Lai dzīvo Lieldienas = brīvdienas! Apmēram uz šāds nots šogad mums bija Lieldienas - bez steigas, bez stresa un ar moto - darīt tikai to, ko tiešām gribās darīt. :)
Bilžu šoreiz netipiski maz. Viens no iemesliem bija baterija, kas teicās teju, teju izlādēties un lādējamā līdzi neesamība, otru savukārt izsaka absolūti lieliskais citāts, ko man gribas aizņemties no 303 dienām - "gribējās būt tā vienkārši bez telefona, bez pulksteņa, bez fotografēšanas un taisīt lielās bildes ar acīm".
Kaut gan esmu tikai un vienīgi par olu krāsošanu ar visādiem dabas līdzekļiem, redzot Laines ar zīdu krāsotās olas - bija skaidrs, ka noteikti gribu tādas izmēģināt. Tad nu sacīts darīts - jādodas meklēt zīda kaklasaites.
Cēsis likās mainījušās jeb vienkārši sen nebija sanācis būt un tā mierīgi pastaigāt sestdienā pa pilsētu.
Divas pamatīgākās atziņas - sestdienā Cēsīs ap plkst 9 nav neviena vieta, kur paēst brokastis. Vai arī mums nevienu neizdevās atrast. Tās, ko zinājām izrādās strādā vai nu no 10 vai 11 vai vispār beigušas pastāvēt. Laikam nevajag tik agri celties, bet ko darīt, ja reiz tieši brīvdienās miegs nenāk. ;)
Otra atziņa - lietoto drēbju veikali ir savairojušies kā sēnes pēc lietus. Es drusku brīnos - kur tik daudzi veikali rod noietu un pieprasījumu. Tā vai citādi - pieprasījums pēc zīda kaklasaitēm bija pavisam noteikti, jo no diviem veikaliem kuros iegriezos - vienā visas bija izpirktas, otrā - atlikušas tikai 3 un pārdevējai jau uzreiz bija skaidrs, ka taisos izmantot olu krāsošanai. Krāsas gan nav pašas tipiskākās Lieldienu, bet citu variantu nebija.
Mazdrusciņ maģija tajā olu un zīda būšanā tiešām, jo patiešām nokrāsojās. Paldies, Laine par ideju! :) Uz nākamo gadu jāieplāno laicīgāk smuku zīdu sameklēt.
Līdz ar zīda olām tapa arī parastās - kā nu bez tām!
Pie citādākām olām vajag citādākus salātus. Sākotnējā ideja par rosolu pārveidojās uz kārtojumu, kas savukārt tālāk uz kaut ko līdzīgu kūkai.
Bija garšīgi, tomēr šādu taisīšanai noteikti ir kāds knifs - ar ko viņu smērēt, lai nav pārāk slapja, bet nav arī sausa + vēl turas kopā? Mūsējo varēja sagriezt, bet gabaliņš bija stipri trausls.
Vakar gan secināju, ka aizmirsu izšūpoties. Nu atliek cerēt, ka tie odi tomēr nekodīs. Savukārt Lieldienas noslēdzu ar velo sezonas atklāšanu. Ir forši, bet drusku pa aukstu priekš manis, lai jau atklātu arī ikdienas braucienu velo sezonu.
Priecīgu nedēļu! :)
Un bildē laikam redzama mana uzvarētājola, kas arī nākamajā dienā palika nesakauta. Absolūtā līdera, kura pēc visām manām iepriekšējām uzpūteņolām cīnījās izcili. :))
AtbildētDzēst