trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Gaļas neēšana

Foto te

Es jau pusotru mēnesi neēdu gaļu. Pie veģetāriešiem sevi gan nepieskaitu, jo ēdu zivis, lietoju piena produktus un olas. Un tomēr – pat tikai izslēdzot šo vienu produktu grupu  - daudz kas top pat ļoti savādāks.
Ja pavisam precīzi, tad šī man nav tāda pirmā pieredze. Esmu vēl divas reizes šādi kādu laiku iztikusi bez gaļas – aptuveni 4 un 5 mēnešu garumā. Abas reizes gan pārtraucās ap vasaras sākumu/ vidu, kad padevos šašliku valdzinājuma priekšā. Tomēr šoreiz viss liekas kaut kā drusku savādāk, lai gan ir lietas, kas atkārtojas.

Gaļas neēšanas pauzi nolēmu ņemt vairāku iemeslu vadīta. Pareizāk sakot – bija vnk vairākas kopsakarības.
Nekad neesmu varējusi sevi pieskaitīt pie tiem, kas saka, ka bez gaļas nav pusdienas vai nejūtas paēduši, ja nav gaļas, uc tamlīdzīgie teicieni. Tomēr pēdējā laikā – nu no kāda pavasara/ ziemas beigām, kopš ar kolēģiem nomainījām pusdienošanas vietu un tajā 99,99% ēdienu bija no gaļas vai ar gaļu, kaut kā pamazām, pamazām, bet pret rudens sākumu secināju, ka reti vai pat nemaz ir tādas dienas, kad es neēstu kaut ko ar gaļu. Un vēl vairāk – laikam kaut kā pēc inerces, bet gaļas ēdienu daudzums bija pieaudzis arī vakariņās. Nebija jau tā, ka mēs mājās vairs neēdu dārzeņus un citas lietas, tomēr, salīdzinot kā bija agrāk  - tad gaļas ēdienu īpatsvars tiešām bija būtiski palielinājies, jo garšīgi taču!

Kaut kur paralēli gaļas ēšanai man allaž ir arī drusku mocījusi doma par dzīvniekiem.. un visu to, ka kāds tiek nogalināts manām pusdienām.. No vienas puses saprotu – viedoklis par loģisko barības ķēdi, utt.. , no otras ne līdz galam to visu saprotu. 

 Foto te

Bet punktu pielika vienas brīvdienas laukos, kas kaut kā izvērtās par ļoti smagu pārēšanos un gaužām grūtu sajūtu ne tikai svētdienas vakarā, bet pat pirmdienas rītā. Un tā kā jau kādu laiku biju apsvērusi domu, ka ir jāsamazina gaļas ēdinu daudzums manā ēdienkartē, tad secināju, ka ir īstais laiks ņemt pauzi un kādu laiciņu neēst gaļu.

Ja abas iepriekšējās reizes īsti pat neatceros kā viss sākās un kā jutos, bet tas katrā ziņā nebija tā, lai šķistu grūti un slikti. Tad šoreiz savukārt bija tieši tā.
Pirmajā nedēļā gāju pusdienot uz ierasto vietu – bija negaršīgi, jo tā kā nekā cita nebija, tad ēdu vai nu tikai rīsus ar salātiem vai zivi ar salātiem, slīku siekalās skatoties uz kolēģu pusdienām. Pat ja ēdu zivi, jau ap 17 jutos izsalkusi. Tāpat nebeidzu domāt par gaļu ieejot veikalā, taisot vakariņas, utt. Visādi gaļas ēdieni burtiski likās dubultā kārdinoši. Un kopumā jutos kā salauzta.
Otrajā nedēļā biju komandējumā – bija jau vieglāk, jo cita vide, citi ēdieni un milzum daudz jūras velšu.
Trešajā nedēļā, esot atpakaļ darbā, pierunāju pamazām kolēģus, ka vajag biežāk mainīt pusdienošanas vietu. Tā nu tagad ēdam interesantākās vietās un vēl daži citi kolēģi, kas saka, ka bez gaļas nevar ne dienu – arī sākuši ēst vieglāk vai vnk kādas dienas iztiek ar dārzeņu pusdienām.
Ceturtajā un visās pārējās nedēļās beidzot bija vieglāk. Daudz vieglāk gan pusdienās, gan vakariņās mājās, gan kopumā. Esmu atsvaidzinājusi atmiņu un sākusi vairāk taisīt visādus interesantus ēdienus, nav nekādas smagas ēšanas vakariņās.

