Iešūt rāvēju. Pazaudēt nervus.

Man vakar vajadzēja iešūt rāvēju. Ja pavisam precīzi – tad tieši 3 rāvējus. Un ak jē, tas man nācās grūti. Iešūt iešuvu, bet nu nervi dila, svila, kūpēja un vēl visi citi iespējamie stāvokļi, kad teju vai gribas mest visu pa gaisu.

Dubultā traki man pašai tas liekas galvenokārt tāpēc, ka reiz tak gāju šūšanas kursos, kur mums mācīja kā šūt rāvējus – slēptus, neslēptus un pat tādus, kad odere ir klāt. Nebiju gan varbūt rāvēju šūšanas virtuoze, bet iešūt varēju.

Toties vakar, kad piesēdos, pirmais mežģis jau bija kā viņu vispār likt klāt.. kad viena mala bija pielikta, nez kāpēc vairāk kā vienu reizi pamanījos otro piespraust tā ka sanāk kaut kāds skrullis un rāvējs nav aizverams. To, ka tā ir noticis, protams, secināju tikai tad, kad mala jau piesprausta.    

Tālāk sekoja pats „spožākais – šūšana. Ar šo gan man nevis jālepojas, bet laikam būtu jānosarkst, jānosarkst  un vēlreiz jānosarkst.

Pieliku pēdiņu un likās nešuj.. un nešuj, jo izrādās, ka esmu pielikusi otrādi :D. Vienu rāvēju iešuvu un viss sanāca.

Tad nomainīju pēdiņas, pašuvu citus dūrienus un ķēros klāt nākamajiem 2 rāvējiem. Tagad pēdiņu pieliku pareizi, tomēr lai pilnīgi kapitulētu rāvēju priekšā, nez kāpēc nesapratu, ka šoreiz šuju ar nepareizo sliecīti..

Šuvu, šuvu un likās tiešām jocīgi, jo pēdiņa, nevis palīdz rāvēja malai atrullēties vaļā, bet burtiski piespiež vēl stingrāk klāt un lai kā censtos – nekas nerullējas vaļā. Rezultātā šādi iešūts t.s. neredzamais rāvējs galīgi neizskatījās neredzams. Un tad jau arī sekoja mana graujošā atklāsme, ka šuju taču nepareizi. :D 

 

Nepareizi šūtais:

 

Lāča pakalpojumu sarūpēju sev arī pati – pat neskatoties uz to, ka viss smagi aizmirsies – noslinkoju rāvējus iediegt, bet tikai spraudu ar adatiņām un uzreiz šuvu.

Bet ir arī pozitīvā puse, kas man liekas teju vai brīnums pēc visa iepriekš minētā – visi 3 rāvēji ideāli veras ciet, sapas galos, nav nekādu caurumu starp vietu, kur beidzas sašūtais un sākas rāvējs, visbeidzot ir pat diezgan neredzami. :)

Izstāstiet, meitenes, kā Jums ar rāvēju šūšanu - tā čiks un gatavs vai vairāk pēc mana neglaimojošā scenārija?

Es nebiju nevienu rāvēju tagad šuvusi aptuveni tieši gadu.. Bet lai tagad, pēc vakardienas, uzdrošinātos šūt kādiem svārkiem, man pavisam noteikti laikam vajag patrenēties.. :) Ak, šūšana, šūšana.. :)