Ķirbju krēmzupa ar kausēto sieru

Ķirbju krēmzupa ir viena no manām mīļākajām zupām, jo tā ir tiiikk garda + pavisam vienkārši pagatavojama. Recepte par godu manai mammai - viņa sapratīs kāpēc. :)

Vajadzēs:

1) ķirbis (ņemu uz aci, šoreiz apmēram 1,2kg sasaldēta ķirbja)

2) 1 vidējs burkāns

3) 1 liels kartupelis

4) 1 liels sīpols

5) 2 paciņas Dzintara kausētā siera

6) sāls un pipars pēc garšas

7) grauzdiņi (jau gatavi vai paštaisīti - cepeškrāsnī sakaltēta maizīte)

Sasaldēto ķirbi, kopā ar sīpolu, burkānu un kartupeli + garšvielām liek katlā un pārlej ar ūdeni, tā, lai apmēram 1/2 no dārzeņu tilpuma katlā būtu nosegti. Vāku virsū un vāru apmēram 15 minūtes.

Pa to laiku ķirbis jau ir atkusis un viss pamazām sācis vārīties. Ja liekas, ka ūdens par maz, pieleju vēl nedaudz. Bet tā kā no dārzeņiem arī izdalās ūdens/ sula - ja vien negrib, lai zupa būtu ļoti šķidra, nekādā gadījumā nevajag ūdeni vairāk kā paši dārzeņi. Vāru kamēr burkāni un visas pārējās sastāvdaļas mīkstas. Tā īsti laiku nekad neesmu uzņēmusi, bet apmēram 20 - 30min.

Kad dārzeņi mīksti - gandrīz gatavo zupu pārleju bļodā un sablenderēju. 

Tālāk sablenderēto masu leju atpakaļ katlā un uz mazas uguns sildot pievienoju klāt kausēto sieru + pēc vajadzības sāli, piparus. 

Ēdu kopā ar grauzdiņiem. Agrāk pirku jau gatavus mazus grauzdiņus ideālos kubiņos, tomēr pēdējā laikā, man liekas, ka viņi pārāk ķīmiski garšo, tāpēc grauzdēju cepeškrāsnī ar sviestu vai olīveļļu nedaudz apsmērētas/ aplietas sēkliņu maizes šķēlītes. Lai gan grauzdiņi nav tik glīti - garša daaauudz labāka kā veikala grauzdiņiem. 

Lai labi garšo! :)

Kā Jūs taisāt ķirbju krēmzupu? Es nesen izlasīju recepti, kur klāt pievieno kokosriekstu pienu (siera vietā) - tā tagad nākamā manā plānā, ko izmēģināt.

Svētdienas kadrs 26.02.2012.

Mans šīs svētdienas kadrs. Par rezultātu, kurš šobrīd vēl procesā, apsolu pastāstīt nākamnedēļ. :)

Stāsts par priekšautiem. Pirmā daļa.

Taisos šūt priekšautus. :) Vienu plānoju sev, otrs ir apsolīta dāvana. Bet kamēr vēl tikai plānoju, kad aizbraukt pēc auduma, atcerējos par diviem saviem pagājušajā gadā šūtiem priekšautiem.

Šis rūtainītis aizceļoja pie manas mammas kā dāvana. Pēc skata un funkcijām, gan vairāk dekoratīvs, jo audums, lai gan kokvilna ar piemaisījumu, tāpat kā atlasa lente, gluži pats piemērotākais priekš priekšauta tomēr nebija. 

Lente izgāja ļoti daudzi metri un pēc tam atstāja ļoti grūti notīrāmas pēdas uz šujmašīnas. Ja tā labi ieskatās, zināmu rozā nokrāsu pat patiesībā samanu joprojām. Kopš šīs reizes vairs neesmu pirkusi nevienu atlasa lenti Avotu ielas audumu veikaliņā. Nezinu, kas šai bija par vainu vai drīzāk brāķi, bet pirmo reizi gadījās nopirkt tādu, kurai pieskaroties, tā krāso. To, ka tā notiek gan sapratu tikai tad, kad priekšauts jau bija gandrīz gatavs un sāku meklēt cēloni kāpēc šujmašīna un rokas ir palikušas koši rozā. :D

Otrs piegājiens ar priekšautiem - lina audums un vairs nekāda atlasa. Lins ir labāk piemērots kā kokvilna ar piemasījumiem, bet ne tik labs kā būtu vienkārši tīra kokvilna, jo stāv diezgan stīvi, tāpēc šoreiz, šujot vēlreiz, taisos braukt pēc auduma tieši uz Mežrozi . 

