trešdiena, 2011. gada 31. augusts

Ābolu biezenis ar kondensēto pienu


Šo ir SUPERRR garšīgo ābolu biezeņa recepti man izstāstīja draudzene. Tā noslēpums ir kondensētais piens un rezultātā garša sanāk nu ļoti, ļoti līdzīga Spilvas ābolu biezenim. :)

Šķiet, ka ābolu biezenis ar iebiezināto pienu šoruden ir modē, jo runājoties ar kolēģēm secināju, ka ne es vienīgā fanoju par šo recepti. 
Bet tiem, kas vēl nezina & nav izmēģinājuši - tiešām iesaku! :)

Vajadzēs:
1) 3kg nomizoti un no serdēm iztīrīti āboli (es ņēmu dzidros ābolus)
2) apmēram 300g cukura (daudzums variējams individuāli pēc garšas)
3) 1 bundžiņa kondensētais piens (ar cukuru)
4) 200ml ūdens

Sagrieztos ābolus aplej ar ūdeni un vāra uz nelielas uguns, līdz āboli maina krāsu un sāk daļēji izjukt. Tad pievieno cukuru un turpina vārīt,  lai cukurs ir izšķīdis (es turpināju vārīt vēl apmēram 5 min un maisīju, lai nepiedegtu). 
Iegūto masu atdzesē un pēc tam sablenderē, lai iegūtu vienmērīgu un krēmīgu konsitenci. Pēc tam pievieno kondensēto pienu un atkal visu sablenderē/ saputo kopā un liek vēlreiz katlā vārīties, lai "uzmet burbuli". Tālāk lej karstās, izsterilizētās burciņās un glabā vēsumā.

Ievārījumi nepavisam nav mans aicinājums, bet šis tiešām ir ļoti, ļoti garšīgs un, manuprāt, ideāls pie brokastu putras, maizītēm, cepjot kūkas, u.c. nezcik iespējamajiem pielietojumiem.. vai vienkārši ēdot karotēm :)


Kopējais gatavošanas laiks nav ilgs, ja neskaita atdzišanas procesu un ābolu samizošanu. Iespējams, ka var arī nemizot, bet tādu variantu neesmu izmēģinājusi.
No sastāvdaļās minētā daudzuma man sanāca piecas pilnas 0,5l burciņas + viena nedaudz mazāka tilpuma.

Un te jau manas burciņas bez balles tērpa - gatavas doties atpakaļ uz ledusskapi :)


Jūtu, ka manas brīvdienas paies uz šī ābolu biezeņa viļņa, turklāt vismaz trīskāršā apjomā no sākotnējās receptes :) 

Un kāds ir Jūsu mīļākais ievārījums? :)

pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Kruzuļotā šalle


Čau, rudens! Man ir jauna šalle! :)

Par šo šalli es domāju gandrīz visu vasaru, jo teju vai ikvienā apģērbu veikalā, jau kopš pavasara nezkāpēc visu laiku pamanīju tieši šādas šalles (laikam tak zīme, ka beidzot jāķeras klāt uz jāuzšuj sev).

Kā pareizi šādas šalles saucas nav ne jausmas, jo gala rezultāts nav gluži volāni klasiskā izpratnē, kad būtu volānšalle, bet nav arī vairs gluži taisna.. apliekot ap kaklu man joprojām asociējas ar volāniem, tāpēc izdomāju, ka vidus variants varētu būt - kruzuļotā šalle :) 

  
Šai šallei ir stāsts, jo tā pieskaitāma pie sērijas "no veca jauns" jeb angliskais recycling.

Pavasarī vienā mazā vintage bodītē nopirku palielu šalli. Atnākot mājās konstatēju, kā tā ir pārāk stipri paliela, jo izklātā veidā vairāk atgādina pludmales dvieli, ap kaklu aptīta savukārt gandrīz žņaudzošu sajūtu, turklāt divās vietās ar tādiem kā caurumiem (tā teikt - kārtīgs vintage :D).
Tāpēc šalle=dvielis visu vasaru nogulēja skapī.. līdz brīvdienās man radās ideja :)

Pārgriezu uz pusēm, pie reizes tā atvadījos arī no caurumiem. Rezultātā ieguvu 2 ļoti garas šalles un saglabāju opciju, ka galos paliek bārkstis.

