Dzeltens rudens. Dzeltenas šalles.

Ir cilvēki, kas priecājas par rudens atnākšanu. Laikam šogad rudeni mīlošakais no man zināmajiem (nu vismaz virtuāli) ir Aija. 

Arī es pati esmu pieskaitāma pie tiem, kam diezgan labi patīk rudens - raibas lapas, dzestri rīti, foršas šalles, smuki zābaki, spirgtums gaisā.. un vēl un vēl.. tas viss ir rudens un man tas tiešām patīk. Lietus, kas gāž aumaļām un pliki koki novembrī - tas viss man ne pārāk un tad parasti ātrāk gaidu īstu ziemu ar mīnusiem un sniegu.  

Bet ir arī otrie - tie, kas nemaz, nemaz negrib rudeni. Mana mamma pieskaitāma pie tiem otrajiem. Un gadiem ejot nekas nemainās - viņai rudens ļoti nepatīk.
 

No savas bērnības atceros, ka mamma jau pēc Jāņiem, kad dienas mazliet, bet sāka palikt īsākas, periodiski noskurinājās - ak, tuvojas, tas rudenis, savukārt uzreiz pēc Ziemassvētkiem viņai sākas lielā pavasara gaidīšana, jo dienas taču paliek gaišākas un garākas. Manas mammas versija par šo visu - man patīk rudens, jo esmu dzimusi oktobrī, savukārt viņai pavasaris, jo dzimšanas diena maijā.

 

Jau atvaļinājumā man tapa dāvana mammai - vasaras pagarināšanas vai rudens sagaidīšanas (ja nu kas mainās un šogad tomēr gribas rudeni) šalle! 
 

Audums - trikotāža no Abakhan, kas nošūta ar gumijas diegu. 

Ļoti patika šis audums, ka tagad nevaru izdomāt kā vienu mazu gabaliņu, kas man vēl palika varētu pastiept lielāku. Vai kas ir tik miniatūrs, ka varētu sanākt man pašai.

P.S.Vai Jums patīk rudens? :)

DĀVINU - 2 brīvbiļetes uz tērpu izstādi "No kara uz mieru"

ĀTRĀ blogizloze! 

 

ĀTRĀ un TŪLĪT, TŪLĪT arī beidzamā iespēja aiziet uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skaisto Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi "No kara uz mieru".

 

Vairāk par izstādi var izlasīt šeit, bet īsumā - skaisti 40. un 50.gadu tērpi. Pati uz izstādi iešu rītdien un tad, iespējams, pastāstīšu arī savus secinājumus blogā.

 

Bet visiem, kas arī vēl nav bijuši - man ir vēl 2 brīvbiļetes, ko labprāt kādam uzdāvināšu izlozes kārtā, ja būs vairāki gribētāji vai vienīgajam un pirmajam, kas pieteiksies tepat komentāros vai rakstot man uz e-pastu līdz šodienas plkst 21.00. 

 

!!!Svarīgi:

Izstāde ir tikai līdz svētdienai, kas nozīmē, ka jāiet ir vai nu rītdien vai brīvdienās. Muzeja darba laiks  gan rīt, gan brīvdienās ir no plkst. 11.00 līdz 17.00.

 

Pēc biļetēm būs jāvar atnākt pie manis rītdien laika posmā no plkst. 9.00 līdz 15.00, Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas rajonā (Brīvības un Ģertrūdes ielas krustojums).

 

:)

Triju svārku kolekcija

Pēc draudzenes lūguma apsolīju uzšūt svārkus viņas meitiņai. Kā dāvanu uz pagājušo vārda dienu un dārziņa sākumu apvienoti.

Tā kā mazai dāmai, manuprāt, pavisam noteikti ir vajadzīgi vairāki svārki, tad vienu vietā  tapa triju svārku kolekcija. :)

1. Hello Kitty modelis

2. Rudens modelis - no mīksta flanelīša ar siltu pūciņu uz iekšpusi. Šie vienlaikus arī retro svārki, jo audums no padomju laikiem un sataupīts no svārku valkātas vecmāmiņas 

3. Vasaras modelis - siltām dienām dārziņā un ar vislielāko rezervi, lai, iespējams, derētu vēl arī nākamajā vasarā. 

Un ja ir svārki, tad, protams, neiztikt arī bez rotaslietām. Gumija mans veidojums, bet pārējie dārgumi no Pērļotavas. 

 

Lai priecīgi valkājas un jauks beidzamais gads dārziņā! 

Jogurta kūka

Jogurta kūka - ātra, vienkārša, necepta. Un garšīga!

Tas, ka garšīga ir mans personīgais atklājums, jo nekad nebiju tādu pamēģinājusi uztaisīt mājās. Par veikala kūkām vienmēr raucu degunu un kopumā man jogurta kūkas vienmēr garšoja pēc saželināta jogurta, ko kāds vienkārši mēģina saukt par kūku.

Bet taisīt pašam ir savādāk. Un rezultātā kūka pat garšo pēc kūkas.

