trešdiena, 2013. gada 27. februāris

Vārda dienas IZLOZE!

Svinot šodien savu un arī bloga vārda dienu :) bez ballītes nu nekādi. Un ja ir ballīte, tad, protams, neizpaliek arī dāvanas.
 
Tāpēc, mīļie blogdraugi, un arī vienkārši, mīļie lasītāji, man ir dāvana Jums - IZLOZE! :)

Kas tieši ir iekšā dāvanā, lai pagaidām paliek noslēpums, bet varu pačukstēt, ka tur būs daži dārgumi no mana skapja (cikas, cakas & kruzuļi), gabaliņš pavasara + kaut kas garšīgs kārajam zobam

Kā piedalīties?
1) Līdz 03.03.2013. plkst. 24.00 piesakieties tepat komentāros.
Ja Jums ir blogs, tad gan jau varēšu izlozēto pēc tam atrast, ja bloga nav, tad lūgums norādīt savu e-pastu. Ja nu tomēr galīgi negribas publiskot savu e-pastu vai sevi pašu - var atsūtīt arī personīgu ziņu man uz andrasballe [at] gmail.com. 

2) Visus izlozes dalībniekus sakārtošu hronoloģiskā secībā pēc pieteikšanās laika un dāvaniņu izlozēšu pirmdien - 4.martā vakarā ar random.org. 

Ja ir vēlēšanās - manu končiņu varat ielikt arī savā blogā - bilde tā pati, kas augšā, links šis: http://www.andrasballe.blogspot.com/2013/02/varda-dienas-izloze.html 

Lai priecīgi! :)

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Ideāla plānā picas mīkla


Tas nu ir noticis - beidzot, tiešām BEIDZOT esmu atradusi patiešām ideālu plāno picas mīklu

Viss sākās ar šo gadījumu un tagad pēc gada, kura laikā esmu izmēģinājusi gan entās receptes, gan pa kādam gatavajam maisījumam, esmu  tikusi pie izcilas picas mīklas.
 
Tādas, kuru cepjot: 
  • picai ir plāna & garda pamatnīte (neatgādina biezu pīrāgu vai plātsmaizi);
  • nav rauga vai kādas citas sastāvdaļas specifiska garša (reiz mēģināju izslavētu mīklu, kur pievieno ābolu etiķi - galīgi garām, jo skābenā piegarša man nekur nepazuda);
  • ātri izcepjas;
  • nav lielas izmaksas (cenas ziņā cept pašam daudz izdevīgāk, nekā pasūtīt uz mājām);
  • visbeidzot vajag tik maz sastāvdaļu, ka ja vien ir viss vajadzīgais, ko gribas likt uz augšas, picu var cept teju vai jebkurā laikā.
Vajadzēs (1 lielajai picai = standarta cepeškrāsns standarta lielā panna):
1) 8 ēdamkartes kviešu miltu;
2) 6 ēdamakarotes silts ūdens;
3) 2 ēdamkarotes olīveļļas; 
4) 1/2 tējkarote sāls;
5) 1 tējkarote cukura;
6) 1/4 no mazās paciņas rauga vai 1 tējkarote sausā rauga. 

Sāk ar rauga sadrupināšanu gabaliņos, pievieno cukuru, silto ūdeni un visu samaisa un atstāj, lai raugs mazdrusciņ iedarbojas. 

Tikmēr citā bļodā ieber miltus, sāli, olīveļļu un tad piejauc klāt raugu. Ar miltu sijāšanu un tamlīdzīgiem smalkumiem šeit nav nepieciešams aizrauties. Visu samaisa, samīca un mīklas bumbulīti mazdrusku apslaka ar olīveļļu. Neesiet pārsteigti, ja liksies, ka mīklas nav daudz - tieši tā arī ir jābūt. 
Tālāk bļodu pārklāj ar pārtikas plēvi un liek nostāvēties kādā siltā vietiņā  (es parasti lieku vai nu uz vai pie radiatoriem) apmēram uz 30-45 min. Laiku nekad precīzi neuzņemu, var skatīties arī uz aci, kad mīkla ir uzrūgusi un plēve norasojusi. 

Mīkla uzrūgstot apmēram dubultojas. Pēc skata arī tagad varbūt liksies, ka mīklas ir par maz, bet nevajag uztraukties - būs tieši laikā, jo izrullēt vajag plāni. Mīkla ļoti labi rullējas un pat plāna būdama neplīst.