Tālāk abas daļas savienoju ar ko līdzīgu veļas vīlei - galvenā doma, lai nav redzama neviena mala, savienojuma vieta ir gluda (līdz ar sagriešanu atklājās, ka mans audums ir arī ļoti irstošs).


Tad apšuvu sānos maliņas un visbeidzot vairākas nošuves ar gumijas diegu, kas piešķir savilkuma, krokojuma jeb kruzuļojuma efektu :)


Gala rezultāts man pašai tik ļooti patīk, jo šo šalli var satīt, sapīt un vēl nez cik visādos veidos aplikt ap kaklu, ka šorīt tiešām nopriecājos par rudenīgo laiku un absolūto nepieciešamību pēc šalles :) Noteikti šūšu vēl šādas! :)

Varbūt Jūs zināt - šim manam kruzulītim ir arī kāds īstais & pareizais nosaukums?

ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

Balonkleita


Vasaras atkal atgriešanās, liek atcerēties par vasarīgām drēbēm - vieglām, gaisīgām un elpojošām. Tieši šāda ir šī balonkleita ar kuru aizsākās mana šīs vasaras šūšanas sezona. 


Ja liekas, ka kleita jau kaut kur ir redzēta - jā, tā tik tiešām ir, jo šūta pēc šīs kleitas piegrieztnes :) Man pašai šis modelis ļoti patīk, tāpēc šī noteikti nav pēdējā balonkleita.

Atšķirībā no iepriekšējās kleitas, šī ir viscaur kokvilnas un odere ir tāda pati kā kleitas redzamā daļa.

Aizmugurē sasienama ar banti (tā kā bante ir no kleitas auduma, bet pats audums ar sīkām, mazām puķītēm - tad bildē visnotaļ pagrūti saskatāms :) )


Un pie kleitas, protams, neiztikt bez pieskaņotiem aksesuāriem - sprādzītēm un matu bantes.






Un gluži tāpat kā iepriekšējā balonkleita arī šī aizceļoja pie manas draudzenes meitiņas.

Lai Jums jauka atvasaras izbaudīšana! :)

pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

Volānšalles


Pirmo reizi volānšalli adīju apmēram pirms pusotra gada.. un pa šo laiku man ir satapis ļoooti daudz šaļļu.. man pašai gan ir tikai viena vienīga, tomēr vismaz pie vienas, ja ne pat vairākām ir tikuši teju vai visi mani radinieki un arī draudzenes :)

Tad nu - dažas no manas pagājušās ziemas kolekcijas :)

Šī ir diezgan smaga un lai gan bildē tā varbūt neizskatās, bet arī ļoti gara. Aizceļoja pie vienas jaukas dāmas, kurai pat ziemā ir karsti, tāpēc mētelis biežāk vaļā, nekā ciet, patīk garas šalles un teju vai vienmēr kaut kas aptīts ap kaklu. 



Šī gluži pretēja - ļoooti plāna & gaisīga. Volāndzija ir no kokvilnas un kā paralēlo diegu izmantoju kokvilnas tambordiegu, adīju ar 1,5 adatām, tāpēc brīžam likās, ka neskatoties uz nez cik stundu adīšanu - šalle cik gara bijusi, tik ir joprojām :D
Šī man pagaidām ir plānākā kādu esmu adījusi, tāpēc kopumā īstens pacietības pārbaudījums un tā arī vēlreiz tik plānas adīšanai neesmu saņēmusies.



Šī man bija pasūtījums no draudzenes (pirms vēl viņu pašu biju apmācījus šaļļu adīšanā) un bija kā dāvana viņas vīramātei dzimšanas dienā. Adīta viņas mīļākajos - brūngani pelēcīgajos toņos. Garumā tāda, lai nesātu mētelim pa ārpusi, eleganti pārmestu pār plecu.  


Šī ir ugunīgā karmena - silta, gara un ļoti kupliem volāniem. Bija kā dāvana vienai jaukai radiniecei, kuras mīļākā krāsa ir koši sarkana. Paredzēta īsti aukstām ziemas dienām, lai nekad nenosaltu un vēl mudinātu garāmgājējus atskatīties.  