Vajadzēs:

1) 1 paciņa Selgas cepumu

2) 1/2 paciņa sviesta

3) 200ml saldais krējums

4) 700g jogurta (šis daudzums variējams pēc ieskatiem - derēs gan vairāk, gan mazāk)

5) 1 paciņa želatīna

6) 2 persiki vai nektarīni

7) 200g zemenes vai jeb kādi citi augļi un ogas pēc ieskatiem

8) šokolāde, augļi dekoram

Cepumus sasmalcina. Sviestu izkausē un sajauc ar sadrupinātajiem cepumiem. Visu kārtīgi samaisa un liek kūkas formā, veidojot kūkas apakšiņu. Lai kūkas apakšiņa ir saturīga, cepumu masu no sākuma saspiežu ar roku, pēc tam ar glāzi vai kādu citu priekšmetu, kam gluda apakšējā mala.

Sajauc želatīnu ar ūdeni un astāj uzbriest. Tikmēr saputo saldo krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru, sagriež augļus.

Pa šo laiku želatīns jau noteikti ir uzbriedis un to izkausē ūdens peldē. Tad visbeidzot visas sastāvdaļas - jogurts, saldais krējums, augļi un želatīns samaisa kopā, liek kūkas formā un formu tālāk ledusskapī.

Būs gatava ēšanai jau apmēram pēc 2h. 

P.S.Un kāda ir Jūsu jogurta kūkas recepte?

Pirmais attīstošais kubs jeb daudz laimes, Ralf!

Attīstošais kubs jeb aspolīta dāvana manas draudzenes viengadniekam bija šopavasar-vasar viens no maniem lielākajiem rokdarbu izaicinājumiem, pārsteigumiem un atklājumiem vienlaikus. 

Izaicinājums, jo pēc draudzenes lūguma apsolīju tādu uzšūt, bet kad bija tiešām jāsāk šūt sākumā ilgi domāju ar ko vispār sākt?

Pārsteigums, jo kad biju piegriezusi audumu plaknēm un sāku būvēt idejas, sapratu cik ļoti tas viss mani aizrauj. 

Atklājums, jo pirmais kubs aizveda pie nākamā un nākamais pie vēl pavisam neplānota pavērsiena. 

 

Idejas kā šut un ko šūt ģenerēju kubiņa tapšanas procesā. Draudzenes priekšnosacījums bija, lai ir rāvējs, pogas, kaut kas lipināms un pavelkams, jo tieši tas šobrīd visvairāk patīk viņas dēlēnam.

Tā nu mazais Ralfs spēlēsies & mācīsies:

1)POGĀT. Pogas piepogājamas un pogas pavelkamas. Dažadas krāsas un dazādas faktūras. Dažādas arī pašas pogas, kur trennēt mazos pirkstiņus.  

 

2)VISTA un AITIŅA jeb stiept un lipināt. Tā kā mazais Ralfs dzīvo laukos, iespējams, viņam jau tagad ir kas ko teikt par abu zvēru krāsām :) Savukārt mana dziļākā ideja šim visam bija, ka Ralfa mamma var mācīt ko ar ko pareizi salipināt kopā.

 

  3)GRĀMATIŅA. Atpogāt un atsiet, lai atrastu pārsteigumu. 

 

4)LIPINĀT un rīkoties ar RĀVĒJSLĒDZĒJU. 

5)AUTO LIETAS. Kā īstam pusim piederas, Ralfam ir pašam sava garāžiņa un pašam savs auto. Un ja ir auto, tad pavisam noteikti vajag arī trasīti, kur pabraukāties. 

6)ZIVTIŅAS. Pastiept, pavirpināt, paslēpt un atkal atrast. Varbūt arī pabarot un vēl pēc gadiem saskaitīt. Šī bija pirmā kuba maliņa ar kuru sāku un, iespējams, tāpēc man pašai vismīļākā.

Daudz laimes Ralf! Un paldies manai draudzenei par pamudinājumu izmēģināt roku šādās rotaļlietas taisīšanā!

Āboli + mannā = kūka + brīvdienas

Svinot ilgo vasaru un silto rudeni vajag nosvinēt arī brīvdienas. Un kas brīvdienās var būt labāk kā kūka - īsta, garda un pašcepta. 

Šī ir fantastiska kūka un kļuvusi par manu pēdējā laika iecienītāko, kopš pirmo reizi izmēģināju. Šī ir arī ļoti vienkārša - ar maz sastāvdaļām un pavisam sezonāla - ar āboliem. Kā vēl sākārdināt? :) Nezinu, bet noteikti, noteikti iesaku pamēģināt.

Varbūt šāda ideja - pavisam sausas + pavisam mitras sastāvdaļas kādam nav jaunums, bet man bija liels jaunums, kad cepu pirmo reizi. Oriģinālā recepte bija no kāda žurnāla, bet vairs neatceros kāda un arī cik sena vai jauna, jo atradu laukos un esmu recepti mazliet piekoriģējusi. 

