ROKDARB-apņemšanās!

Sastādīt apņemšanās sarakstus, kad teju vai mēnesis, kopš Jaunā gada iestāšanās, ir pagājis, protams, nav racionāli, bet šoreiz ir savādāk.

Līdzīgi kā Sarkanā Biete rakstīja, man arī šogad negribas nekādus sarakstus, mežonīgu plānošanu un tamlīdzīgi, bet kaut kā pats no sevis, man ir izveidojušās ROKDARB-apņemšanās.

Nevis tā, ka vnk gribas apņemties, piemēram, uzšūt pavasara mēteli – gribēties gribas, tomēr reāli zinu, ka nešūšu :D bet vairāk piezemēti, ko tiešām gribas un vismaz pagaidām plānoju, ka noteikti to arī darīšu.

Pēc šī ievada varbūt varētu domāt, ka mans saraksts ir kā minimums no pārdesmit lietām, bet nē – pagaidām ir tikai dažas. No vienas puses – nekas izaicinošs, ja skatās gada perspektīvā. Bet lai tagad nesarakstītu kaut ko, ko nekad arī nedarīšu, tad izdomāju, ka lai ir tā kā ir, turklāt gribas jau domāt, ka vismaz daļa no saraksta realizēsies un tad jau arī noteikti kas jauns nāks vietā. 

1.Rakstaini cimdi

Tautisko rakstu tradicionālie cimdi man līdz šim bija neitrāli, lai neteiktu, ka man drīzāk tie pat nepatika. Viss mainījās Ziemassvētkos, kad saņēmu dāvanā ļoti, ļoti skaistus rakstainus cimdus un tiku pie iespējas izšķirstīt grāmatu „Latvieša cimdi”.

Ar šo pašu brīdi man ir iestājies klikšķis uz šādiem cimdiem. Cimdu grāmatu nu jau esmu izskatījusi vismaz reizes pārdesmit, bet visi tik smuki, ka nevaru vēl nolemt, kuri būs tie, kurus es adīšu kā savus pirmos.  

Pārsteidzoši, bet pēkšņi esmu sākusi arī rakstainos cimdus redzēt teju vai visiem cilvēkiem uz ielas, kā arī katru reizi uzvelkot savus rakstainīšus – nebeidzu vien par tiem priecāties.

2.Pusmēness šalle

Par to, ka tādu gribētu tādu uzadīt biju domājusi vairākkārtīgi. Pa Ziemassvētku brīvdienām šī doma nez kāpēc aktualizējās, bet netiku pat vēl līdz izmisīgai apraksta meklēšanai, kad Kristīna savā blogā ielika rakstu par šādu šalli un iedeva man pamācību.

Kristīna - lielum lielais paldies Tev & paldies arī par online konsultācijām! :) Paldies arī Inesei  - Tavs padoms par volāndziju man ļoti, ļoti noderēja un šī ļoti skaistā Ineses šalle ir tāda, kādu es gribētu savējo.

Meitenes, man arvien vēl viss ir tapšanas procesā, bet finišs jau rādās saredzams. Adās viegli, bet man iet lēni un nupat jau esmu sasniegusi tāda valdziņu skaita uz adatām stadiju, ka izadu vienu rindiņu un tad kā minimums prasās izvingrināt rokas. Neesmu iztikusi arī bez misēkļiem, bet par to vēlāk.

3. Džemperis

Reiz jau vienu džemperi sāku, bet nepabeidzu. Divi gabali, kas jāsaprot kā priekša un aizmugure, kā arī milzu rullis ar neizadīto dziju, arvien periodiski par sevi atgādina, kad meklēju skapī kaut ko pazudušu. Ko darīt ar to iesākto vēl neesmu izdomājusi.

Kļūme kāpēc man nekas nesanāca galvenokārt ir apstāklī, ka nekad neesmu džemperi adījusi un vispār esmu maz adījusi, tāpēc brīva interpretācija manā gadījumā galīgi neder. Džemperis bija plānota kā dāvana, kas praktiski nozīmēja, ka man jāvar adīt visai slepeni. Arī tas manā gadījumā neder. Visbeidzot dāvanas saņēmējam izrādījās ka nemaz nepatīk arī dzija. Tas viss rezultējās ar neko.

Tāpēc mans nākamais mēģinājums ar džemperi būs plānveida, pēc piegrieztnes un ar klātienes konsultācijām no kāda pieredzējuša adītāja, bez pārsteiguma un visbeidzot ar akceptētu dziju no valkātāja puses.

4. Vecmāmiņu kvadrātiņi un puķīte

Attēls ir PrintScreen no šejienes

Es tiešām nemāku – to pavisam, pavisam parasto kvadrātiņu. Man ir vairākas reizes rādīts. Tāpat esmu vairākkārtīgi mēģinājusi pēc youtube atrodamajām pamācībām, bet nē, kaut kas man tur arvien nesanāk. Un ja sanāk, tad tieši tikai tik ilgi, kamēr man sēž blakus cilvēks, kas man to māca. Un tieši tas pats ar visparastāko tamborēto puķīti.

Par segu vai kaut ko tik fantastisku ka visi Ceitas darbi vēl pat nesapņoju. Iesākumam mans mērķis ir spilvens.

Un kādas ir Jūsu foršās ROKDARB-apņemšanās Jaunajam gadam?

P.S.Es visu sarakstot tiko apjautu, ka šogad laikam tikai adīšu un adīšu.. :)