Princeškleita princesei

Kārtoju bildes un atradu vienu nu jau pasenu projektiņu - princeškleitu manas draudzenes mazajai princesei. 

Nu ko - šuvu vasarā, bildes tagad ziemā. Bildes gan nav ļoti labas, bet doma skaidra. Uz mazās dāmas uzvilkta izskatās 100x labāk, bet nu - princese ar visu tērpu, tas lai paliek pie neatklājamajiem princešu noslēpumiem. 

Kad saņēmu pasūtījumu pēc princeškleitas dāvanā sākumā izmalu internetu, meklējot pēc idejām. Tad sapratu, ka tomēr labāk par gatavu Sniegbaltītes kleitu būs visu ideju izdomāt pašai. Un pie reizes tad arī bez atkāpēm ievērot dāvanas saņēmējas vēlmes attiecībā uz krāsu = rozā. :) 

Tā kā zināju, ka negribu ūber sarežģītu konstrukciju + man nav precīzu kleitas valkātājas mēru + nav opcija kleitu piemērīt šūšanas procesā, nosliecos par labu kleitu konstruēt uz jau gatavas maiciņas bāzes. 

Ja tagad šūtu vēl vienu tādu, visticamāk darītu tieši tāpat, jo šādam piegājienam, manuprāt, ir ļoti daudz plusu - kleita ir salīdzinoši vienkārši uzšujama, nav riska, ka nederēs, turklāt visticamāk sanāks arī ar zināmu rezervi - attiecīgi derēs ilgākam laikam.

Tas ko tagad gan darītu savādāk – vēlreiz nepirktu krekliņu ar jau uzdrukātiem uzrakstiem. Šo pirku Prismā palielā steigā, vadoties pēc galvenā kritērija - rozā + man vajadzīgais izmērs. 

Veikalā domāju, ka uzrakstus nomaskēšu kaut ko uzšujot virsū. Bet kad kleita bija vismaz domu līmenī realizējusies un taisījos sākt šūt sapratu, ka nemaz ar tā nenomaskēšu, ja vien negribu teju vai visu krekla priekšpusi uzšūt dubultā. Tāpēc risinājums ir tāds vidus variants - krokojumi no mīksta tilla. 

  

Bildē skatoties man liekas, ka burti arvien ir stipri redzami, savukārt dzīvē uzvilktai tas tā neizskatās un vairāk ir kā pelēki raibumiņi. 

Kleitas apakšējā pamata daļa no kokvilnas. Tā kā gribēju, lai kleita stāv kupla + ir ērti skriet (cik jau nu tas piedienās princesei), tad apakšējā daļa platumā bija teju vai 3x lielāka kā krekliņš. 

Apakšējās daļas augšējā kārta ir organza. Šī bija grūtākais posms no visa procesa, jo audums ļoti nepateicīgs un mega irstošs. Savukārt līdz apdedzināšanai manas iemaņas nesniedzās, jo lai kā mēģinātu – kādā brīdī taisnas malas vietā izkusa kārtīgs caurums un varēju visu sākt no jauna. 

Vidukļa jautājums, manuprāt, ir otra nianse par kuru jāpadomā šādi šujot krekls + apakša.

Tā kā man apakša bija ļoti kupla un vēl vairākās kārtās, tad šuvuma līnija nesanāca šūšanas meistarklases cienīga. Līdz ar to radās vajadzība pēc jostas, lai nomaskētu dažas nepilnības un vidukļa daļa arī iegūtu tādas izteiktākas/ savāktākas aprises. 

 

Savukārt uztaisīt un piešūt jostu no nepārāk pateicīgā organzas auduma = reāls izaicinājums nerviem un pacietībai.

Tā kā visu daudzo kārtu un kroku rezultātā ieguvu super biezu vīli, tad lai kreisā puse neizskatītos, kā mēdza teikt mana šūšanas kursu pasniedzēja, pēc miskastes, nācās apciemot arī īstu šuvēju un malu apoverlokot.

Apmetnītis ir no plānas mākslīgās kažokādiņas un man pašai liekas kā saldais ēdiens. :) 

 

Un nebūs melots, ja teikšu, ka man pašai sev arī tāds pat ļoti patiktos. 

 

Arī kopskats bija salds un ļoti rozā, bet tieši tādām jau īstām princesēm piedien būt. Lai labi valkājās, meitenes! :)  

 

Un kā Jūs šujat princeškleitas? :)