neko rakstīt. 

Un tā kā svarīgākais ir sajūtas, tad pieņēmu - ja negribās, tad nevajag. :) Komplektā ar blog-sagurienu man bija arī absolūtais slinkums/ iedvesmas trūkums iekš rokdarbu vai jeb kā citādāk apsauktu radošu aktivitāšu jomas - šujmašīnai pagaidām ziemas snauda, bet ceru, ka tas ir pārejoši un īslaicīgi. Domājot vairāk - pat nesaprotu un varbūt arī nevajag, kur man tāds sagurums, ka marts likās tik garš un mokošs - nu kā divi novembri un vēl tas viss kvadrātā.

Tā vai citādi, bet līdz ar marta beigšanos jūtos kā no jauna, kaut ārā gandrīz ne pa kripatiņu neliekas siltāks vai savādāks. Un patiešām varu teikt - ir labi paņemt tādu pauzi, ja pēc sajūtām liekas, ka tādu tiešām vajag. Meitenes, es iesaku! Ne tāpēc, lai pazustu no bloglandijas, bet tāpēc lai atvilktu elpu un atgrieztos ar jaunu iedvesmu. :) 

Tad uz atgriešanos un pie reizes arī svētdienas kadrs - bildē redzamā kūka jeb pūpolsvētdienas saldās brokastis. Cepta pēc šīs lieliskās receptes no Kristas. Iesaku Jums izmēģināt, jo tā ir fantastiska! :)