otrdiena, 2013. gada 15. janvāris

Puķu spilvens


Kā man gāja jeb pareizāk negāja ar rāvēja šūšanu jau stāstīju. Tad nu lūk, tos rāvējus es šuvu šiem spilventiņiem, kas jo vairāk lika man pašai krist vieglā panikā par apsūbējušajām šūšanas prasmēm. Bet par visu no sākuma. 

Vasarā iedzīvojos visai pamatīgā ligā ar zobiem. Tik pamatīgā, ka tā beigās rezultējās man ar pavisam īstu operāciju. Nu un pēcoperācijas sekas jau, protams, standartā - sapampums. Manā gadījumā tas bija tik mežonīgs, ka varēju tikai brīnīties, ka vispār var tik traki kaut kas sapampt un sejas āda pēc tam nepaliek izstaipījusies. :D 
Tā kā laukā iet nevarēju, tad aiz neko darīt par dažādām dāvanām sāku domāt jau vasarā. Priekš manis tas rekords - jūlijā sākt taisīt dāvanu, kas vajadzīga rudens beigās. Bet kāpēc es to visu stāstu?  - man vnk šie spilveni tik ļoti asociējas un atgādina visu to zobu lietu, ka nevar neizstāstīt. :)

Un tā nu jau vasarā, es izdomāju, ka dāvanā būs spilvens ar tapotām puķēm. Tādu uztaisīt man gribējās jau kopš pirmās reizes, kad izmēģināju tapošanu
Sākumā plānā bija 3, tad 5, līdz beigās sanāca 9 puķes. Sākotnēji arī biju domājusi tikai 1 spilvenu, bet sākot likt visu kopā, likās, ka spilvenam vajag fonu jeb divus vienkrāsainos, lai puķes vairāk izceltos. :)

Puķes uztapoju vasarā, spilvenus šuvu rudenī. 


Lillā audumu gan nopirku jau vasarā un tad pēcāk pieskaņoju rozīgo. Un kad sāku visus griezt secināju, ka lilllā ir trakākais audums ar kādu jebkad esmu saskārusies, bet tā kā laika vairāk nebija meklēt vēl ko citu, tad iztiku kā ir.


Pirkts uz svara Abakhanā un pēc taustes diezgan pabiezs, bet ļoti mīksts un patīkams pieskaroties.
Sākot griezt secināju, ka nevienas šķēres lāgā neņem pretī šo audumu, jo šķēres vnk kaut kā iestieg viņā. Pirmajā brīdī domāju, ka varbūt man vnk šķēres atgriezušās. Te no bildes, kur mala griezta ar robotajām šķērēm, ja labi ieskatās, var redzēt, ka audums īstenībā ir tā kā no diviem atsevišķiem audumiem, kas nezinu - salīmēti vai kaut kā citādi, bet sadabūti kopā. 
Kad pēc ārprātīga čakara izgriezu 2 kvadrātus - secināju, ka viņi izskatās nevis kā griezti, bet apmēram zobiem grauzti, turklāt pat arī tās malas, kas bija ar robotajām šķērēm nemaņā ira uz priekšu. Tik pat apirusi un arvien spurojoša izskatījās arī mala, ka nošūta ar overloka dūrienu. Tas ko izdarīju es, noteikti ir pilnīgā pretrunā ar jebkādiem šūšanas kodeksiem, bet lai apturētu spurošanos & nemeklētu citu audumu, malas vnk apdedzināju. :D 

Tālakais jau Jums zināms - rāvēja iešūšana. :) Pārsteidzošā kārtā man pašai liekas, ka ir labi un rāvēji neredzami, ja salīdzinu, kas sanāca sākumā un kā vispār viss tas man notika. 

 

Dāvanas saņēmēja bija priecīga, turklāt kā patstāvīgs eksponāts ir uzradies arī ceturtais "spilvens", jo trīs iepriekš minētie šo draugu pievelk burtiski kā magnēts :)

 

1 komentārs:

  1. ak, ku skaists minka - piedod, zinu, ka raksts bija par spilveniem, bet konkurencē ar šo skaistuli tie pazūd fonā :)))

    AtbildētDzēst