Un šī tad nu visbeidzot ir manējā - nav bieza, bet ir silta un ļooti mīksta :) 


Un kādas šalles Jums vislabāk patīk? :)

piektdiena, 2011. gada 19. augusts

Acu maska vīrietim

Vai vīrieši ejot gulēt lieto acu maskas? Man domāt, ka uz šo jautājumu pārliecinoši biežāka būs atbilde nēēēēē, nekā jāāāāā.

Ir, protams, izņēmumi un gan jau ka arī pie mums noteikti ir pa kādam kungam (tā teikt - kā no otrdienas romantiskajām filmām) kurš ejot gulēt ne tikai uzliek acu masku, bet arī uzvelk flaneļa pidžāmu. Un tomēr - tādu, man liekas, nav daudz :)

Bet ir arī otrs variants - izņēmuma gadījumi, kad acu maska ir vajadzīga un vajadzīga tieši vīrietim. Neņemos izdomāt visus, tomēr pavisam noteikti tāds ir polārās naktis Norvēģijā, kad tumšs tā arī nepaliek, sajūk diena un nakts un lai labi izgulētos ir vajadzīga acu maska.


Tad nu tieši priekš šādām polārajām naktīm es šuvu šo acu masku savam lieliskajam un īstajam vīrietim, kurš turp devās nodarboties ar zemūdens makšķerēšanu jeb spearfishing. 
Par to, kas tas ir, varat vairāk izlasīt šeit .


Lai piešķirtu maskai stilu un šarmu, uz tās ir izšūts zemūdens makšķernieks ar visu savu ekipējumu. 


Bildēta jau pēc izceļošanās un intensīvas lietošanas, tāpēc samanāmas dažas nolietojuma pazīmes :)

Un kāds Jums ir viedoklis par acu masku vīrietim? :)

ceturtdiena, 2011. gada 18. augusts

Salvetes priecīgām brokastīm :)


Man liekas, ka skaisti trauki, galda piederumi, puķes, vai vienkārši glīti pasniegts ēdiens, ja ne gluži iepriecina, tad pavisam noteikti var uzlabot noskaņojumu. Nu vismaz ar mani tā ir :)

Ilgāku laiku gribēju pamēģināt uzšūt salvetes, tomēr ideja kaut kā atlikās.. līdz reiz vienā audumu veikalā aizrunājos ar pārdevēju, kas man gari un plaši izstāstīja par dažādiem audumiem, tostarp salvetēm piemērotākajiem. Tad nu atlika tikai izvēlēties krāsu un ķerties pie lietas.

Šīs salvetes aizceļoja pie manas mammas kā dāvana. Šuvu dzeltenas, jo tā ir viņas mīļākā krāsa. :)


Kad salvetes bija gatavas, neskatoties uz košo toni, likās, ka kaut kas viņām tomēr pietrūkst, tāpēc izdomāju puķu dekoru. 

Puķītes kātiņš ir šujmašīnas dekoratīvais dūriens, ziediņš ir piešūta mežģīne un bante ir  sasieta no lentītes.

Un kādi ir Jūsu priekšnosacījumi priecīgām brokastīm? :)

pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

Ātrie svārki mazai meitenei


Pašā vasaras vidū jeb jasmīnziedēšanas laikā braucu pie ciemos uz laukiem pie savas draudzenes un viņas mazās meitiņas. Ja ciemos - tad, protams, neiztikt bez dāvanām :) tāpēc uztapa ātrie svārki mazai jaunkundzei.

Ātrie, jo tik tiešām ātri un bez īpašām priekšzināšanām pašujami. Man plānā uzšūt vēl vismaz divus šādus ātros svārkus mazajām radu jaunkundzēm, tā kā līdz ar nākamo svārku šūšanu - ielikšu arī šeit pamācību.



Komplektā svārkiem uzšuvu arī matu banti un uztaisīju mazas sprādzītes, kuras gan nez kāpēc izpalikušas ārpus kadra.