Augšējo un apakšējo malo rotāju ar lina mežģīni, kas arī pirkta Avotu ielas audumu veikaliņā, bet atšķirībā no atlasa lentes - nekrāsoja.

Līdz ar priekšautu no atlikušā auduma uzšuvu mazas salvetītes:

Viss šis komplektiņš aizceļoja pie manas vecmāmiņas. Neesmu gan apjautājusies vai tiek lietots ikdienā. :)

 

Atšķirībā no iepriekšējās priekšautu šūšanas - tagad esmu mazdrusciņ vairāk sagatavojusies, jo nopirku Burdā priekšautu piegrieztni, kurā ietilpst priekšauts un vēl vesels komplekts dažādu virtuves nieku. Lai gan priekšauts pēc būtības nav it kā nekas sarežģīts un šos abus šuvu no pašzīmētas piegrieztnes, pielāgojot savu esošo priekšautu, tomēr par izcilu savu piegrieztni gan neatzinu. Tad nu varēšu tagad salīdzināt - kuri sanāks labāki. :)

Aiziet pēc auduma! :) Varbūt kāds zina - nav gadījumā Mežrozē tagad tieši kādas izpārdošanas? 

Kaneloni ar malto gaļu un sieru

Nesen taisīju vakariņās kaneloni ar malto gaļu un sieru. Mm.. cik gardi, bet jāsaka kā ir - arī gana trekni un laikietilpīgi. Man liekas, ka vairāk tāds īsts brīvdienu pusdienu ēdiens, jo drusku pārēšanās neizbēgama un taisīšana arī tāda kārtīga pusotra stunda. Bet ir garšīgi! :) Pavisam noteikti garšos visiem lazanjas un makaronu cienītājiem.

Vajadzēs (12 kaneloni): 

1) apmēram 300 g maltā gaļa

2) apmēram 1/2 no mazās burciņas Spilvas tomātu pastas

3) 2 daiviņas ķiploka

4) kaneloni makaronu trubiņas (man izgāja tieši 1/2 no kastes)

5) apmēram 150 - 200g siers (daudzums variējams pēc ieskatiem)

6) sāls un pipari pēc garšas

7) nedaudz eļļa (kur apcept ķiplokus)

Bešamela mērce:

1) 40g sviesta

2) 40 g miltu (man bija drusku vairāk)

3) 0,5l piens

4) sāls pēc garšas

5) rīvēts muskatrieksts

+ apmēram 100g saldā krējuma

Sāku ar maltās gaļas sagatavošanu, jo tai, pirms likt to kaneloni makaronos, ir jāatdziest. Sīki sakapātu ķiplokus apcepu/ apsutināju eļļā. Kad ķiploki nedaudz zeltaini pievienoju gaļu + sāli un piparus. Kad gaļa izsutinājusies un var redzēt, ka ir gatava - liku klāt tomātu pastu. Tomātu pastas daudzums noteikti variējams katram pēc garšas. Vēl labāk varētu būt paštaisīta pasta ar svaigiem tomātiem, bet nu tas tad tikai vasarā - ar īstiem svaigajiem tomātiem. Kad tomātu pasta ar gaļu sasautējusies - pildījums gatavs un var likt dzesēties. 

Tālāk, kamēr gaļa dziest, taisīju bešamela mērci. Nereti esmu dzirdējusi, ka saka, ka šī mērce ir sarežģīta, utt.., bet man liekas, ka viss ir ļoti vienkārši, jo pēc būtības jau tāda pavisam parasta miltu jeb baltā mērce vien ir. 