Kas ir mainījies?
Vēl bez dažādiem ētiskiem apsvērumiem, mans lielākais ieguvums ir viegluma sajūta. Varbūt to grūti izstāstīt, bet jūtos daudz vieglāk – lai cik ēstu, neliekas smagi.
Iespējams vieglāk arī jūtos tāpēc, ka tā neko citu nemainot, izņemot gaļas būšanu, esmu atvadījusies no liekiem trijiem kilogramiem. Un tas ir patīkami, jo man pavisam noteikti derētu vēl no kāda pārīša šķirties.
Būtiski ir uzlabojusies sejas āda. Manējo ādas tipu varētu nosaukt par drusku problemātisku - nu vismaz man pašai tas tāds šķiet, jo nav kā no žurnāla bildes. Tad tagad, līdz ar gaļas izslēgšanu no ikdienas, āda ir daudz labāka. Šo pašu atziņu es novēroju arī savās abās iepriekšējās reizēs, kad neēdu gaļu.
Pat ja ēdu pusdienās zivi, pienākot vakaram, man ātrāk gribās ēst, kā tad, ja ēdu, piemēram, kotletes.
Gaļas garšu es neesmu aizmirsusi, bet atšķirībā no pirmās nedēļas, tad paskatoties uz kaut ko, kas man ir garšojis, siekalās vairs neslīkstu.
Secinu, ka man bija atkarība vai vismaz ļoti liels pieradums pie gaļas ēdieniem, kas nav labi, ņemot vērā, ka agrāk tā tomēr nebija.

Savu gaļas neēšanas pauzi pagaidām esmu nolēmusi turpināt. Pagaidām plānoju sev kā atskaites punktu Ziemassvētkus, kas bez gaļas man liekas drusku izaicinājums un kaut kas nepieredzēts. Bet tad jau redzēs – kā viss būs tālāk..  

Kāda ir Jūsu pieredze ar gaļas ēšanu vai tieši otrādi – neēšanu? Jo sevišķi mani interesē līdzīgi gadījumi - pārtraukt un tad varbūt atsākt vai otrādi? Kā arī - kas Jums mainījās beidzot vai sākot ēst gaļu?

10 comments:

  1. Es tevi saprotu, es ar gaļu neēdu... un nejūtos izsalkusi...

    AtbildētDzēst
  2. Es gaļu neēdu jau sen. Bet, pati par sevi gaļas ēšana nav neveselīga (ja tikai no veselīguma viedokļa), tas ir izcils olbaltumvielu avots, tikai, protams, svarīgs ir pagatavošanas veids un gaļas kvalitāte. Gaļas neēdajam, lai uzturs būt sabalansēts, nepietiks tikai ar graudaugiem un salātiem, ir jādomā arī kā uzņemt olbaltumvielas, kas tomēr ir ļoti nepieciešamas, lai būtu veselas un gudras un skaistas. Taču no ētiskuma viedokļa es gaļas neēšanu atbalstu un ja reiz ir kāda diēta uz mūžu, tad, manuprāt saprātīgākā ir veģetāra diēta.

    AtbildētDzēst
  3. Es gaļu ēdu dikti dikti maz. Pārsvarā tikai tad, kad tā ir klāt ēdienam kā maltā gaļa. Man vienkārši nekārojas gaļa, līdz ar to skaidrs, ka nekādas atkarības no tās nav. Manā draugu lokā ir kāds puisis - vegāns, kas tāds ir ētisku apsvērumu dēļ. Esmu sapratusi, ka arī es mierīgi varētu būt vegāns (un iespējams pat svaigēdājs), taču pagaidām ģimenes dēļ, kas šajā jautājumā ar mani nav vienisprātis, tam neesmu pievērsusies ar sirdi un dvēseli.

    AtbildētDzēst
  4. Gadus četru biju veģetāriete, jo neēdu gaļu un zivis. Diemžēl man šī pieredze beidzās bēdīgi, jo atklājās visādas veselības problēmas, kuras ārsti norakstīja uz šo produktu neēšanu. Sākumā atsāku ēst zivis un tad arī pamazām gaļu. Tagad ēdu gaļu vidēji 3 reizes nedēļā, bet lieliski varu iztikt bez tās.

    Lielākie plusi ir - labs ādas stāvoklis, nav celulīta, nav pārēšanās problēmu, ietaupās nauda :)

    Problēmas - visi "spiež" ēst gaļu, bieži nav adekvātas izvēles restorānos vai kafejnīcās :(

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. ja drīkst vaicāt - kas tās par veselības problēmām?

      Dzēst
  5. Aizmirsu pieminēt, ka tajā laikā neēdu arī raugu un margarīnu saturošus produktus ;) Margarīnu neēdu joprojām :)

    AtbildētDzēst
  6. Man pieredze liela. 2/3 dzīves ēdu gaļu, 1/3 nē, to pēdējo. Ētiski arī gribu būt vegāns, bet praktiski ņemot vērā manu šaušalīgi mazo interesi par ēdienu kā tādu un tā gatavošanu vēl neesmu soli spērusi.

