Attīstošā grāmatiņa jeb Ārons laukos

Jau stāstīju, ka pirmais kubs mani aizveda pie nākamā. Nākamais gan vēl nav blogā atrādījies, bet aizveda mani pie attīstošajām grāmatiņām. Ne visas vēl esmu paguvusi ielikt blogā, bet pavisam noteikti varu parādīt attīstošo grāmatiņu mazajam Āronam jeb Ārona piedzīvojumu laukos. 

Zinu, ka grāmatiņa mazajam Āronam bija daļa no raugu dāvanas. Šūšanu sākot saņēmu uzdevumu ar 3 obligātajiem nosacījumiem: motīvs lauki un noteikti jābūt kaķim un puķēm. Pārcilāju galvā, kas man saistās ar manis pašas bērnību laukos un ķēros pie darba.

Ārons ir īstens rīdzinieks, bet aizbraucot uz laukiem viņš ieraudzīs:

burkānu lauku un varēs palīdzēt gan tos novākt, gan atkal un atkal iestādīt no jauna
 

ābeli ar krāsainiem āboliem, ko paķibināt un paknibināt

Lauki nav lauki bez dzīvniekiem, tāpēc kūtiņā Ārons varēs satikt vistiņu

un mazu rozā sivēntiņu

 

Un pirms braukt mājās, Ārons noteikti salasīs visskaistākās puķes savai mīļajai mammai

Un samīļos kaķīti, lai pēc laika atkal brauktu ciemos :)

 

Priecājos, ka grāmatiņa patika tās pasūtītājai. Un jo dubulti ceru, ka arī mazajam dāvanas saņēmējam.  

Āron, lai Tev priecīgi un ļoti aizraujoši piedzīvojumi laukos! :)
  

P.S.Par Ārona piedzīvojumiem ne tikai laukos, var palasīt šeit - Ārona mammas ļoti interesantajā blogā. :)

Dzeltens rudens. Dzeltenas šalles.

Ir cilvēki, kas priecājas par rudens atnākšanu. Laikam šogad rudeni mīlošakais no man zināmajiem (nu vismaz virtuāli) ir Aija. 

Arī es pati esmu pieskaitāma pie tiem, kam diezgan labi patīk rudens - raibas lapas, dzestri rīti, foršas šalles, smuki zābaki, spirgtums gaisā.. un vēl un vēl.. tas viss ir rudens un man tas tiešām patīk. Lietus, kas gāž aumaļām un pliki koki novembrī - tas viss man ne pārāk un tad parasti ātrāk gaidu īstu ziemu ar mīnusiem un sniegu.  

Bet ir arī otrie - tie, kas nemaz, nemaz negrib rudeni. Mana mamma pieskaitāma pie tiem otrajiem. Un gadiem ejot nekas nemainās - viņai rudens ļoti nepatīk.
 

No savas bērnības atceros, ka mamma jau pēc Jāņiem, kad dienas mazliet, bet sāka palikt īsākas, periodiski noskurinājās - ak, tuvojas, tas rudenis, savukārt uzreiz pēc Ziemassvētkiem viņai sākas lielā pavasara gaidīšana, jo dienas taču paliek gaišākas un garākas. Manas mammas versija par šo visu - man patīk rudens, jo esmu dzimusi oktobrī, savukārt viņai pavasaris, jo dzimšanas diena maijā.

 

Jau atvaļinājumā man tapa dāvana mammai - vasaras pagarināšanas vai rudens sagaidīšanas (ja nu kas mainās un šogad tomēr gribas rudeni) šalle! 
 

Audums - trikotāža no Abakhan, kas nošūta ar gumijas diegu. 

Ļoti patika šis audums, ka tagad nevaru izdomāt kā vienu mazu gabaliņu, kas man vēl palika varētu pastiept lielāku. Vai kas ir tik miniatūrs, ka varētu sanākt man pašai.