Katliņā vai pannā (bet tad vēlams gana dziļā) izkausē sviestu. Kad sviests ir izkusis, pievieno miltus un maisa. Rezultātā sanāk tāda dzeltenīga masa. Kad visi milti izmaisījušies, lej klāt pienu un atkal izmaisa. Kad viss piens ieliets, tad tālāk maisa ar putojamo slotiņu, jo mērce sāks pamazām biezēt. Pirms vēl mērce pilnīgi sabiezējusi, pievienoju sāli un rīvētu muskatriekstu. Mērce gatava, tad, kad var redzēt, ka biezums vairs būtiski nemainās. Viss kopējais vārīšanas/ maisīšanas laiks ir apmēram 15 minūtes. Kad mērce ir sākusi biezēt, svarīgi, lai plīts temperatūra nav liela un jāmaisa bez apstājas, jo citādāk var visai ātri piedegt. 

Pa šo laiku atdzisusi vai vismaz padzisusi ir maltā gaļa. Tai jābūt tādā siltumā, lai var pieskarties ar rokām. Vēl pirms sāk pildīt kaneloni sarīvē sieru. 

Tad tālāk ņem kaneloni makaronus. Man viņi atgādina tādas lielas trubas. :) 

Pildīšana pavisam vienkārša - ar tējkarotīti liku gaļu makaronā, tā lai vienmērīgi piepildītu pilnu. Savukārt no abiem sāniem liku sieru, lai gaļa nekristu laukā. Bildē var redzēt, kur ir gaļa un kur no abiem galiem ir siers.

Sapildītos kaneloni kārtoju stikla traukā. 

!! Svarīgi - nekad nelikt kaneloni apakšā bešamela mērci, jo man tā vienmēr ir piededzis. Esmu mēģinājusi apakšā nelikt neko, bet tad, man liekas, ka pārāk sausi sanāk, apakšā trauku iesmērēt ar sviestu - arī tas pats, tāpēc, kad viss trauks pilns, tad parasti pārleju nedaudz saldo krējumu, kas savukārt cepjoties sasūcās/ sacepās. Šādi ar saldo krējumu - nekad nekas nav piededzis.

Pa virsu kaneloni lieku bešamela mērci - svarīgi, lai noklāta pilnīgi visa virsma, jo savādāk tajās vietās, kur mērce nebūs - paliks ciets. Un mērcei savukārt pa virsu uzber sarīvēto sieru. 

Visu šo lieku cepties sakarsētā cepeškrāsnī apmēram 180-200C uz 30 līdz 40 minūtēm. Kaneloni ir gatavi, kad iedurot ar dakšiņu var just, ka makaronu trubiņas ir palikušas mīkstas un saldais krējums no apakšas sasūcies. 

Klāt vienmēr taisu kādus svaigos salātus, jo citādāk traki kalorijām un miltiem bagātīgs ēdiens sanāk. Lai labi garšo! :)

Kā Jūs taisāt kaneloni makaronus? 

Esmu lasījusi arī par pildījumiem ar biezpienu un spinātiem, u.c. veģetārajiem variantiem, bet pagaidām neesmu tādus mēģinājusi. :) Un vēl - varbūt Jums ir kādas citas alternatīvas - ko likt apakšā, izņemot saldo krējumu?

Matu lente mazai lēdijai

Pirms kāda laika braucu ciemos pie vienas savas draudzenes, kurai mājās aug maza lēdija. Ko uzdāvināt tādai jaunkundzei, kurai ļoti patīk pucēties un rotāties? Kleitas un lelles šoreiz atkrita, tāpēc uztapa matu lente. 

Krāsa gan ar atkāpi no standarta princešu rozā, bet ne visam jau, manuprāt, jābūt rozā un arī tāpēc, ka rozā auduma man gluži vienkārši mājās nebija.

Mazie kristāliņi piegludināti ar gludekli. Pēc maniem novērojumiem - turas gana stingri, ja vien tiek piegludināti vairākkārtīgi un ar tiešām karstu gludekli (lai nesabojātu - nesaskrāpētu gludekļa virsmu, obligāti jāgludina caur kādu audumu vai vismaz marlīti).

Lentes aizmugurē gumija, lai regulētu platumu. 

