Pietura vasara

 

Blog-klusums, kas sākās ar lēni nākošo pavasari un ir iestiepies vasarā, kas savukārt ir atnākusi gandrīz vai par strauju un vēl pirms mana atvaļinājuma sākšanās, turpināsies.

  

Jau pagājušajā gadā secināju, ka iedvesma rakstīt un rokdarboties man mazinās proporcionāli temperatūras kāpšanai plusos, tiklīdz iestājas pavasaris/ vasara. Un tā kā šogad tas notiek ar gandrīz vai simetrisku precizitāti kā pērn, ir skaidrs, ka blogam pienākas vasaras brīvdienas, lai rudenī un ziemā atgrieztos ar jaunu spēku un iedvesmu.

  

Kopš ziemas beigām esmu pievērsusies arī jaunam ne-rokdarbiskam un ne-kulināram hobijam, kas ļoti progresējis un sācis "apēst" daudz mana brīvā laika. Atziņa - pamainīt intereses ir ļoti vērtīgi un atzīmēšu sev, ka par šo vajag kādreiz pastāstīt.

Bet atgriežoties pie sākuma - aiziet vasara & blog-brīvdienas! :)

  

Šovasar gan ceru varbūt nepazūst pavisam, jo lai gan palēlināti, bet esmu procesā ar visādām interesantām lietām, kas, iespējams, prasīsies ātrāk atrādīties kā vien rudenī.

  

Visām, kas arvien čakli turpinās blogot - vēlu iedvesmas pilnu vasaru! Es pa drusciņai noteikti turpināšu sekot visam, kas notiek un lasīšu jaunumus!

  

Uz tikšanos rudenī!
 

P.S.Saules un karstuma sagurušajiem/ baudošajiem iesaku pagatavot šo burvīgo citronu saldējumu - tas ir spirdzinošs un pavisam noteikti ar vasaras garšu!

Mafini ar školādi (gabaliņiem)

Kas piederās brīvdienām? Protams, kaut kas garšīgs! :) 

Ja nolemsiet savējos vai sevi pašu pa Lieldienām palutināt ar mafiniem - varu ietekt fantastiski gardu recepti. 

Mmm.. šie tagad ir mani jaunie mafinu favorīti - gardi gan silti, gan auksti un ne drusciņas nav sausi. 

Vajadzēs (12 mafiniem): 

1) 180g kviešu milti

2) 1 tējkarote cepamā pulvera

3) 125g mīksta sviesta(der arī konditorijas margarīns)

4) 100g cukura (es ņēmu tumšo cukurniedru, bet der arī parasts cukurs)

5) 2 olas

6) 90ml piena

7) šķipsniņa sāls

8)apmēram 2 līdz 3 saujas termoizturīgi šokolādes gabaliņi  (manējie pirkti Gemosā un tā arī saucas - termoizturīga šokolāde)

9) apmēram 1 sauja parasta šokolāde (man bija Gemosā pirkti t.s. šokolādes čipsi)

10) mandeļu skaidiņas dekorēšanai 

Olām, sviestam un pienam jābūt istabas temperatūrā - attiecīgi vismaz kādu stundu pastāvējuši ārpus ledusskapja. Citriez, ja esmu cepusi mafinus no rīta, olas un sviestu no ledusskapja izņemu jau vakarā. 

Ja gribas cept ātri un nav laika gaidīt - der arī visas sastvādaļas pa tiešo no ledusskapja. Mani novērojumi, ka tad vienīgi mīkla ir mazliet mazāk pufīga un gaisīga. 

Miltus, sāli un cepamo pulveri samaisa. Citā bļodā sviestu ar cukuru saputo līdz krēmīgai konsistencei. Tālāk pa vienai pievieno olas un vēlreiz visu sakuļ. Pēc tam pamīšus pieber daļu no miltu maisījuma, pielej daļu piena, līdz visi produkti izlietoti. Tā kā man bija tumšais cukurs, tad tas piedod mīklai brūnīgo nokrāsu. Visbeidzot beigās pievieno šokolādes gabaliņus un visu kārtīgi samaisa.

Lai Jūs nemulsina pie sastāvdaļām minētā termoizturīgā šokolāde - tāda tiešām ir. Man pašai tā nāca kā liels atklājums, kad gada nogalē to atklāju Gemosā. Tīrā veidā kā šokolāde neliekas garšīgi un ir pat aizdomīgi bāli, bet iecepti mafinos ir izcili - neizkūst pilnībā, bet pakūst mazliet. 

Ja meklēsiet šo šokolādi Gemosā - tajā, kas Teikā šis stāv nevis vienkopus ar šokolādes čipsiem, bet pie visādiem kūku dekoriem.

Tālāk liku katrā mafina papīrītī kārtīgu ēdamkaroti mīklas. Pa vidu savukārt kūstošos šokolādes čipsus.

Pa virsu vēl apmēram tējkarote mīklas, tā lai pildījums iespēju robežās nosegts + vēl nedaudz uzkaisīju mandeļu skaidiņas. Cepu 180C apmēram 30 - 40min. 