 
Tas arī viss - brīva improvizācija ar pildījumu un pica gatava. :)

Te mans veģetārais variants - ar tomātiem un olīvām, sieru/ tomātiem, marinētu gurķi un sīpoliem, sieru.  Garšo arī gaļēdājiem.

 
Pirms ķeraties pie picas cepšanas  - maziņš knifiņš (!) ko man iemācīja draudzene - lai picas pildījums labi turētos un viss labums neslīdētu nost tiklīdz šķēli tuvina mutei - pēc pamatnes apsmērēšanas ar tomātu mērci, pa virsu jāuzkaisa siers un tikai tad liek visu pārējo + atkal sieru. Apakšējais siers gluži kā līme visu salipina kopā + piedod picai vēl sieraināku = gardāku garšu. 

Šī mums šodien vakariņās - picu klasika: salami un siers / salami un tomāti, siers.



Un kādi Jūsu mīļākie picas pildījumi? :) 

ceturtdiena, 2013. gada 7. februāris

Sirsniņu zupa


Kas šodien pusdienās?  - SIRSNIŅU ZUPA :)

ZUPA, jo kaut kāds nelāgs vīruss arī mani ķēris un tados brīžos man liekas, ka īsti laikā ir tieši zupas
SIRSNIŅU, jo šonedēļ mājās sēžot esmu gandrīz vai nepieklājīgi daudz laika pavadījusi pie datora. Un tā nu klejojot iekš Pinterest uzgāju foršu ideju - kā no burkāniem izgriezt sirsniņas.

Darīju visu pēc pamācības, tomēr nebūt tik raiti nevedās.. tāpēc mana īsa versija īsos soļos un ar īsiem komentāriem

Ņemam nomizotus burkānus. 
Piemērotāki būs lieli burkāni un tādi, kas nav ar visādiem šķībumiem. Tie, kas man te redzami bildē - pirmo lielāko es sabojāju, otro mazāko pat nesāku - tāds ir daudz par mazu priekš šī mērķa.

  
Burkānā iegriež divas ieslīpas līnijas, kas veidos sirsniņas viduTad tālāk pa augšu iegriezto daļu - pec iespējas uzmanīgāk izņem ārā.


Šajās bildēs ir mans pirmais burkāna griešanas mēģinājums un ir redzams, ka man ne pārāk sekmējās ar tā vidus izņemšanu, tapēc ir nelīdzens. 
Nelīdzenumu pielaboju ar dārzeņu mizojamo nazīti, bet (!) tā nav pareizi, jo gropītes daļa līdz ar to zaudēja spicumu - pēc tam griežot sirsniņas - vidus izliekums nebija spics.  

Te var redzēt  - kādam aptuveni jābūt tam vidum, lai griežot beigās ir kā sirniņas. Un tad nu no šī tālāk jāpiekoriģē sirsniņas forma.


Pirmo burkānu mēģināju uz sajūtām un sapratu to, ko jau sen zināju - man nav nekādu tēlnieka dotību, tāpēc mizoju, mizoju līdz beigās attapos pie burkāna vidus. 

Risinājums šai problēmai man bija, ka aptuveni ar nazi uzzīmēju sirsniņu burkāna galā - un tad izejot no tās formas - koriģēju pārējo burkānu. 

  
Koriģēšana jeb burkāna mizošana sanāk lielāka nekā varētu sākotnēji iedomāties, tāpēc ir svarīgi, lai burkāns būtu tiešām gana liels.


Sākumā formu veidoju no abiem burkāna galiem, bet tā sanāk tikai lieka laika tērēšana, jo sākot griezt šķēlītēs - ik pa laikam prasās atkal pielabot sirsniņas sānus. Tāpēc lietderīgāk ir tikai no viena sāna un tad koriģēt pēc vajadzības.

Galvenais secinājums - ir pa smuko, bet nav pa ātro. 

Mūsmājās zupas katls nav milzīgs un burkānu sirsniņas rezultātā ieguvu apmēram tik daudz cik pirmā bildē redzamais zupas sķīvis. Un uz to (burkāni jau man bija samizoti) man aizgāja aptuveni 2h... tāpēc, kad pacietība jau mani bija galīgi pametusi - atlikušos burkānus vienkārši sarīvēju

P.S.Kā Jūs domājat - vai vīrieši pamana, ka burkāni = sirsniņas? :)

otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Marshmallow saldais


Ātrais saldais = marshmallow + krējums + augļi/ ogas. 