P.S.Vai Jums patīk rudens? :)

DĀVINU - 2 brīvbiļetes uz tērpu izstādi "No kara uz mieru"

ĀTRĀ blogizloze! 

 

ĀTRĀ un TŪLĪT, TŪLĪT arī beidzamā iespēja aiziet uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skaisto Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi "No kara uz mieru".

 

Vairāk par izstādi var izlasīt šeit, bet īsumā - skaisti 40. un 50.gadu tērpi. Pati uz izstādi iešu rītdien un tad, iespējams, pastāstīšu arī savus secinājumus blogā.

 

Bet visiem, kas arī vēl nav bijuši - man ir vēl 2 brīvbiļetes, ko labprāt kādam uzdāvināšu izlozes kārtā, ja būs vairāki gribētāji vai vienīgajam un pirmajam, kas pieteiksies tepat komentāros vai rakstot man uz e-pastu līdz šodienas plkst 21.00. 

 

!!!Svarīgi:

Izstāde ir tikai līdz svētdienai, kas nozīmē, ka jāiet ir vai nu rītdien vai brīvdienās. Muzeja darba laiks  gan rīt, gan brīvdienās ir no plkst. 11.00 līdz 17.00.

 

Pēc biļetēm būs jāvar atnākt pie manis rītdien laika posmā no plkst. 9.00 līdz 15.00, Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas rajonā (Brīvības un Ģertrūdes ielas krustojums).

 

:)

Triju svārku kolekcija

Pēc draudzenes lūguma apsolīju uzšūt svārkus viņas meitiņai. Kā dāvanu uz pagājušo vārda dienu un dārziņa sākumu apvienoti.

Tā kā mazai dāmai, manuprāt, pavisam noteikti ir vajadzīgi vairāki svārki, tad vienu vietā  tapa triju svārku kolekcija. :)

1. Hello Kitty modelis

2. Rudens modelis - no mīksta flanelīša ar siltu pūciņu uz iekšpusi. Šie vienlaikus arī retro svārki, jo audums no padomju laikiem un sataupīts no svārku valkātas vecmāmiņas 

3. Vasaras modelis - siltām dienām dārziņā un ar vislielāko rezervi, lai, iespējams, derētu vēl arī nākamajā vasarā. 

Un ja ir svārki, tad, protams, neiztikt arī bez rotaslietām. Gumija mans veidojums, bet pārējie dārgumi no Pērļotavas. 

 

Lai priecīgi valkājas un jauks beidzamais gads dārziņā! 

Jogurta kūka

Jogurta kūka - ātra, vienkārša, necepta. Un garšīga!

Tas, ka garšīga ir mans personīgais atklājums, jo nekad nebiju tādu pamēģinājusi uztaisīt mājās. Par veikala kūkām vienmēr raucu degunu un kopumā man jogurta kūkas vienmēr garšoja pēc saželināta jogurta, ko kāds vienkārši mēģina saukt par kūku.

Bet taisīt pašam ir savādāk. Un rezultātā kūka pat garšo pēc kūkas.

Vajadzēs:

1) 1 paciņa Selgas cepumu

2) 1/2 paciņa sviesta

3) 200ml saldais krējums

4) 700g jogurta (šis daudzums variējams pēc ieskatiem - derēs gan vairāk, gan mazāk)

5) 1 paciņa želatīna

6) 2 persiki vai nektarīni

7) 200g zemenes vai jeb kādi citi augļi un ogas pēc ieskatiem

8) šokolāde, augļi dekoram

Cepumus sasmalcina. Sviestu izkausē un sajauc ar sadrupinātajiem cepumiem. Visu kārtīgi samaisa un liek kūkas formā, veidojot kūkas apakšiņu. Lai kūkas apakšiņa ir saturīga, cepumu masu no sākuma saspiežu ar roku, pēc tam ar glāzi vai kādu citu priekšmetu, kam gluda apakšējā mala.

