Zaļās vakariņas

Esmu novērojusi, ka reizēm, kad liekas, ka "ledusskapī nekā prātīga nav", bet uz veikalu iet ir slinkums, tad iztiekot ar to, kas mājās sanāk pat teju vai pārsteidzoši gardi ēdieni. Svaigas zaļās pupiņas - izsautētas un tad pa virsu uzsista ola, protams, nav nekāds ģeniāls atklājums, tomēr, kad tam visam pievieno vēl arī divus sierus un svaigus kressalātus - garšas nianse rodas gluži cita un ir pārsteidzoši garšīgi. Iesaku izmēģināt! :)

Vajadzēs:

1) sasaldētas zaļās pupiņas

2) olas

3) nedaudz olīveļļa un ūdens

4) sāls, pipari

5) zilais siers

6) parmezāna siers

7) svaigi kressalāti

Visas proporcijas ir "uz aci". Man sanāca, ka bija 1,5 paciņas saldētās pupiņas, 3 olas, gabaliņš zilā siera un mazdrusciņ parmezāna siera.

Pagatavošana pavisam vienkārša un ātra. Ielej pannā (vēlams diezgan dziļā vai vismaz palielā) nedaudz ūdeni un kopā ar sāli un pipariem sasaldētās pupiņas sutina, līdz tās kļuvušas mīkstas. 

Kad pupiņas gatavas, uzlēju nedaudz eļļu un pa virsu "uzsitu" olas. Lai olas būtu vienmērīgākas, labāk viņas jau atsevišķi iepriekš kādā bļodiņā sakult. Tā kā man bija slinkums smērēt bļodiņu, tad "situ" veselas olas un tās ātri izmaisīju. 

Visbeidzot kad olas jau ir izcepušās - pa virsu pārrīvēju parmezāna sieru, tad to visu samaisīju un vēlreiz pa virsu rīvētais siers. Jo vairāk siera, jo gardāk. :) Tālāk slēdzu plīti ārā un karstajās pupiņās sametu iekšā nelielos gabaliņos jeb plānās šķēlītēs sagrieztu zilo sieru. Uzliku vāku un ļāvu tam visam kādas divas vai trīs minūtes pakust. 

Pirms ēšanas pa virsu vēl pārkaisīju ar svaigiem kressalātiem. Mm.. un bija tik garšīgi, jo visas sastāvdaļas kopā veido super labu kombināciju. :)

Kāds ir Jūsu garšīgais ēdiens, kas sākotnēji tapis "no visa, kas ledusskapī"?

Jaunas dzijas. Jauna kūka. Jauni blogi. Pavasaris.

Tik daudz kā JAUNA! Bet par visu pēc kārtas. :)

Pagājušajā nedēļā tiku pie jaunām dzijām. Tik smukām, ka nevaru atturēties šeit neparādījusi. Jāsaka gan, ka ne visas ir man, bet nu labi, ka tā, jo lai kā man patiktu volānšalles tik daudz man pašai tomēr nevajag. 

Šīs gan man pašai ir jaunums - ar tādām pavisam saredzamām bumbiņām gar ārējo malu un savādāka tipa volāniem. Adās pat ļoti labi, tāpēc pavisam noteikti drīzumā parādīšu gala rezultātu. 

Tāpat kā esmu apņēmusies uztaisīt apkopojumu par, manuprāt, populārākajiem dziju veikaliem Rīgā un interneta lapām dzijas pirkšanai - ar to plusiem un mīnusiem, utt. Vienīgi vēl nevaru izdomāt vai sev tuvākos veikalus apstaigāt arī klātienē, savam apcerējumam pievienojot arī bildes vai iztikt bez bildēm. 

Otrs mans priecīgais jaunums ir par to, ka bloglandijas plašajā pasaulē šonedēļ parādījās divi jauni blogi.

 Attēls no: free-extras.com

Vai Jūs zināt, kas var notikt 303 dienās? Manas māsas ideja man liekas tik interesanta, ka tā vien pašai gribētos ko līdzīgu pasākt. :)

Tāpat pie blogotājiem ar savu Zaļo mauriņu pievienojās arī mana draudzene - tā, kas gājusi konditoru kursos un noteikti ne tikai man, bet arī Jums var izstāstīt daudz interesantus padomus un receptes.

Vakar savukārt izmēģināju sev jaunu - valriekstu kūkas recepti. Kūka cepta, iedvesmojoties no Aijas franču kūkas ar neizrunājamo nosaukumu. :) Savukārt pati recepte aizgūta no cetrassezonas.lv.

Kādi secinājumi? Kūka ir patiešām vienkārši pagatavojama, ļoti garšīga un galvenais nav sausa. Vienīgi man likās, ka cukuru vajag krietni mazāk par norādīto daudzumu. Lai gan pieliku jau mazāk - ap 200 gramiem, vienalga bija ļoti salda. Tad nu atziņa man pašai - vēl mazāk cukuru + eksperimentam varētu pievienot kādu krējumsiera pildījumu pa vidu vai augšpusē.

Un visbeidzot, lai gan vēl gribu paslēpot & pavasari gaidu iestājamies tikai pavasarī - secināju, ka tas pavisam noteikti, noteikti tuvojas. :)

Jo kamēr vēl tikai plānoju, ka būtu drīzumā jāiestāda sīpoli lociņiem un nebeidzu iedvesmoties no Kristīnes fantastiskajām zaļumu bildēm, vakar atklāju, ka sīpoli, laikam jau nevarot vairs mani sagaidīt sākuši zaļot pat bez zemes un ūdens.

Un kas Jums jauns? :)