ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

Iešūt rāvēju. Pazaudēt nervus.


Man vakar vajadzēja iešūt rāvēju. Ja pavisam precīzi – tad tieši 3 rāvējus. Un ak jē, tas man nācās grūti. Iešūt iešuvu, bet nu nervi dila, svila, kūpēja un vēl visi citi iespējamie stāvokļi, kad teju vai gribas mest visu pa gaisu.

Dubultā traki man pašai tas liekas galvenokārt tāpēc, ka reiz tak gāju šūšanas kursos, kur mums mācīja kā šūt rāvējus – slēptus, neslēptus un pat tādus, kad odere ir klāt. Nebiju gan varbūt rāvēju šūšanas virtuoze, bet iešūt varēju.

Toties vakar, kad piesēdos, pirmais mežģis jau bija kā viņu vispār likt klāt.. kad viena mala bija pielikta, nez kāpēc vairāk kā vienu reizi pamanījos otro piespraust tā ka sanāk kaut kāds skrullis un rāvējs nav aizverams. To, ka tā ir noticis, protams, secināju tikai tad, kad mala jau piesprausta.    



Tālāk sekoja pats „spožākais – šūšana. Ar šo gan man nevis jālepojas, bet laikam būtu jānosarkst, jānosarkst  un vēlreiz jānosarkst.
Pieliku pēdiņu un likās nešuj.. un nešuj, jo izrādās, ka esmu pielikusi otrādi :D. Vienu rāvēju iešuvu un viss sanāca.
Tad nomainīju pēdiņas, pašuvu citus dūrienus un ķēros klāt nākamajiem 2 rāvējiem. Tagad pēdiņu pieliku pareizi, tomēr lai pilnīgi kapitulētu rāvēju priekšā, nez kāpēc nesapratu, ka šoreiz šuju ar nepareizo sliecīti..
Šuvu, šuvu un likās tiešām jocīgi, jo pēdiņa, nevis palīdz rāvēja malai atrullēties vaļā, bet burtiski piespiež vēl stingrāk klāt un lai kā censtos – nekas nerullējas vaļā. Rezultātā šādi iešūts t.s. neredzamais rāvējs galīgi neizskatījās neredzams. Un tad jau arī sekoja mana graujošā atklāsme, ka šuju taču nepareizi. :D 
 
Nepareizi šūtais:
 

Lāča pakalpojumu sarūpēju sev arī pati – pat neskatoties uz to, ka viss smagi aizmirsies – noslinkoju rāvējus iediegt, bet tikai spraudu ar adatiņām un uzreiz šuvu.


Bet ir arī pozitīvā puse, kas man liekas teju vai brīnums pēc visa iepriekš minētā – visi 3 rāvēji ideāli veras ciet, sapas galos, nav nekādu caurumu starp vietu, kur beidzas sašūtais un sākas rāvējs, visbeidzot ir pat diezgan neredzami. :)

Izstāstiet, meitenes, kā Jums ar rāvēju šūšanu - tā čiks un gatavs vai vairāk pēc mana neglaimojošā scenārija?

Es nebiju nevienu rāvēju tagad šuvusi aptuveni tieši gadu.. Bet lai tagad, pēc vakardienas, uzdrošinātos šūt kādiem svārkiem, man pavisam noteikti laikam vajag patrenēties.. :) Ak, šūšana, šūšana.. :)

7 komentāri:

  1. Pilnīgi godīgi atzīstos,ka iet kā pa kalniem. Ja ar parastajiem rāvējslēdzējiem vēl kaut kā saprotos, tad ar neredzamajiem man iet raibi. Katru reizi tā kā no jauna šūtu...Nu jau atkal labu laiku neko tādu neesmu šuvusi, kur nepieciešams slēptais rāvējslēdzējs, bet jūtu, ka drīzumā būs atkal jāpalauza galva...Speciālo "ķepu" šim pasākumam jau nopirku jaunajai mašīnai, bet praksē gan vēl neesmu pielietojusi. Kad ķeršos pie lietas, domāju izmantot šo pamācību:
    http://blog.sewserendipity.com/2009/08/dont-fear-invisible-zipper.html

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Hee - tas Tavs links ir riktīgi labais.. tādu nogludināšanas fīču nemaz nezināju. Ievilkšu tagad mazdrusku elpu un tad būs jāmēģina vēlreiz un bez panikas :)

      Dzēst
  2. Neredzamo rāvējslēdzēju šuj vēl kopā nesašūtām detaļām un ar speciālo pēdiņu, kur zobiņi smuki slīd zem rievītes...
    http://agyaggie.blogspot.ie/2012/10/sut-katru-dienu-bet-sev-pirma-atskaite.html
    šajā rakstā vienā attēlā var redzēt šo pēdiņu, pēc tam, kad rāvējslēdzējs iešūts, pabeidz detaļu sašūšanu kopā

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man ir rāvēju šūšanas speciālā pēdiņa, bet pat neskatoties uz to gāja raibi :D lielākais stulbums, protams, bija kad sajaucu tos sānus - kura gropīte sanāk kurai malai.. un tad jau attiecīgi - kad to neizdomā pareizi - nemaz nekas vairs smuki neslīd un nerullējas vaļā.
      P.S.Smuki Tev svārki :)

      Dzēst
  3. Man tādas speciālās pēdiņas slēptajam slēdzim nav, šuju ar parasto pēdiņu un sanāk tīri neko...
    http://tailor-ineta.blogspot.com/2011/08/kazu-kleita.html
    Bet ko nu es plātos-tas ir mans darbs :D

    AtbildētDzēst
  4. Es visu laiku esmu baidījusies šūt rāvējus, līdz brīdim, kamēr kaut kā ieraudzīju Skrodernīcas uzaicinājumu uz rāvējslēdžu šūšanas semināru. Pēc semināra šūtais, ir tik labi noslēpts :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. paldies par ideju :) nemaz nezināju par tādu skridernīcu. Tu mācījies tieši rāvēju pie viņiem šūt?

      Dzēst