Sajauc želatīnu ar ūdeni un astāj uzbriest. Tikmēr saputo saldo krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru, sagriež augļus.

Pa šo laiku želatīns jau noteikti ir uzbriedis un to izkausē ūdens peldē. Tad visbeidzot visas sastāvdaļas - jogurts, saldais krējums, augļi un želatīns samaisa kopā, liek kūkas formā un formu tālāk ledusskapī.

Būs gatava ēšanai jau apmēram pēc 2h. 

P.S.Un kāda ir Jūsu jogurta kūkas recepte?

Pirmais attīstošais kubs jeb daudz laimes, Ralf!

Attīstošais kubs jeb aspolīta dāvana manas draudzenes viengadniekam bija šopavasar-vasar viens no maniem lielākajiem rokdarbu izaicinājumiem, pārsteigumiem un atklājumiem vienlaikus. 

Izaicinājums, jo pēc draudzenes lūguma apsolīju tādu uzšūt, bet kad bija tiešām jāsāk šūt sākumā ilgi domāju ar ko vispār sākt?

Pārsteigums, jo kad biju piegriezusi audumu plaknēm un sāku būvēt idejas, sapratu cik ļoti tas viss mani aizrauj. 

Atklājums, jo pirmais kubs aizveda pie nākamā un nākamais pie vēl pavisam neplānota pavērsiena. 

 

Idejas kā šut un ko šūt ģenerēju kubiņa tapšanas procesā. Draudzenes priekšnosacījums bija, lai ir rāvējs, pogas, kaut kas lipināms un pavelkams, jo tieši tas šobrīd visvairāk patīk viņas dēlēnam.

Tā nu mazais Ralfs spēlēsies & mācīsies:

1)POGĀT. Pogas piepogājamas un pogas pavelkamas. Dažadas krāsas un dazādas faktūras. Dažādas arī pašas pogas, kur trennēt mazos pirkstiņus.  

 

2)VISTA un AITIŅA jeb stiept un lipināt. Tā kā mazais Ralfs dzīvo laukos, iespējams, viņam jau tagad ir kas ko teikt par abu zvēru krāsām :) Savukārt mana dziļākā ideja šim visam bija, ka Ralfa mamma var mācīt ko ar ko pareizi salipināt kopā.

 

  3)GRĀMATIŅA. Atpogāt un atsiet, lai atrastu pārsteigumu. 

 

4)LIPINĀT un rīkoties ar RĀVĒJSLĒDZĒJU. 

5)AUTO LIETAS. Kā īstam pusim piederas, Ralfam ir pašam sava garāžiņa un pašam savs auto. Un ja ir auto, tad pavisam noteikti vajag arī trasīti, kur pabraukāties. 

6)ZIVTIŅAS. Pastiept, pavirpināt, paslēpt un atkal atrast. Varbūt arī pabarot un vēl pēc gadiem saskaitīt. Šī bija pirmā kuba maliņa ar kuru sāku un, iespējams, tāpēc man pašai vismīļākā.

Daudz laimes Ralf! Un paldies manai draudzenei par pamudinājumu izmēģināt roku šādās rotaļlietas taisīšanā!

Āboli + mannā = kūka + brīvdienas

Svinot ilgo vasaru un silto rudeni vajag nosvinēt arī brīvdienas. Un kas brīvdienās var būt labāk kā kūka - īsta, garda un pašcepta. 

Šī ir fantastiska kūka un kļuvusi par manu pēdējā laika iecienītāko, kopš pirmo reizi izmēģināju. Šī ir arī ļoti vienkārša - ar maz sastāvdaļām un pavisam sezonāla - ar āboliem. Kā vēl sākārdināt? :) Nezinu, bet noteikti, noteikti iesaku pamēģināt.

