Smukumu ķēriens

Biju sev nosolījusies, ka šoreiz Abakhan lielo ziemas izpārdošanu pat neiešu ievērtēt. Iemesls tam tikai viens vienīgs - man tāpat jau ir plaši un pat pārāk plaši krājumi, kas pie tam pieaug ātrāk nekā samazinās.

Mana apņemšanās gandrīz arī īstenojās. Tikai gandrīz, jo pilnīgi neplānoti man paspīdēja iespēja = vajadzība kopā ar rokdarbu pulciņu doties iepirkt krājumus vienam ļoti interesantam projektam (par to kādreiz citreiz). 

Ja jāiet, tad jāiet! :)

Krājumus iepirkām superīgus. Es savukārt atturējos no visa. Pilnīgi VISA. Arī vienas absolūti fantastiskas trikotāžas, kuru gan nevaru aizmirst vēl tagad un superīga kažokādas gabaliņa, kuru arī man arvien vēl gribās, kaut nezinu kā es viņu pielietotu.

Izņēmums ir šis zilais audums. 

 

Tieši tādu (vēl precīzāks kā kopija tas pavisam noteikti nevarētu izskatīties) es meklēju decembrī.

Apstaigāju entos veikalus, izkrāmēju Abakhanus no viena gala līdz otram, bet tā arī neatradu tādu audumu kā man vajadzēja. Nopirku citu – arī smuku, bet iekšējā sajūta īsti nebija, ka tas ir īstais. Un ko domājies – tas, ko šuvu man nesanāca. Ne gluži nesanāca, bet nederēja tam mērķim, kam bija paredzēts. Tāpēc, ieraugot zilo audumu, bija skaidrs – ar vai bez atlaides, bet tas man noteikti jāpērk. 

Un tad nu pie reizes vēl daži smukumi.. ne tik svaigi, bet noteikti jaunāki par skapja kārtošanas reizi. 

Starp citu – kārtība man arvien vēl tur pieturās un kopš lielās milzu kārtošanas vēlreiz ko līdzīgu nav prasījies atkārtot. 

Trikotāžas mežģīne. 

 

 

Pirku rudenī. Ieraudzīju kā Abakhanā, kad viena sieviete to sev bija aplikusi kā/ šalli/ topiņu/ svārkus.. likās kā noslīkšu siekalās skatoties cik ļoti man to gabalu gribējās sev. Trakākais, ka viņa ar savu draudzeni jau pavisam droši ar šo gabalu gāja uz kasi. Prasīt, lai atdod man, tomēr kaunējos. Un tā nu – kamēr likās, ka vēroju drāmu „tā aiziet mans audums” notika neparedzēts pavērsiens un viņa atlika to atpakaļ kastēs. 

Sākumā domāju ka šūšu svārkus, bet tagad esmu pārdomājusi un sliecos par labu topiņam, kur caurspīdīga paliktu roku daļa.

Elastīga trikotāža. 

 

Mans mīļākais pagājušā gada audums. Ja vien varētu nopirktu vēl kādu metru. No sākotnējās idejas par vienkāršu brīvā laika maiciņu sev šķīros par labu dāvanai. Tas ko šuju ir gandrīz gatavs, bet man šis audums tik ļoti patīk, ka pilnīgi apsveru domu tomēr beigās dāvanu paturēt sev. 

Mākslīgais zīds. 

Otrais šāda tipa manā kolekcijā. Tāpat kā ar pirmo, arī ar šo sapņoju par kleitu. Cerams, ka šogad beidzot šie sapņi man sāks arī īstenoties. Man gan nav ne jausmas kā vispār no šāda slīdīga, kustīga un vēl irstoša auduma var izgriezt detaļas un tad nezaudējot nervus to visu sastellēt kopā.

Mohēras  + vilnas dzija. 

Mmm.. manas krāsas. Dzīvē ir labāk nekā bildē un nekāda tāda tik biezi pūkaina spalva pa virsu neizskatās. Adīšu šalli, bet laikam ne sev, jo lai cik ļoti man patiktu šī dzija, es nespēju izturēt ne minūti, ja man kaut kas pat tikai mazdrusku „kož” vai „grauž”. 

Vēl viena trikotāža.

Mīksta, elastīga un koša. Pašlaik domāju, ko darīt, jo no sākotnējās idejas par jaku esmu atteikusies.

Bieza trikotāžas mežģīne. Vismaz pārdota tika zem kategorijas mežģine.

Reālajā dzīve man vairāk atgādināja nevis mežģīni, bet vnk pabiezu trikotāžu. Superīgs pēc taustes un faktūras. Šis jau veiksmīgi transformējies uz Ziemassvētku dāvanu un tālēs zilajās pie dāvanas saņēmējas. Lai labi valkājas!

Un kādi Jums jauni pirkumi? Vai atklājumi labiem pirkumiem?

Man vispār šogad plančiks - pirkt mazāk vai nepirkt nemaz - nu tas ar domu, lai plucinātu līdzšinējos krājumus. :)