Ideāla plānā picas mīkla

Tas nu ir noticis - beidzot, tiešām BEIDZOT esmu atradusi patiešām ideālu plāno picas mīklu. 

Viss sākās ar šo gadījumu un tagad pēc gada, kura laikā esmu izmēģinājusi gan entās receptes, gan pa kādam gatavajam maisījumam, esmu  tikusi pie izcilas picas mīklas.

 

Tādas, kuru cepjot: 

• picai ir plāna & garda pamatnīte (neatgādina biezu pīrāgu vai plātsmaizi);
• nav rauga vai kādas citas sastāvdaļas specifiska garša (reiz mēģināju izslavētu mīklu, kur pievieno ābolu etiķi - galīgi garām, jo skābenā piegarša man nekur nepazuda);
• ātri izcepjas;
• nav lielas izmaksas (cenas ziņā cept pašam daudz izdevīgāk, nekā pasūtīt uz mājām);
• visbeidzot vajag tik maz sastāvdaļu, ka ja vien ir viss vajadzīgais, ko gribas likt uz augšas, picu var cept teju vai jebkurā laikā.

Vajadzēs (1 lielajai picai = standarta cepeškrāsns standarta lielā panna):

1) 8 ēdamkartes kviešu miltu;

2) 6 ēdamakarotes silts ūdens;

3) 2 ēdamkarotes olīveļļas; 

4) 1/2 tējkarote sāls;

5) 1 tējkarote cukura;

6) 1/4 no mazās paciņas rauga vai 1 tējkarote sausā rauga. 

Sāk ar rauga sadrupināšanu gabaliņos, pievieno cukuru, silto ūdeni un visu samaisa un atstāj, lai raugs mazdrusciņ iedarbojas. 

Tikmēr citā bļodā ieber miltus, sāli, olīveļļu un tad piejauc klāt raugu. Ar miltu sijāšanu un tamlīdzīgiem smalkumiem šeit nav nepieciešams aizrauties. Visu samaisa, samīca un mīklas bumbulīti mazdrusku apslaka ar olīveļļu. Neesiet pārsteigti, ja liksies, ka mīklas nav daudz - tieši tā arī ir jābūt. 

Tālāk bļodu pārklāj ar pārtikas plēvi un liek nostāvēties kādā siltā vietiņā  (es parasti lieku vai nu uz vai pie radiatoriem) apmēram uz 30-45 min. Laiku nekad precīzi neuzņemu, var skatīties arī uz aci, kad mīkla ir uzrūgusi un plēve norasojusi. 

Mīkla uzrūgstot apmēram dubultojas. Pēc skata arī tagad varbūt liksies, ka mīklas ir par maz, bet nevajag uztraukties - būs tieši laikā, jo izrullēt vajag plāni. Mīkla ļoti labi rullējas un pat plāna būdama neplīst.

 

Tas arī viss - brīva improvizācija ar pildījumu un pica gatava. :)

Te mans veģetārais variants - ar tomātiem un olīvām, sieru/ tomātiem, marinētu gurķi un sīpoliem, sieru.  Garšo arī gaļēdājiem.

 

Pirms ķeraties pie picas cepšanas  - maziņš knifiņš (!) ko man iemācīja draudzene - lai picas pildījums labi turētos un viss labums neslīdētu nost tiklīdz šķēli tuvina mutei - pēc pamatnes apsmērēšanas ar tomātu mērci, pa virsu jāuzkaisa siers un tikai tad liek visu pārējo + atkal sieru. Apakšējais siers gluži kā līme visu salipina kopā + piedod picai vēl sieraināku = gardāku garšu. 

Šī mums šodien vakariņās - picu klasika: salami un siers / salami un tomāti, siers.

Un kādi Jūsu mīļākie picas pildījumi? :)