Varbūt šāda ideja - pavisam sausas + pavisam mitras sastāvdaļas kādam nav jaunums, bet man bija liels jaunums, kad cepu pirmo reizi. Oriģinālā recepte bija no kāda žurnāla, bet vairs neatceros kāda un arī cik sena vai jauna, jo atradu laukos un esmu recepti mazliet piekoriģējusi. 

Vajadzēs:

1) 1 glāze mannā

2) 1 glāze kviešu miltu

3) 1/2 glāze cukura

4) 1 tējkarote kanēļa

5) 1 1/2 tējkarote cepamā pulvera

6) 150g sviesta

7) 100g lazdu riekstu

8) 8 - 10 vidēja lieluma āboli 

Sāk ar ābolu nomizošanu. Nomizotos ābolus sarīvē uz rīves - ne tās, kas ļoti smalkas, bet standarta lieluma rupjā, kad sanāk vidējas skaidiņas. 

Citā traukā sajauc mannā ar miltiem, cukuru, kanēli un cepamo pulveri. 

Tālāk ņem kūkas formu, ietauko mazliet ar sviestu un izkaisa ar mannā. Tad kūkas formā ieber aptuveni 1-2cm biezumā sauso masu. Ar lineālu es nemēru, bet orientējoši pataustu ar pirkstu, lai ir kāda 1/4 no pirksta garuma, ja pieņem, ka pirksta 1/2 ir tur, kur lokās. 

Tad liek kārtu ar āboliem - tā, lai būtu nosegta visa sausā masa. Tad seko atkal sausā masa un āboli. Uz šiem vidus kārtas āboliem liek sadrupinātā veidā apmēram 1/2 no riekstiem. Atkarībā no ābolu daudzuma (cik lieli, sulīgi, utt), sanāks 2 vai 3 kārtas ar āboliem. Kūkas augšpusei jābūt noklātai ar sausā maisījuma kārtiņu uz kura vienmērīgi uzklāj virsū sarīvētu sviestu. 

Kad tiek līdz šim - pirmajā reizē man likās neticami, kas sanāks - sauss mannā, nav olu un pa virsu kaudze ar sviestu, bet ticiet - viss notiks! Un tieši no šī brīža par kūku var droši aizmirst. Cepu apmēram 180-200C, 45min. 

Ja periodiski pievēršas cepeškrāsnij un nolemj palūkot kā kūka izskatās, nevajag satraukties, ja vienā brīdi viss izskatās pēc sviesta  peļķes - tieši tā tam ir jābūt - sviests no sākuma izkusīs un tad lēni sasūksies iekšā. 

Pēc aptuveni 45minūšu cepšanas vai +/- kādam minūtēm, atkarībā no cepeškrāsns īpatnībām, kad augšpuse orientējoši jau sāk palikt viegli zeltaina, uzber atlikušos sadrupinātos riekstus un vēl 5-15min pacepj, lai rieksti mazliet apbrūninās. Kūka ir gatava, kad no augšas viegli zeltaina.

Pirms ēšanas kūkai noteikti pilnībā ir jāatdziest, tāpēc vispiemērotāk šo ir izcept vakarā un attiecīgi var ēst nākamajā dienā jau brokastīs. 

Garša ir mmmm.. pec rudens un vasaras vienlaikus, pēc īstas kūkas, jo daudz sviesta, bet vienlaikus arī viegla un nemaz ne pēc taukiem kā būtu trekna, mazliet pēc āboliem un mazliet pēc riekstiem. Turklāt pārsteidzošākais ir mannā - tas cepjoties nepārvēršas putrā/pudiņā kā nereti tas notiek ar ķirbju kūkām, bet jūtami mazliet graudiņi, kas nav putra, bet nav arī cieti. Šeit no bildes redzams, ka ir 2 kārtas ābolu un 3 kārtas mannā.

Lai garšīgas brīvdienas! Un pastāstiet kā Jums sanāca! :)

Paldies Agijai

Vasaras sākumā pie manis atceļoja burvīga dāvana no Aggies World, kuru Agija dāvināja svinot savu bloga dzimšanas dienu.