Ko teica lentes saņēmēja? Priecīga nebija, jo izrādās kopš zināma laika vairs neatzīst nekādas bantes, rotas un jeb ko citu, kas paredzēts matiem. Toties priecīga bija jaunkundzes mamma. :) Tā kā lente bija izdevusies arī mazlietiņ par lielu, tad man atliek cerēt, ka tad, kad derēs izmēros, atkal tiks atdzīti jau arī matu rotājumi. :)

Svētdienas kadrs 19.02.2012.

Turpinot Diānas akciju - mans svētdienas kadrs: vīns & kūku grāmata jeb meklēju recepti siera kūkai, kuru cepšu savai vārda dienai. Savukārt mazā apaļā lodīte ir prāta mežģis, kuram periodiski pievēršos apmēram beidzamos divus mēnešus, tomēr, lai cik svētdienas un cik stundas domātu, pagaidām tā arī nespēju no izjaukta stāvokļa pati salikt atpakaļ veselā bumbā. :)

Mafini ar Nutellu - ņammmīgi...

Pirms kādas nedēļas nopirku Nutellu. Nav bieži pirkts produkts mūsmājās, tāpēc tagad pat neatceros, ko domāju pērkot. Tā nu apmēram nedēļu nostāvēja neatvērta. Neatvērta, jo sev par nožēlu zināju - tiklīdz burciņa būs vaļā, tā manot/ nemanot, bet izēdīsies. :D Tad nu šonedēļ, baudot atvaļināju, cepu mafinus ar Nutellu. Un ak, cik sasodīgi garšīgi, jo sevišķi karsti un kopā ar kafiju.. :)

Mafinu recepte šī - jau mana pārbaudītā, ko pēc dažādiem eksperimentiem, esmu atzinusi par savu labāko, jo:

1) mafini nav sausi (šis ir mans pats, pats svarīgākais mafinu novērtēšanas kritērijs);

2) nav pārāk saldi; 

3) nav vajadzīgas super sarežģītas sastāvdaļas - attiecīgi gandrīz vienmēr pagatavojami no ikdienas lietām, kas ir mājās. 

Atšķirībā no receptē minētā - šoreiz neliku klāt mandeļu skaidiņas un pildījuma vietā Nutellas krēms. Viss pārējais - identiski kā minēts receptē. 

Vispirms katrā papīra formiņā pa kārtīgai ēdamkarotei mīklas:

Tālāk tējkarote ar milzīgu kaudzi jeb drīzāk 2 tējkarotes Nutellas krēma. Uz 12 mafiniem izgāja apmēram 1/2 puse no burciņas:

Un pa virsu atkal apmēram tējkarote un drusciņ mafinu mīklas - pielīdzinot to tā, lai šokolāde būtu iespēju robežās nosegta:

Cepu 180C apmēram 30 minūtes. Kad mafini paliek zeltaini un visa virtuve pilna ar fantastiski saldu smaržu - ir gatavi.

Ir ļoooti, ļooooti garšīgi - jo sevišķi tad, kad karsti.. :) Iekšā daļa šokolādes ir pakususi/ sasūkusies mafinā, bet daļa garšo pēc uzsildītas Nutellas.. :) Arī auksti garšo labi.

Kādi mafini garšo Jums? :)

Puķu svārki jeb gatavojoties 8.martam

Svārki/ kleita/ sarafāns = dāvana bija sens mans iekavēts parāds draudzenes meitiņai dzimšanas dienā. Sens, jo dzimšanas diena bija jau decembrī. Kad draudzene izstāstīja, ka bērnudārza Valentīndienas ballīte, kuras dress code ir puķes, sirsniņas, taureņi un žābo pārcelta uz 8.martu, apsolīju, ko padomāt tērpa sakarā. 