    Kad pārgāju uz diētu, vairs mājās gaļu neēdu jo to nedarīja mans draugs, bet ārpus mājas šad un tad uzēdu. Punktu pielika argentīniešu vakariņās, pēc kurām man 3 dienas bija slikti.

    Nevaru iedomāties atsākt ēst gaļu, man riebjās pat mazu gaļas gabalu paņemt rokās (kaķu barošana uzticēta citiem ģimenes locekļiem).

    Nezinu tagad vai kas īpaši mainījies, vienīgi kādreiz ēdot latviešu tradicionālo ēdienu man sāpēja vēders un ārsts izsecināja, ka man par maz žultsskābes, tagad nekādus tādus treknus ēdienus vairs neēdu un viss labi.

    AtbildētDzēst
  7. Meitenes, paldies, ka padalījāties ar viedokļiem un pieredzi :)

    AtbildētDzēst
  8. Reiz atteicos no gaļas apmēram uz pusotru mēnesi. Nezinu vai sakritība, bet man pārgāja galvassāpes, kuras atkārtojās diezgan regulāri. Nu pāris reizes nedēļā bija vēlme iedzert kaut ko sāpes nomācošu. Kad aptiekāre ieteica nepirkt Ibumetin, bet aiziet pie daktera, drusku sabijos. Gaļas neēšana nebija šajā sakarā, bet tā nu sanāca, ka līdz ar gaļas izslēgšanu no manas ēdienkartes, galvassāpes bija atkāpušās. Un tagad, kad atsākusi esmu ēst gaļu, galva joprojām sāp ļooooti reti :)

    AtbildētDzēst
  9. Mana gaļas neēšana aizsākās jau pirms vairāk kā 10 gadiem.. Sen, bet joprojām atceros sākumu. Tas arī nebija viegls un kārojās visvairāk jau iemīļotie kūpinātie vistu stilbiņi :) Bet tas tiešām ir pieradums, kas uzdzen šīs siekalas, tas pats man ir ar saldumiem, kviešu miltu ēdieniem, u.c. ne sevišķi veselīgām lietām,kuras ik pa laikam kārojas. Bet nu, kad jau pagājuši daudzi gadi, vairs nemaz to visu nekārojas. Kad biju stāvoklī, uznāca liela gribēšana uz desām un tām pašām vistām, pirku un štopēju iekšā. Bet kaut kā tās vairs negaršoja tik labi, kā agrāk, kad tās ēdu. Un secināju, ka sojas izstrādājumi man tomēr garšo labāk, smarža tā pati, bet nav tik trekni un arī garša labāk patīk. Tā nu joprojām esmu veģetāriete. Mani arī fascinē šī viegluma sajūta, āda mazāk taukojas, un galvenais - nejūtos nogurusi pēc ēšanas! Jo man ir samērā lēna vielmaiņa un gaļu apēdot, man šķiet, ka tā pārstrādājas pat vairākas dienas!... :) Un jā, ja iesāku es to humānu un mazliet reliģisku motīvu vadīta, tad tagad tas ir mans dzīvesveids, kā es jūtos labi un harmonijā ar savu ķermeni.
    Runājot par citu attieksmi - jā, sākumā bija apriebies visiem skaidrot 101 reizi, kāpēc es neēdu to un to. Tagad brīnās tikai kādi vecāka gada gājuma un reti satikti ļautiņi, pārējie jau sen ir sapratuši, ka pilnīgi labi cilvēks var funkcionēt bez gaļas un respektē to. Ierodoties viesos pie radiem ir īpaši pagatavoti ēdieni mums dažiem, kas neēd gaļu, un ir patīkami, ka cilvēkiem rūp mana labsajūta un viņi to respektē.
    Un vispār jau jaunajām paaudzēm tas nešķiet nekas ārkārtējs, Eiropā ir liels veģetāriešu procents, un arvien biežāk iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, uzzinu, ka arī viņi neēd gaļu vai arī ēd to nelabprāt. Tā ka tas manuprāt ir tāds stagnātisks uzskats - bez gaļas nav pusdienu, vai arī bez gaļas tu sabojāsi veselību un vēl sazin ko. Jo patiesībā jau mūsdienu atklājumi par fizisko veselību un gaļas neēšanu iet roku rokā. Šai ziņā apskaužu amīšus ar viņu svaigēšanas restorāniem, un milzīgo piedāvājumu šai jomā. Savukārt mums pat sojas desiņas nevar nopirkt lielveikalā, jādodas uz speciālizēto veikalu. Protams - Latvija ir maza un arī salīdzinoši citādi domājošie ir maz, bet gan jau ar laiku būs arī mums :)

    Nu un kā bija Tev - ar Ziemassvētkiem un gardo mielastu? :)

    AtbildētDzēst