otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Ziemas stāsts & pirmo reizi pieredze ar tirdziņu


Kopš rudens esmu iesaistījusies vienā absolūti lieliskā un interesantā projektā, kuru organizē Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca. Jāsaka kā ir, tagad domājot, es lāgā nemaz nezinu kāds ir šī projekta īstais nosaukums un vai to maz tā var nosaukt par projektu, bet pati sev pavisam vienkāršoti es to saucu par rokdarbu pulciņu. :) Un nosaukums "rokdarbu pulciņš" man liekas tik mīlīgs & retro vienlaikus, ka gribas mazdrusku iesmaidīt katru reizi, kad kādam par to stāstu. 

Kad kaut kad septembrī man kolēģe stāstīja, ka katru nedēļu organizē/ iet uz rokdarbu pulciņu, kura dalībnieki katru reizi taisa kaut ko jaunu vai vnk kaut ko taisa. Viņa to visu stāstīja tik iedvesmojoši un rādīja tik interesantas lietas, ka man tik ļoti arī gribējās pievienoties, ka pati uzprasījos sevi tur uzaicināt. Vai varbūt vēl vairāk - pati vnk kaut kā uzprasījos viņai līdzi. :)
Tā nu pateicoties manai foršajai kolēģei es pievienojos pulciņam pie citām tik pat foršām sievietēm, kuras jau kopš vasaras taisīja dažādas lietiņas, ko pārdot Ziemassvētku tirdziņā.

Pateicoties pulciņam esmu iemācījusies visu ko jaunu & interesantu, par dažām, piemēram, filcēšanu apstiprinājusi savas jau līdz šim esošās aizdomas, ka man gan nesanāk, gan nepatīk. 
Vēl par citām lietām sapratusi, ka ne viss ir tik vienkārši kā sākumā varbūt izskatās un ka ir lietas, ka citiem sanāk ļoti, ļoti labi, bet man nu tā ne pārāk. Un tieši tas arī forši, ka katram ir kaut kas savs, bet visi var iemācīties un izmēģināt kaut ko jaunu. 

Viena no lietām, ko pārdevām bija virtenes. Ar šo varu lepoties, kā savu ideju. :)


Eglītes ir no vidēji bieza filca un uz tām ar šujmašīnas dekoratīvajiem dūrieniem nošuvu dažādos virzienos. Rezultātā eglīte ir smuka no abām pusēm un nošūtais izskatās kā ornamenti vai eglīšrotājumi. 


Un tad kārtojot pēc kaut kādas noteiktas/ nenoteiktas secības, piešuvu uz atlasa lentes. Bez uzticama palīga, protams, neiztikt.:)


Bet atgriežoties pie tirdziņa - tas notika divas reizes, tādēļ pēc pirmās tirgošanās bija iespēja izdarīt zināmus secinājumus. Man pašai tā bija pirmā tāda pieredze, kas saistīta ar tirgošanos un tāpēc jo vairāk interesanti. 

Uzreiz gan jāsaka, ka tirdziņa mērķis nebija milzu peļņa, tāpēc visas cenas bija apmēram pašizmaksas robežās, ņemot vērā mūsu ieguldījumus izejmateriālos. Līdz ar to gan process, gan tirdziņa būšana kā tāda bija galvenokārt priekam. :)
 
Pirmajā reizē daļu no savām lietām salikām/ sakārām sev aiz muguras. Vairums cilvēku domāja, ka tās ir dekorācijas. 


Tāpēc gan virteņu, gan bumbu pārdošana mums sanāca tikai tad, kad nākamajā reizē nolikām tās uz galda. 

 

Uz cenām un kopējo ainu, lūdzu neskatīties kritiski, jo visas šīs vēl ir no kārtošanās procesa. Savukārt tā pa īstam gan visas lietas, gan pats tirdziņš man diemžēl palika nesabildēts. 


Kādas ir galvenās atziņas? 

