Kas notiek manā audumu skapī?

Kad man bija atvaļinājums (uh, cik sen jau tas liekas) viens no maniem lielajiem jeb must to do plāniem bija sakārtot savu audumu skapi. 

Atsevišķa darbistaba, plaši plaukti audumiem un visādiem citādiem niekiem man pagaidām ir tikai sapnis, tāpēc mans esošais audumu skapis jeb precīzāk 2 palieli plaukti ir visnotaļ piebāzti un ik pa laikam es nonāku pie secinājuma, ka vai nu neko nevaru atrast vai jau esmu aizmirsusi, kas viss man īsti ir. :) Kaut kā līdzīgi bija arī šoreiz, kad kārtojot atradu patiešām tādus audumus un arī iesāktās lietas, par kurām jau veiksmīgi bija piemirsies. 

Līdz šim visus audumus nez kāpēc krāvu vairumā gadījumu vēl pa maisiņiem un tad tālāk vienu virs otra, bet nu, kaut man, uz vispārējā blogeru fona, nemaz ar laikam nav tik daudz to audumu, šāda kārtība īsti nedarbojas, jo: 1)vienmēr jārokas; 2)reizēm vienā maisiņā ir vairākas lietas, piemēram, gabals līmauduma kopā ar audumu vai atgriezumiem no auduma, kur tas tika izmantots - rezultātā, kad nākamreiz meklēju līmaudumu, jau esmu aizmirsusi, kur ieliku; 3)audumi salikti haotiski; 4)visai ātri plaukti atkal ir sajukuši un jākārto pa jaunu. 

Izkrautā veidā, pirms sāku kārtot, mans skapis izskatījās apmēram šādi:

Tāpēc šoreiz kārtojot piegāju visam ar citu koncepciju - sašķiroju audumus pēc būtības:

1) pavisam mazi atgriezumi;

2) nelieli atgriezumi, kas izmantojami kādām bērnu drēbēm, utt;

3) normāla lieluma audumi

Pavisam mazajiem un nelielajiem atgriezumiem nogriezu visas ķeskas un skrandas, kas, lai cik taupīgi un saudzīgi domātu - man līdz šim nav noderējušas un diezin vai noderēs. Respektīvi tādus gabalus kā šis apgriezu puslīdz taisnā formā. 

Rezultātā ieguvu šādas glītas kaudzītes. Pavisam mazie gabaliņi:

Nelielie gabaliņi:

Ārpus šiem diviem iedalījumiem atšķiroju arī:

1) organzu - par šo nu tiešām esmu pārsteigta, ka man tik daudz, kaut dedzinātās puķes un tādas lietas man drīzāk nepatīk, nekā patīk. 

2) līmaudumus un līdzīgus niekus

 

3) oderes

4) kokvilnas trikotāžu

5) audumi, kuros vīlos un pagaidām nezinu, ko ar tiem darīt - no zili raibā gribēju šūt kleitu, bet secināju, ka viņš ir pārāk elektrizējošs un lipīgs, kas nozīmē, ka bez oderes neiztikt, savukārt odere neietilpa kleitas plānā, tāpēc visbeidzot izpalika pati kleita. Savukārt sarkanais krāso visu, ko vien iespējams nokrāsot - pat maisiņu.

6) kleitas, kas nesanāca jeb kleitas, kurām bija nepareizi izvēlēti audumi. Tumši zilais - ļoti smuks, bet tomēr pārāk ciets, tāpēc kleita sanāca kokaina un stāv nevilkta, savukārt atlikušo audumu esmu izmantojusi acu maskās, kā pildījumu kopā ar sinteponu, lai būtu stingrākas.

Lillā savukārt mācība, ka lielus zīmējumus ir neprāts griezt mazās detaļās, ja vien to visu pēc tam neplāno sastiķēt glīti kopā. Tā kā es neko nestiķēju, bet griezu un šuvu, tad rezultāts bija slikts. 

Ja sākotnēji plānotās kleitas augšdaļu jau esmu norakstījusi un aizmirsusi, tad apakšai gan joprojām apsveru domu varbūt pabeigt par svārkiem, jo tur tomēr tik sīki nesagriezu, kaut arī - savienojuma līnija man burtiski "lec" acīs. 

Ja tik tālu izlasījāt :) tad tas arī fināls - tālāk nonācu pie pamata audumiem, kas vairums pirkti ar kādu mērķi, bet tas pagaidām nav realizējies/ nav uzsākts realizēt vai ar domu, ko no tā aptuveni varētu šūt. Tos tas  tad arī sakārtoju sev puslīdz saprotamās kaudzēs. Maisiņā liku tikai ļoti gaišos audumus.

