pirmdiena, 2012. gada 30. janvāris

Vai Jūs lāpat zeķes?


Es pati uz šo jautājumu viennozīmīgi vēl pirms dažām dienām teiktu stingru nē. Kāpēc nē? Dzirdot vārdu lāpīšana man uzreiz nāk prātā kaut kas laikietilpīgs, sarežģīts, neinteresants un, ko tur liegties, arī drusku vecmodīgs.. Ja tā cītīgāk padomāju - nespēju pat atcerēties, kad man kāds būtu kaut ko stāstījis vai vēl vairāk redzējusi kādu lāpām. Visbeidzot arī vilnas zeķes mūsmājās tik bieži neplīst, tāpēc ja nu reiz saplīsušas, tad man vienkāršāk liekas uzadīt jaunas. 

Bet ko tad, ja saplīsušas ir visvisvismīļākās zeķes un valkātājs nepavisam negrib jaunas?


Tad nekas cits neatliek kā mēģināt salāpīt esošās. :) 

Mana lielākā kļūda visā šajā procesā, kas lāpīšanu pēcāk vērsa būtiski ilgāku bija zeķu - nu tādu ar pavisam nelieliem caurumiņiem & vieglu izdilumu papēžos izmazgāšana veļas mašīnā, jo rezultātā caurums apmēram trīskāršojās un pārņēma pilnīgi visu papēdi. :D

Sagatavojusies uz patiešām lielu lāpīšanu, secināju, ka nemaz tik vienkārši ar to lāpīšanu tomēr neies, jo man mājās ir vesels lērums dažādu šūšanas un adīšanas piederumu - viss, izņemot lāpāmo sēnīti. Tādu nosaukumu es atceros no savas bērnības, kad vecmāmiņa lāpot zeķes izmantoja koka sēnīti.  :)

Tā kā sēnīti meklēt pa veikaliem nebiju plānojusi doties, atlika testēt dažādus sadzīves priekšmetus. Secinājumi? - vispiemērotākais ir powerball jeb t.s. rokas žiroskops. 
Pēc zeķes valkāja ieskatiem jeb lielākam lāpījuma šarmam, lāpīšanai izmantoju ar zeķes krāsu pilnīgi nesaistītu diegu. :)


Tā tas viss izskatījās procesā:


Ātri man negāja, jo sevišķi ar pirmo zeķi, kamēr atklāju kā vislabāk tos diegus savilkt un apturēt cauruma tālāku iršanu. Cītīgi domājot, liekas, ka pēdējo reizi lāpīju pamatskolā mājturības stundā. No šīm stundām arī kā pa miglu atceros, ka tiem savērtajiem diegiem bija nosaukumi - meti un velki..., bet es varu arī ļoti, ļoti kļūdīties un, iespējams, nekas tāds nav. :) Ar otro zeķi bija vieglāk un arī roka jau likās piešauta pie improvizētās "sēnītes". 

Lūk, mans divu vakaru gala rezultāts:


Kādas atziņas ? Nav nemaz tik sarežģīti un domājot par saudzīgu resursu izmantošanu, labāk noteikti zeķes salāpīt, nekā adīt jaunas. Salāpīt arī tomēr ātrāk, jo pa diviem vakariem es nebūtu uzadījusi jaunas. Un tomēr... priecājos, ka nevienas citas zeķes negaida rindā uz lāpīšanu. :)

Visbeidzot zeķes lāpīšana ļāva arī notraukt putekļus no sen nelietotā powerball un izvingrināt rokas. :) 



Un vai Jūs lāpat zeķes? :)

6 komentāri:

  1. Ir gadījies lāpīt zeķes, bet parastās ne vilnas (ja reizēm pilnīgi jaunām labām zeķēm uzrauj caurumu), bet ja zeķes ir nodilušas, tad tās pēc mazgāšanas kļūst par putekļu lupatiņām :D

    Papēžos izdilušās vilnas zeķes gan nelāpu, bet pāradu...Zinot kā tiek adītas zeķes, ja caurums ir uz papēža, tad jau jāārda tikai 1/2 zeķe, jāpārada papēdis un purngals...

    AtbildētDzēst
  2. ir apavu labotavas un zeķu lāpītavas:) - tagad kāda valodniece varētu man uzšaut , bet nu ir ir.... man ir sava:) - bet gadās arī salāpīt:) bet dilst gan viņas neaprēķināmā ātrumā:)

    AtbildētDzēst
  3. Nelāpu, kopš bērnības ļoti nepatīk šīs darbiņš. Un ja tā padomā, man ir tikai viens pāris adīto zeķu, kuras velku ļoti reti un tās pat nepaspēs izdilt vel 10 gadus :)

    Mamma ir iemanījusies pieadīt klāt tikai jaunu papēdīti, neārdot nost pārējo zeķes daļu.

    AtbildētDzēst
  4. Njā.. pāradīt papēdi bija mans otrais variants, bet beigās izsecināju, ka tas būs vēl sarežģītāk un tad jau vieglāk adīt uzreiz jaunas zeķes, bet nu tā kā valkātājs ļoti gribēja savas esošās zeķes - tad nu centos cik spēju :) Bieži gan nelāpītu, jo nav pats aizraujošākais darbiņš.

    AtbildētDzēst
  5. Piekrītu - ja lāpīt, tad tā, lai lāpījums no defekta kļūst par efektu. :) Ir darīts tā - pelēkas vilnas zeķes salāpītas ar koši oranžu dziju.

    AtbildētDzēst
  6. Vairs nelāpu, bet pārtaisu par čībām :):). Agrāk gan lāpīju..

    AtbildētDzēst