- ļoti, ļoti liela, lai neteiktu ka galvenā nozīme ir stendiņa izkārtojumam. un ja vien nav ārkārtīgi daudz preču, tad tās visas labāk likt vienkopus, nevis kā rotājumus sev visapkārt, jo cilvēki tiešām tās uztvers kā rotājumus, nevis preces, kas tiek pārdotas. mūsu gadījumā šis pierādījās tieši 100%. 

 - jo plašāks sortiments, jo labāk. tas, kas man ļoti, ļoti patīk var nemaz tik ļoti nepatikt citiem un otrādi. 

- tirgošanās ir forša & interesanta, bet vienlaikus arī visai daudz enerģijas prasoša nodarbe. jo sevišķi pēc pirmā tirdziņa, kad vakarā biju mājās, jutos tiešām pārgurusi.

- rokdarbu pulciņš ir viens no jaukākajiem pagājušā gada atklājumiem & atnāca pie manis gluži neplānoti, bet tieši laikā un vietā. un ir tieši tik lielisks, ka noteikti iesaistīšos arī turpmāk. 
  
Un kāda ir Jūsu pieredze ar tirdziņiem & rokdarbu pulciņiem? :)

5 komentāri:

  1. Man rokdarbu pulciņš associējas ar garo galdu un pļāpīgajām tantēm (labajā nozīmē protams :-) ). Savā laikā mani mamma tādā aizsūtīja, kad vēl pamatskolā gāju... vēl tās uniformas ar baltajām apkaklītēm bija. Vēl tagad atceros kā pa taisno no skolas līdz turienei pa dubļiem bridu ;-). Gāju tikai vienu gadu,tur arī iemācījos adīt. Bet vairs arī nesanāca tādos pabūt.
    Tagad jaunas tehnikas smeļos no interneta vai žurnāliem. Tās bumbas man patīk ;-)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Interesanta Tev pieredze. Es arī skolas laikā gāju uz keramiku, mezglošanu un pat aušanu pa miglu iztālēm atceros, bet tādās lielas iemaņas gan no visa šī neguvu.
      Bumbas ir taisītas tinot ap balonu diegu. ;)

      Dzēst
  2. Eh, kā gribētos piedalīties šādā pulciņā! Ar visām pļāpīgajām tantēm:) Ar tirgošanos man pieredze visai minimāla - likšu Tavus ieteikumus un padomus aiz auss, jo ir doma nākotnē iesaistīties līdzīgā pasākumā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sasmējos par tām tantēm.. tik traki mums nav un par tanti nevienu nenosaukt :) Bet garšīga tēja un šad tad pa kādam našķim gan ir :)
      Lai izdodas pirmā tirgošanās pieredze! :)

      Dzēst
  3. rokdarbu pulciņš man ar ļoti patiktos - tas būtu tāds īpašs laiks tikai un vienīgi šai mīļajai nodarbei ar tikpat trakām rokdarbniecēm kopā :))) Mana mamma kādu laiku savā miestiņā arī reizi nedēļā devās uz tādu pulciņu, un es viņu par to apskaudu aš līdz sirds dziļumiem :)))
    Pieredze par tirdziņu man ir ne visai patīkama - varbūt vnk nebiju īstā vietā un laikā... ļoti nepatika pircēju-skatītāju latviskā daba - apmēram: "Es pati tā māku!" un tad ņem pa rokām un ķiskā, lai izpētītu, kā tas darināts... brrr... a man jāsmaida visiem tādiem pretim. Tad vēl tā ņemšanās par dārdzību - neskatoties, ka cenas patiešām zemas un bezmaz jājūtas vainīgam, ka savu darbu arī esi mēģinājis kaut minimāli ierēķināt :( Vienvārdsakot, pēc tādas pieredzes man īsti negribas vairs piedalīties tāda veida pasākumos. Bet ja kādreiz vajadzēs ko tādu atkārtot, stipri piedomāšu, kā rīkoties, ko rādīt un ko ne :)

    AtbildētDzēst