Tā kā man šonedēļ atvaļinājums, tad varu padomāt jo cītīgi. Tad nu vakar, cepjot mafinus, klausoties mūziku, paralēli šuvu arī ātros svārkus. Ātri patiešām, jo tā kā man nav overloka, tad šoreiz nolēmu nemocīties ar šujmašīnas t.s. overloka dūrienu, kas mani vienkārši kaitina, bet visas malas apgriezt ar zig zag šķērēm. Neņemos gan prognozēt kā izskatīsies pēc pirmās mazgāšanas, bet ceru ka tik pat labi kā tagad, svārkus pabeidzot. :)

Izmantoju džinsa audumu. Izmēros ņēmu + 25 cm vidukļa apkārtmēram, -2cm garumam no vēdera līdz celim. Lai atbilstu dress codam - izrotāju ar puķītēm. Puķītes kātiņš - šujmašīnas dekoratīvais dūriens, ziediņš - mans ilgi taupītās, bet līdz šim maz izmantotās pogas. 

Līdz ar svārkiem klāt arī pieskaņotas matu bantes - sprādzītes. Bez bantēm nevar, jo zinu, ka valkātāja vairāk par svārkiem gaida tieši tās. :)

Un te viss komplekts kopā:

Jau šodien dāvana aizceļoja pie valkātājas. Tā kā līdz 8.martam vēl gana daudz laika - visnotaļ pieļauju, ka tērps tiks iemēģināts arī jau ātrāk. 

Lai labi valkājas & izdevusies ballīte, Lindiņ! :)

Biskvīta kūka

Nesen laukos cepu kūku. Vienkārši tāpat - bez konkrēta iemesla un gaviļnieka. Pildījums, rotājums un arī pati recepte pielāgota, lai iztiktu ar tām sastāvdaļām, kas mājās, jo laukos veikali vakaros nestrādā. Rezultātā sanāca garda, jo garda biskvīta kūka. Ja pildījums ir variējams jautājums un nākamreiz varbūt liktu ko citu, tad paši biskvīti bija tik gaisīgi un mīksti un garšoja pēc tiešām īstiem biksvītiem, ka saskrien siekalas mutē tagad atceroties. :)

Vajadzēs (biskvītam):

1) 8 olas

2) 4 ēdamkarotes miltu

3) 2 tējkarotes ūdens

4) 1,5 tējkarotes cepamā pulvera

5) 8 ēdamkarotes cukura (bez kaudzes)

6) 2 tējkarotes vaniļas cukura

Pildījumam/ rotājumam:

1) svaigas blenderētas upenes ar cukuru (manā gadījumā atsaldētas vai der arī jebkāds cits ievārījums)

2) vaniļas krēms (man bija jau gatavs Spilvas no burciņas)

3) mascarpone siers - apmēram 1/2 no kastītes (man bija tāda, kas standarta tilpuma)

4) 4 - 5 ēdamkarotes Spilvas olu liķiera mērce (tā, kas no burciņas)

5) svaigas sasaldētas dzērvenes

6) gaišā rīvmaize

Sākotnēji, kad izlasīju recepti - mani ļoti mulsināja olu un miltu proporcija un pirmā doma, ka būs daudz, daudz par šķidru, bet nē - viss sanāk perfekti. Biskvītu receptes avots: sena padomjlaiku recepšu pierakstu kladīte. 

Sāk ar olu baltumu atdalīšanu no dzeltenumiem. Baltumus saputo stingrās putās, savukārt dzeltenumus saputo kopā ar cukuru. 

Tālāk dzeltenumiem pievieno miltus, cepamo pulveri, ūdeni un visu izmaisa. Tad baltumu lēni iecilā dzeltenumā. Rezultātā sanāk tāda gaisīga masa. 

Kūkas formu nedaudz ietaukoju un apkaisīju ar rīvmaizi. Iespējams varēja bez tā arī iztikt, bet man vienmēr liekas, ka piedegs. Cepu uz apmēram 180C 30-40min. Gatava tad, kad viegli zeltaina un ar kociņu iedurot vairs nav mitra. 

Rezultātā sanāca milzīgs un uzpūties biskvīts. :) Kamēr dzisa gan nedaudz sakritās, neskatoties uz to, ka dzesēju apklātu ar dvielīti. Nezinu, iespējams, pie vainas tas, ka cepot ik pa brīdim jeb pārāk bieži virināju cepeškrāsni un baudīju vai jau nav gatava. :)

Kad biskvīts atdzisis - griezu uz pusēm - sanāca 2 glīti samērīga biezuma biskvīti. Pildījums visnotaļ variējams jautājums. Mans šoreiz bija - no visa, kas mājās - un būtu kaut kā piemērojams. Nebija slikti, bet noteikti, ka var arī savādāk. 