Šī recepte nu nepavisam nav inovatīva un noteikti būs izmēģinājuši visi, kas skatās dažādus Tv ēst gatavošanas raidījumus un šovus, jo tajos šis ēdiens, man liekas, rādīts daudz & dikti.

Vienu dienu ļoti sagribējās kaut ko garšīgu, bet tomēr ne tik ļoti, lai ietu uz veikalu. Sāku pārkrāmēt virtuves plauktiņus un ko domājies - izrādās, ka mani tur gaida sen aizmirsta paka ar marshmallowiem. Tīrā veidā kā mūsu pašu zefīri man viņi negaršo, domu cept uz sveces pat neizskatīju, tāpēc tapa saldais. 

Vajadzēs:
1) 150g (1/2 no bildē redzamās pakas) marshmallow pastilas
2) apmēram 3 ēdamkarotes skābā krējuma
3) augļi/ ogas - man bija atsaldētas upenes

 

Viss vienkārši un pagatavošana ir max 5min. Tā kā mani marshmallows gabaliņi bija palieli, sagriezu uz 1/2 un tad liku klāt krējumu. Tad atliek visu kārtīgi samaisīt un ļaut drusku ievilkties. Jo vairāk nostāvās, jo marshmallows paliek tādi mitrāki un izkusušāki. Es noturēju aptuveni 30min. Pēdējā bildē var redzēt, ka ir drusku vizuāli mainījušies, kopš sajaukšanas brīža. 

 
Tas arī viss - saldais gatavs. Ēdu kopā ar svaigām upenēm, liekot pa kārtām. No daudzuma cik iejaucu sanāk apmēram 4 šādas porcijas. 


Tā kā marshmallows ir ļoti saldi, tad upenes piedod foršu skābenumu (nu tas, protams, ja garšo upenes). Vasarā kaut kur ciemos šādu ciemos ēdu ar svaigām zemenēm un vēl putukrējumu - arī garšīgi, bet drusku pa saldu priekš manis. 

Un ko Jūs sakāt par šo saldo?  

sestdiena, 2013. gada 2. februāris

Pusdienās siers

 

Man garšo siers, turklāt jo vairāk & interesantāks, jo labāk. Ja vēl pievieno vīnu - pavisam izcili. Tāpēc bloga Luste gatavot un luste ēst! ideja par siera groziņiem likās kā saldais ēdiens gan acīm, gan garšas kārpiņām.

Darīju gandrīz visu pēc receptes. Man bija 300g siera uz 3 tējkarotēm kartupeļu cietes. Šis laikam ir iemesls kāpēc man likās, ka izceptais siers nav tik padevīgs attiecībā uz salocīšanu, kā varētu domāt pēc bloga bildēm. Ja cepšu vēlreiz – likšu mazāk cieti. 

Izcept ir vienkārši, bet salocīt nemaz vairs tik vienkārši, jo pankūkai līdzīgais siers ir traki karsts un nepavisam negribas cieši saspiest ar plikām rokām. Savukārt, ja ļauj atdzist, tad vairs nelokās un salūzt – te gan, kā jau teicu, iemesls varētu būt apmēram 1 liekā tējkarote kartupeļu cietes. 
 
Tā kā īpašu karstumizturīgo cimdu man nav, tad beigās mans risinājums bija ātri locīt ar papīra dvieli un likt uz balkona dzesēties, jo vnk stāvot virtuvē dzisa pārāk lēni. 



Secinājums - ir garšīgi. Pat ļoti. Tik pat ļoti ir arī sātīgi.  

Lai gan manējie groziņi man pašai nemaz tik lieli ar nelikās un biju iedomājusies, ka nu tik ēdīšu.. apēdot divus jutos ļoti pārēdusies. 


Iekšā man bija gatavie salāti no veikala. Salātu daudzums nebija liels un vnk no šķīvja ēdot, noteikti apēstu vairāk, līdz ar to lielo sāta sajūtu dod siers. No vienas puses jau tikai loģiski, jo diezin vai kāds tā uzreiz ņem un vienā rāvienā apēd apmēram 100 un vairāk grami siera. 

Tāpat sākotnēji domāju, ka divi groziņi viens otrā izskatās smukāk nekā tikai viens, ēdot divi it nemaz neprasījās, jo tiešām bija ļoti sātīgi. 

Ja cepšu vēlreiz tādus, laikam mēģināšu ar kādu vēl mazāku glāzi, piemēram šņabja, lai sanāk tāda viena kumosa uzkodiņa.