Un visbeidzot pieskaņotu auduma somu/ tīkliņu, kur bērnudārzā salikt dejošanas mantas.


Lai Jums jauka un izdevusies atvasaras nedēļa! :)

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Rudens ieskaņās

Beidzamo dienu lietus maratons un vēsīgais laiks mani mudina atcerēties par adīšanu.. Nezinu ar ko tas saistīts, bet vasarā man negribas ne adīt, ne šūt, bet tiklīdz paliek vēss un tumšs - tā ideju pilna galva :)

Tā  nu vakar iesāku adīt šalli, kas pēc tradīcijas kopā ar cimdiņiem būs dāvana manai foršajai māsai vārda dienā :)

Bet kamēr jaunā dāvana vēl top - bildes ar pagājušā gada dāvanu - cimdi, puscimdiņi un volānšalle.
Cimdi tapuši visnotaļ iedvesmojoties no Aijas skaistajiem cimdiem. Jāsaka gan, ka man dekoru piešūšana teju vai likās ilgāka kā pašu cimdu uzadīšana.  

Cimdiņi

Puscimdiņi


Un te viss komplekts kopā


Un kā Jums ar adīšanas un šūšanas iedvesmu? :)

trešdiena, 2011. gada 10. augusts

Saldējums - ātrs un vienkāršs


Lai gan biežais lietus arvien biežāk liek atcerēties par tuvojošo rudeni, joprojām der uzēst arī saldējumu. Man ļoti garšo mājās taisītais saldējums, tomēr vairums no tiem man liekas pārāk trekni, tāpēc šis ir tāds - minimalizēts variants pēc sastāvdaļām, turklāt ļoooti vienkārši un ātri pagatavojams.

Vajadzēs:
 1) 2 Kāruma bezpiedevu baltie jogurti
 2) apmēram 300ml kondensētais piens
 3) augļi, ogas pēc vēlēšanās

Saputoju jogurtu - var redzēt, ka putošanas rezultātā, tas nedaudz maina struktūru. Tad lieku klāt kondensēto pienu un atkal saputoju. Kopējais putošanas ilgums aptuveni kādas 3 - 5min. Tas arī viss - saldējums ir gandrīz gatavs :)
Tālāk lieku visu saldētavā un tā kā man nav saldējuma mašīnas, tad aptuveni 3reizes ik pēc 30 līdz 45min atkal saputoju.




Salīdzinājumā ar īstajām saldējumu receptēm šī, man liekas, ir mazāk jūtīga attiecībā uz saputošanu un potenciālo ledus kristāliņu izveidošanos.
Nav tik ļoti krēmīgs kā receptēs arī olu krēmu, bet nav arī trekns. Ideāli kopā ar augļiem vai ogām :)

Garšo garšīgi :)

pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Acu maska - ideja dāvanai un labam miegam

Manuprāt, acu maska ir ne tikai laba & ātri realizējama ideja dāvanai, bet  nereti arī neatņemams elements, lai labi izgulētos :) 


Bildēs redzamās acu maskas aizceļoja pie māsas draudzenēm, kuras kopā svinēja savas dzimšanas dienas - tad nu abām līdzīgas dāvanas.

Šeit vēl pirmspabeigšanas stadijā, bez kristāliņiem.


Esmu uzšuvusi vairāk kā šīs divas, bildēs redzamās, un nonākusi pie visnotaļ vairākām atziņām:
   1) maskas polsterējumam jeb mīkstumam vienlīdz labi izmantojams gan flīss, gan sintapons, gan filcs. Ar pēdējo maska sanāk stingrāka un saturīgāka, savukārt ar pirmo jārēķinās, ka stipri gludinot ar gludekli, maska var saplakt - zaudēt pufīgumu.
   2) vērts vismaz 2x pārbaudīt vai gumija ir ielikta precīzi vidū, jo savādāk var sanāk, ka viss ir sašūts un tad beigās konstatēt, ka gumija ir šķība :D (ko tur liegties - man tā ir bijis).
   3) slīpā diega lentītes mēdz būt no ļooooti daudzu tipu materiāliem.. un daļa no tiem ir tādi, ka lentītes apšūšana ir dubultā problemātiska, ja materiāls ir pārāk slidens.
   4) lentīti vēlams ņemt ar rezervi un galējo izmēru nogriezt tikai pašās beigās, jo pat ja pietrūks tikai 2mm - viss skats sabojāts un lentīte beigās nestāvēs smuki.