Uz apakšējā biskvīta smērēju Spilvas vaniļas mērci. Ja otrreiz taisītu tieši tādu pašu kūku - mērcīti vārītu pati, jo šī likās, ka īsti negaršo pēc vaniļas. Tad tālāk pa virsu svaigas sablenderētas upenes ar cukuru. 

Kūkas ārpusi apsmērēju ar maskarpones siers + Spilvas olu liķiera mērce. Pārsteidzošā kārtā abas sastāvdaļas kopā ir gana garšīgas un nav šķebinošas, kā tas man liekas, ja katru ēstu atsevišķi. Man par pārsteigumu siers ar mērci kaut kā interesanti izreaģēja un sastinga tā it kā želatīns būtu klāt piebērts. Visbeidzot sānus nedaudz apbārstīju ar gaišo rīvmaizi un kūkas augšu rotāju ar saldētam dzērvenēm. 

Cepu vakarā, ēdām no rīta brokastīs. Bija gardi! :)

Un kā Jūs cepat biskvītu/ pildāt biskvītus? Ja biskvīti man liekas tuvu ideālam, tad ideālais pildījums vēl ir izziņas procesā. :) 

Tapotas puķes

Par puķu tapošanas azartu jau reiz stāstīju :) Pat nezinu, kur ir maģija tajā visā, bet mani burtiski ievelk, pat neskatoties uz to, ka tapošana - tāda klasiskā, kur taisa šalles galīgi nav mana nodarbe un tāds konkrēts pielietojums šīm puķēm ar man nav. Bet tā kā savu pirmo puķu pļavu jau esmu sadāvinājusi/ atdāvinājusi un man pašai vairs tikai viena puķe atlikusi, tad nesenās brīvdienās, esot laukos, tapoju jaunas.

Tā kā roka jau ievingrināta, šoreiz gāja būtiski ātrāk un uz laukiem jau braucu ar mērķi, ka varētu uztaisīt kādu puķīti.. :) Sākotnējais plāns gan atkal pārtapa veselā puķu pļavā. :)

Rozīgās:

Paldies, Madara - par jauko dziju - pirmās puķes jau saziedējušas. :)

Gaiši lillīgās:

Un manas favorītes - pļavas puķes:

Nedz zaļa, nedz dzeltena krāsa man nekad tā īsti nav bijusi pie mīļākajām krāsām, bet nu šogad kaut kā tieši zaļs un dzeltens, un tā vien gribas puķes, puķes un vēlreiz puķes visapkārt. Apsvēru arī domu uzziedināt istabā augošo koku, bet nu  - par smagu tomēr šādi ziedi - vienīgi rozā puķe kaut cik gribēja turēties.

Un noslēgumā īstās puķes - pat nezinu kā tās īsti sauc, bet no gandrīz iznīkušām jeb diezgan švakām vasarā, mani pārsteidza ar patiešām sparīgu ziedēšanu tagad ziemā. 

Pavasarīgu Jums nedēļu! :)

Svētdienas kadrs 12.02.2012.

Mazdrusciņ maģiskais 12.02.2012. man pagāja svinot pavisam apaļu jubileju. Ir tik jauki satiks sen neredzētus tuvus un mīļus cilvēkus. :) Un ballītes noslēgumā ledusskulptūras - tad nu no tām mans svētdienas kadrs.

Volānšalle un volānpuķe

Kaut pēc nesenām diskusijām secinu, ka ir daudzi, kam jau volānšalles ir apnikušas, man pašai tās joprojām patīk. Un patīk jo vairāk tāpēc, ka ir arvien jauni volāndzijas varianti un tā vai citādi sakombinējot tos pie dažādiem apģērbiem, gan viena un tā pati šalle var izskatīties atšķirīgi, gan viens un tas pats džemperis/jaka - kā gluži jauns. 
Bet nu kā mēdz teikt - par gaumi nestrīdas, tāpat arī - cik cilvēku, tik viedokļu. :) Cits variants, ka man pašai visbeidzot sācis nedaudz apnikt it kā tik ātrais un vienkāršais, bet arī ne cik radošais šalles adīšanas process, tāpēc tā vien gribētos izmēģināt ko līdzīgu Ineses šedevram.