Kad visu smuki sakrāmēju plauktā, noslēgumā šķīros no diviem milzīgi pārbāztiem Rimi lielajiem maisiem šādu uz līdzīgu mazu skrandu. Līdz šim visus tādus galus un šņakus vācu maisā ar domu - kaut kad noderēs. 

Tā kā līdz šim nekas vēl nebija noderējis vai ja ļoti cītīgi domāju - nu varbūt kādu vienu reizi noderējis, secināju, ka nav jēgas šādus krāt arī turpmāk, jo tikai lieki aizņem vietu. Tagad uz bildi skatoties gan liekas, ka varbūt tomēr nevajadzēja mest ārā, bet nu audzinu sevi nebūt tik trakam kāmim. :)

Rezultātā beidzot (nu vismaz uz kādu laiku) skapī kārtība, tajā ātri orientējos un varu visu vajadzīgo atrast.

Pašam, pašam finālam - mazs ieskats ar dažiem audumiem, kuriem visgarākais stāsts vai kurus man vienkārši gribas parādīt:

Plāns satīns. Pirku vasaras beigās kopā ar vienu citu līdzīgu audumu svārkiem. Svārkus uzšuvu, bet modelis nebija " īsti mans", tāpēc otrus tādus pašus vairs nešuvu un tagad meklēju citu svārku/ kleitas modeli šai vasarai.

 

Klasiskie audumi - šie trīs man tik ļooti patīk, tāpēc man viņus žēl griezt. :D Izklausās jau gan laikam smieklīgi. :D Tas, kas mazajā augšējā bildītē dzīvē ir "dziļi melns" un pirku ar domu šūt godē svārkus. Bet kad redzēju, cik tas grūti - daudz detaļu un kāds čakars ar klasisko jostu bija manai draudzenei - mani godē svārki tā arī palika nepiegriezti.

Vasarīgs lina tipa audums - gribu kuplus svārkus un lai kāda labā feja man uzšuj klāt mazu žaketīti. Dzīvē krāsa daudz košāka un neņirbst acis skatoties. 

Mans pagājušās vasaras viens no mīļākajiem audumiem. Vēl drusku atlicis arī šai vasarai. :)

Adīta tipa trikotāžas - tas ar sirsniņām agrāk vai vēlāk (nu drīzāk jau uz rudeni) būs šalle manai māsai, savukārt no zilā pagaidām domāju, ka šūšu jaku. 

 

Super gaisīgs un viegls mākslīgais zīds - pirku kleitai, bet kaut kā tā arī pagājušajā vasarā neuzšuvu tomēr, jo viņš ir tik trakoti slidens. Lielas aizdomas, ka šujot kleitu diemžēl neiztikt arī bez oderes.

Cieta un kokaina kokvilna - paredzēts auduma iepirkumu maisiņam, kas savukārt jau apsolīts manai māsai. 

Flanelis ar absolūti traku krāsu savienojumu. Šo man atdeva viena radiniece, kurai savukārt paziņas paziņa. Nācis laikam no padomju laikiem un pagaidām mitinās manā skapī bez jebkādas nojēgas par potenciālo pielietojumu. Ja ir kāds gribētājs - vienu gabalu varu uzdāvināt. :)

Vēl viens flanelis, ko man iedeva draudzene, lai uzšuju viņas meitai sarafānu. Arī no padomju laikiem. Esmu tomēr par slinku :) lai šūtu tādus sarafānus, ko staigāt pa māju, tāpēc taisos pie iespējas atdot atpakaļ. 

Mākslīgā kažokāda - pirku Abakhanā uz svaru vienam ļoti konkrētam mērķim, bet atnākot mājās biju ļoti nepatīkami pārsteigta konstatējot, ka mans nopirktais gabals ir ar caurumiem. Brīnos kā vispār nepamanīju pērkot, jo parasti ļoti skatos - laikam tā spalva kaut kā viltīgi bija sakritusi. Tad nu tagad vēl neesmu izdomājusi, ko ar šo iesākt, ņemot vērā, ka caurumi ir dažādās vietās.

Kā Jūs kārtojat audumus un uzturat kārtību skapī/ plauktā/ istabā, kurā tie salikti? 

P.S.Šis laikam mans personīgais rekords kādam blograksta garumam :)