Tādi mazi Ziemassvētki, atverot tik skaistu kasti. :)

E-pastisks pasta balodis paldies jau Agijai ir iznesis, bet paldies nekad nav par daudz, tāpēc - lielais paldies Tev vēlreiz!

Tavs plecu lakats ir pirmais, kas ir man pašai, turklāt šis ir tādā izmērā, ka universāli transformējams arī par saprātīga lieluma šalli. Un, ņemot vērā, arvien vēsākos vakarus un rītus - īstenā lakatu sezona nepavisam nav vairs tālu.

Līdz ar skaisto lakatu Agija man uzdāvināja vēl arī mazlietiņ dzijas, lai varu ko pieskaņotu uzadīt pati. Tā kā lakats ļoti ierakstās kopā ar manu brīvā laika ziemas jaku, tad tiešām domāju par cepures vai cimdu uzadīšanu.

Un vēl dāvanā es saņēmu jauku atslēgas piekariņu - kā nojaušu no citām ziņām Agijas blogā, tad pašas taisītu. Savu īsto atslēgu piekariņš sākumā gaidīja un nu jau aptuveni mēnesis kā sagaidījis.   

Paldies! :)

Blog-atgriešanās

Pēdējo nedēļu liekas, ka rudens elpa sajūtama uz katra soļa. Un rudens pavisam droši man ir sinonīms, lai atgrieztos pie bloga būšanas un visām rokdarbu lietām.

Patiesībā pēc bloga jau jūtu, ka ilgojos visu augustu - galvā te viena, te cita doma.. un tad nu aizvakar secinot, ka esmu tikusi arī pie cita sava rudens sinonīma jeb pirmās saaukstēšanās, sapratu, ka vasaras pauzei jāliek punkts. 

Ar rudeni plānoju arī dažas jaunas izmaiņas:

     - nelielu tehnisku un vizuālu apdeitu (starpcitu varbūt kāds var man izstāstīt kā nomainīt to centrālo bloga bildi? gribu tagad ko citu sarkano balonu vietā);

      - vairāk jaunu pamācību jeb tutorials par lietām, kas vienam ir vienkāršas, bet citam tādas nebūt neliekas;

      - vairāk ikdienas ainiņu;

      - mazus solīšus lielā virzienā jeb domu par savu mazo biznesu un veikaliņu.

Un kādi Jums rudens plāni?

Pietura vasara

 

Blog-klusums, kas sākās ar lēni nākošo pavasari un ir iestiepies vasarā, kas savukārt ir atnākusi gandrīz vai par strauju un vēl pirms mana atvaļinājuma sākšanās, turpināsies.

  

Jau pagājušajā gadā secināju, ka iedvesma rakstīt un rokdarboties man mazinās proporcionāli temperatūras kāpšanai plusos, tiklīdz iestājas pavasaris/ vasara. Un tā kā šogad tas notiek ar gandrīz vai simetrisku precizitāti kā pērn, ir skaidrs, ka blogam pienākas vasaras brīvdienas, lai rudenī un ziemā atgrieztos ar jaunu spēku un iedvesmu.

  

Kopš ziemas beigām esmu pievērsusies arī jaunam ne-rokdarbiskam un ne-kulināram hobijam, kas ļoti progresējis un sācis "apēst" daudz mana brīvā laika. Atziņa - pamainīt intereses ir ļoti vērtīgi un atzīmēšu sev, ka par šo vajag kādreiz pastāstīt.

Bet atgriežoties pie sākuma - aiziet vasara & blog-brīvdienas! :)

  

Šovasar gan ceru varbūt nepazūst pavisam, jo lai gan palēlināti, bet esmu procesā ar visādām interesantām lietām, kas, iespējams, prasīsies ātrāk atrādīties kā vien rudenī.