Šī volānšalle man uztapa dāvanai. Un jauna tā ir tamdēļ, ka vēl nebiju adījusi ar dziju, kurai gar malu ir vietām izteiktas citas krāsas tādas kā mazas bumbiņas. Adijās ātri un no vienas pilnas izadītas fices sanāk patiešām gara šalle.

Klāt pie šalles eksperimenta nolūkos tapoju puķi, kurā izmantota šalles volāndzija. Pirmajā brīdī likās, ka nekas nesanāks, jo dzija bieza, bet nu rezultāts mani pārsteidza un sanāca, manuprāt, pat ļoti smuka broša. :)

Lai sitas brīvdienas! :)

Arktiskās brīvdienas, Rammstein un daudz darba

Beidzamā nedēļa man pagājusi tik ļoti saspringi, stresaini un mēģinot paspēt izdarīt 101 un vēl vairāk lietas vienlaicīgi, ka kopš svētdienas nebija izdevies mājās piesēsties pie datora, lai ielūkotos, kas jauns bloglandijas pasaulē. Tad nu šovakar, kad beidzot jūtu iestājamies zināmu mieru & iztālēm gaidu savu nākamās nedēļas atvaļinājumu, kura laikā plānoju darīt - neko jeb vnk atpūsties :) bija tik forši izlasīt daudz jaunu ziņu, notikumu un aprakstu. 

Visā šajā laika trūkumā, protams, izpalika arī laiks, lai pati ko pastāstītu vai uzrakstītu vairāk par Diānas svētdienas kadru akciju. 

Un lai gan 3dienā stāstīt par brīvdienām varbūt ir drusku novēloti, tomēr nevaru atturēties. Biju savos laukos iekš Vidzemes pakalniem un tur tiešām bija tik auksti, ka pat vispār nespēju atcerēties tik arktisku aukstumu. Iesilusi diena = -28C. Līdz ar milzu aukstumu, bija tik stindzinoši zilas debesis, ka satuntulējos kā sīpols un gāju bildēt. 

Apmēram pēc minūtēm 15 vai 20 sajutu arī jau sen aizmirsto sajūtu, kā ir, kad apledo skropstas un liekas, ka ja vien acis netiks pietiekami cītīgi mirkšķinātas, tās tiešām aizsals.

Vakar un šovakar pie -8C jau jūtos gandrīz kā atgriezusies vasarā. :)

Neskatoties uz daudzajiem darbiem vakar biju arī uz Rammstein koncertu. 

 Foto no: tvnet.lv

Pie faniem mani ne tuvu nevar pieskaitīt un jo vairāk - dziesmas varbūt tikai dažas atpazīstu, bet koncerts tiešām bija FANTASTISKS! 

Sen neatceros kādu tik kvalitatīvu ārzemju grupu koncertu - gandrīz 2 stundu garumā, bez čammāšanās + šovs pāri visam. Tik milzīgu uguņošanu un daudz dzīvās uguns vienkopus telpās pat laikam nemaz nebiju nekad redzējusi. Turklāt nevis visu laiku vienādas uguns vai ik pa brīdim kādas liesmas, bet daudz - ļoti daudz dažādu variantu un elementu. Tāpat neizpalika arī visādi papīru lietutiņi, ūdens un putas. Nezinu gan ko par to visu domāja tie skatītāji, kas stāvēja un paši arī sajuta, bet sēžot no malas - izskatījās tiešām iespaidīgi.

Diemžēl bildes - nu tādas, kas patiesi atspoguļotu cik grandiozi viss vakar izskatījās tā vietējos portālos nemaz nevaru atrast. Dažas var apskatīt šeit un šeit. Nav šaubu, kas šis man pagaidām šogad ir labākais no koncertiem kādos esmu bijusi un ja vien vēlreiz viņi uzstāsies Rīgā - iesaku aiziet arī tiem, kas nav fani.