Drīzumā grasos atkal šūt šādu līdzīgu masku dāvanai - tad ielikšu pamācību soli pa solim.

Varbūt Jūs arī kāda šādas acu maskas šujat? Priecātos uzzināt par atziņām un ieteikumiem :)

sestdiena, 2011. gada 6. augusts

Dāvana uz kāzām

Draudzene stāstīja, ka jāiet uz kāzām.. dāvinās naudiņu, bet nevar izdomāt kā iesaiņot.. tā nu vārds pa vārdam aizrunājāmies, līdz atcerējos, ka paši pirms diviem gadiem gājām uz kāzām un dāvinājām naudu, bet lai nebūtu gluži bezpersoniska dāvanu karte vai nauda jāliek tikpat bezpersoniskā standarta dāvanu aploksnē no grāmatnīcas plaukta.. izdomāju mazliet interesantāk :)

Tad nu pie reizes - tā kā apsolīju draudzenei sameklēt un parādīt bildes - parādīšu arī šeit (kā nekā kāzu laiks un tādā vai citādā versijā - varbūt vēl kādam noder :) )

Dāvināmo naudu samainīju un dažādiem smukajiem 1latniekiem, uzšuvu maisiņu un uz maisiņa no aukliņas piešuvu vārdu iniciāļus - J & M.


Jāsaka gan, ka tagad uz bildēm skatoties (ar šūšanā daudzkārt vairāk pietrenētu aci :) ) vairs neatceros kādi bija apsvērumi par labu iztikšanai bez oderes :D


Tad visu tālāk liku kastē + kartiņu, kas gan nav patrāpījusies bildēs


Un te jau pavisam iesaiņota :)


No jaunlaulātajiem pēcāk saņēmām ļoti pozitīvas atsauksmes, jo uz vispārējo dāvanu karšu fona bija arī viena dāvana, ko izsaiņot :)

trešdiena, 2011. gada 3. augusts

Priecīga kleita priecīgai vasarai!

Draudzene lūdza uzšūt viņas meitiņai kādu kleitu vasarai. Tad nu - sacīts, darīts un tapa, manuprāt, priecīga kleita, priecīgai vasarai! :)  


Klietai iekšpusē ir kokvilnas oderīte, lai valkājot nebūtu karsti


Līdz ar kleitu uztapa arī divas pieskaņotas matu sprādzes



Zeķītes uz raugiem

Pirms kāda laika uzadīju mazzeķītes māsīcas meitiņai :)


Neskatoties uz zeķīšu mazo izmēru, tās tapa gana ilgi.. dziju gan nopirku dienā, kad uzzināju par mazās piedzimšanu, tomēr zeķu formātā tā transformējās neilgi pirms saņēmējai apritēja tieši viens gads.


Šādas vai līdzīgas zeķītes ir ļoti ātri un vienkārši pagatavojamas.. apņemos kaut kad šeit ielikt savu zeķu adīšanas pamācību, kas varbūt noderētu kādai vai kādam, kas vēl nemāk adīt.
Es pati zeķes adīt iemācījos tikai pirms apmēram diviem gadiem.. sāku ar instrukciju no bibliotēkā paņemtas padomju laika grāmatas, bet pilnīgi un galīgi nespēju uzķert domu, tāpēc pirmā zeķe sanāca ne tikai Zsv dāvanu zeķes krietnā izmērā, bet arī ar tādu papēdi, ka tagad žēl, ka nenofografēju pirms izārdīju :D Un kad jau teju vai gribējās mest visam mieru un pieņemt, ka zeķes adīšana nav priekš manis, no entajām izlasītajām instrukcijām internetā, tomēr radās skaidrība.. un tagad šķiet jau visi radinieki ir tikuši vismaz pie vienām adītām zeķēm dāvanā, kā arī man pašai zeķes adīšana liekas absolūti vienkārša.