  

Visām, kas arvien čakli turpinās blogot - vēlu iedvesmas pilnu vasaru! Es pa drusciņai noteikti turpināšu sekot visam, kas notiek un lasīšu jaunumus!

  

Uz tikšanos rudenī!
 

P.S.Saules un karstuma sagurušajiem/ baudošajiem iesaku pagatavot šo burvīgo citronu saldējumu - tas ir spirdzinošs un pavisam noteikti ar vasaras garšu!

Mafini ar školādi (gabaliņiem)

Kas piederās brīvdienām? Protams, kaut kas garšīgs! :) 

Ja nolemsiet savējos vai sevi pašu pa Lieldienām palutināt ar mafiniem - varu ietekt fantastiski gardu recepti. 

Mmm.. šie tagad ir mani jaunie mafinu favorīti - gardi gan silti, gan auksti un ne drusciņas nav sausi. 

Vajadzēs (12 mafiniem): 

1) 180g kviešu milti

2) 1 tējkarote cepamā pulvera

3) 125g mīksta sviesta(der arī konditorijas margarīns)

4) 100g cukura (es ņēmu tumšo cukurniedru, bet der arī parasts cukurs)

5) 2 olas

6) 90ml piena

7) šķipsniņa sāls

8)apmēram 2 līdz 3 saujas termoizturīgi šokolādes gabaliņi  (manējie pirkti Gemosā un tā arī saucas - termoizturīga šokolāde)

9) apmēram 1 sauja parasta šokolāde (man bija Gemosā pirkti t.s. šokolādes čipsi)

10) mandeļu skaidiņas dekorēšanai 

Olām, sviestam un pienam jābūt istabas temperatūrā - attiecīgi vismaz kādu stundu pastāvējuši ārpus ledusskapja. Citriez, ja esmu cepusi mafinus no rīta, olas un sviestu no ledusskapja izņemu jau vakarā. 

Ja gribas cept ātri un nav laika gaidīt - der arī visas sastvādaļas pa tiešo no ledusskapja. Mani novērojumi, ka tad vienīgi mīkla ir mazliet mazāk pufīga un gaisīga. 

Miltus, sāli un cepamo pulveri samaisa. Citā bļodā sviestu ar cukuru saputo līdz krēmīgai konsistencei. Tālāk pa vienai pievieno olas un vēlreiz visu sakuļ. Pēc tam pamīšus pieber daļu no miltu maisījuma, pielej daļu piena, līdz visi produkti izlietoti. Tā kā man bija tumšais cukurs, tad tas piedod mīklai brūnīgo nokrāsu. Visbeidzot beigās pievieno šokolādes gabaliņus un visu kārtīgi samaisa.

Lai Jūs nemulsina pie sastāvdaļām minētā termoizturīgā šokolāde - tāda tiešām ir. Man pašai tā nāca kā liels atklājums, kad gada nogalē to atklāju Gemosā. Tīrā veidā kā šokolāde neliekas garšīgi un ir pat aizdomīgi bāli, bet iecepti mafinos ir izcili - neizkūst pilnībā, bet pakūst mazliet. 

Ja meklēsiet šo šokolādi Gemosā - tajā, kas Teikā šis stāv nevis vienkopus ar šokolādes čipsiem, bet pie visādiem kūku dekoriem.

Tālāk liku katrā mafina papīrītī kārtīgu ēdamkaroti mīklas. Pa vidu savukārt kūstošos šokolādes čipsus.

Pa virsu vēl apmēram tējkarote mīklas, tā lai pildījums iespēju robežās nosegts + vēl nedaudz uzkaisīju mandeļu skaidiņas. Cepu 180C apmēram 30 - 40min. 

Tā kā vidū ir kūstoša šokolāde, tad vidus pildījums, kamēr vēl mafini karsti ir pat šķidrs, savukārt mazie gabaliņi arvien ir kā šokolādes gabaliņi, tikai nedaudz pakusuši. 

 Vai Jūs jau steidzat cept mafinus? :)