Vajadzēs:

1) 1 glāze mannā

2) 1 glāze kviešu miltu

3) 1/2 glāze cukura

4) 1 tējkarote kanēļa

5) 1 1/2 tējkarote cepamā pulvera

6) 150g sviesta

7) 100g lazdu riekstu

8) 8 - 10 vidēja lieluma āboli 

Sāk ar ābolu nomizošanu. Nomizotos ābolus sarīvē uz rīves - ne tās, kas ļoti smalkas, bet standarta lieluma rupjā, kad sanāk vidējas skaidiņas. 

Citā traukā sajauc mannā ar miltiem, cukuru, kanēli un cepamo pulveri. 

Tālāk ņem kūkas formu, ietauko mazliet ar sviestu un izkaisa ar mannā. Tad kūkas formā ieber aptuveni 1-2cm biezumā sauso masu. Ar lineālu es nemēru, bet orientējoši pataustu ar pirkstu, lai ir kāda 1/4 no pirksta garuma, ja pieņem, ka pirksta 1/2 ir tur, kur lokās. 

Tad liek kārtu ar āboliem - tā, lai būtu nosegta visa sausā masa. Tad seko atkal sausā masa un āboli. Uz šiem vidus kārtas āboliem liek sadrupinātā veidā apmēram 1/2 no riekstiem. Atkarībā no ābolu daudzuma (cik lieli, sulīgi, utt), sanāks 2 vai 3 kārtas ar āboliem. Kūkas augšpusei jābūt noklātai ar sausā maisījuma kārtiņu uz kura vienmērīgi uzklāj virsū sarīvētu sviestu. 

Kad tiek līdz šim - pirmajā reizē man likās neticami, kas sanāks - sauss mannā, nav olu un pa virsu kaudze ar sviestu, bet ticiet - viss notiks! Un tieši no šī brīža par kūku var droši aizmirst. Cepu apmēram 180-200C, 45min. 

Ja periodiski pievēršas cepeškrāsnij un nolemj palūkot kā kūka izskatās, nevajag satraukties, ja vienā brīdi viss izskatās pēc sviesta  peļķes - tieši tā tam ir jābūt - sviests no sākuma izkusīs un tad lēni sasūksies iekšā. 

Pēc aptuveni 45minūšu cepšanas vai +/- kādam minūtēm, atkarībā no cepeškrāsns īpatnībām, kad augšpuse orientējoši jau sāk palikt viegli zeltaina, uzber atlikušos sadrupinātos riekstus un vēl 5-15min pacepj, lai rieksti mazliet apbrūninās. Kūka ir gatava, kad no augšas viegli zeltaina.

Pirms ēšanas kūkai noteikti pilnībā ir jāatdziest, tāpēc vispiemērotāk šo ir izcept vakarā un attiecīgi var ēst nākamajā dienā jau brokastīs. 

Garša ir mmmm.. pec rudens un vasaras vienlaikus, pēc īstas kūkas, jo daudz sviesta, bet vienlaikus arī viegla un nemaz ne pēc taukiem kā būtu trekna, mazliet pēc āboliem un mazliet pēc riekstiem. Turklāt pārsteidzošākais ir mannā - tas cepjoties nepārvēršas putrā/pudiņā kā nereti tas notiek ar ķirbju kūkām, bet jūtami mazliet graudiņi, kas nav putra, bet nav arī cieti. Šeit no bildes redzams, ka ir 2 kārtas ābolu un 3 kārtas mannā.

Lai garšīgas brīvdienas! Un pastāstiet kā Jums sanāca! :)

Paldies Agijai

Vasaras sākumā pie manis atceļoja burvīga dāvana no Aggies World, kuru Agija dāvināja svinot savu bloga dzimšanas dienu.

Tādi mazi Ziemassvētki, atverot tik skaistu kasti. :)

E-pastisks pasta balodis paldies jau Agijai ir iznesis, bet paldies nekad nav par daudz, tāpēc - lielais paldies Tev vēlreiz!

Tavs plecu lakats ir pirmais, kas ir man pašai, turklāt šis ir tādā izmērā, ka universāli transformējams arī par saprātīga lieluma šalli. Un, ņemot vērā, arvien vēsākos vakarus un rītus - īstenā lakatu sezona nepavisam nav vairs tālu.

Līdz ar skaisto lakatu Agija man uzdāvināja vēl arī mazlietiņ dzijas, lai varu ko pieskaņotu uzadīt pati. Tā kā lakats ļoti ierakstās kopā ar manu brīvā laika ziemas jaku, tad tiešām domāju par cepures vai cimdu uzadīšanu.

Un vēl dāvanā es saņēmu jauku atslēgas piekariņu - kā nojaušu no citām ziņām Agijas blogā, tad pašas taisītu. Savu īsto atslēgu piekariņš sākumā gaidīja un nu jau aptuveni mēnesis kā sagaidījis.   

Paldies! :)