Tā kā vidū ir kūstoša šokolāde, tad vidus pildījums, kamēr vēl mafini karsti ir pat šķidrs, savukārt mazie gabaliņi arvien ir kā šokolādes gabaliņi, tikai nedaudz pakusuši. 

 Vai Jūs jau steidzat cept mafinus? :)

Ziema, prom!

Kad visiem zeķes saadītas un sadāvinātas, beidzot jāuzada arī sev pašai. Tā janvārī, savācot dzijas pārpalikumus no 3 citām zeķēm, sāku adīt, tomēr līdz ar pusmēnesi un vēl daudz ko citu - darbiņš kaut kā atlikās.  

Hmm.. iespējams ziema tā aizkavējusies, ka gaidīja, kamēr manas zeķes taps pabeigtas... :) 

Tā nu šodien izadīju pēdējās rindiņas, savilku diegu un viss - zeķes gatavas! Ziema, prom!

Bet pret ziemu nekādu pretenziju mūsmājās nav šim mīlulim, kurš savas dienas vada ķerot saules peldes un sildot puncīti. 

Kurā istabā saule, tur tai seko kaķis. :)

 

Lai saulaina nedēļa! :) 

Dāvaniņa aizceļojusi & saņemta

Mana vārda dienas izlozes dāvaniņa veiksmīgi ir aizceļojusi uz savām jaunajām mājam jeb Ku-Ku Mājām pie Ingas. 

Priecājos, ka Inga bija priecīga! :)

Man pašai arī šis izlozes un apdāvināšanas process ļoti, ļoti patika - tādi mazdrusciņ Ziemassvētki. 

Un kā solīts - tagad varu pastāstīt & parādīt - kas slēpās zem mana pārsteiguma. Biju apsolījusi gabaliņu pavasara - ceru, ka vismaz mazdrusku arī sanāca. Un tā pie Ingas steidzināt pavasari aizceļoja.. 

Audums pavasara/ vasaras sezonai - tik daudz lai sanāktu varbūt kādi svārki, krekliņš vai vismaz pāris šalles noteikti

Mežģīnes un lentīte

Puķu broša

Kaudzīte dzijas

Un paštaisīta šokolāde

Lai priecīgi! :)

Adāmadatas: metāla vs koka

Koka adāmadatas izmēģināju drusku spiestā kārtā, kad adīju savu pusmēness šalli. Adīju, adīju, līdz tiku tik tālu, ka nekur nebija nopērkamas man vajadzīgā izmēra adatas ar atbilstošu savienojuma garumu. 

Bet par visu no sākuma. :)

Tā kā sevi ieklasificēju pie amatiera  - kategorijas svētdienas adītāja, tad ne tuvu nebiju aizdomājusies par tehnoloģiju attīstību rokdarbu piederumu jomā.  

Kad pirms pāris gadiem Cēsīs rokdarbu veikaliņā man atteica Addi adatas – tad, nu kā pirmās nopirku, tā arī lietoju. Biju, protams, dzirdējusi par koka, bet kaut kā nebiju aizdomājusies, ka man tādas vajag izmēģināt, jo tik daudz cik es adu, man ļoti apmierināja visas manas esošās. Tā nu man līdz šim bija 2 resnumu zeķu adatas un 4 dažāda izmēra adatas ar savienojumu jeb trosīti.

Esmu arī izmēģinājusi vienas adatas kas saucas Pony – tas tiešām bija briesmīgas, jo viss visu laiku ķērās starp savienojumu un adatu. Kā arī vēl kaut kādas nezināmas plastmasas ražojuma. Bilžu nav, jo abas tiešām bija tik sliktas, ka esmu jau sen izmetusi viņas ārā.  

Adot pusmēnesi – secināju, ka max ar kādu savienojuma garumu ir atrodamas adatas ir 2m, bet tas ir ļoti reti un nekur nebija man vajadzīgā izmēra - Nr.4. Ar pārtraukumiem, bet aptuveni dienu es veltīju dažādu rokdarbu veikalu apzvanīšanai Rīgai un vēl dažu tuvāko apstaigāšanai mēģinot atrast Nr.4. adatas ar savienojumu 200cm

 

Tagad saprotu kāpēc – arī adatu jomā tehnoloģijas IR apsveicami progresējušas un nosaukums tam ir KnitPro. Rezultātā vairs nav jāpiemeklē vajadzīgais savienojuma garums, bet to pavisam vienkārši var pagarināt pats cik garu gribas. 

Teikšu kā ir – pirku adatas ar palielām bažām. Ne tik daudz dēļ tiem savienojumiem kā tieši koka. Man nez kāpēc līdz šim likās, ka adatām piederas būt tikai no metāla, jo koks ātri salūzīs. Un, ak, kā es kļūdos un cik stereotipisks aizspriedums šis ir.

Tad nu tā – šalle gatava un adatas arvien ir vietā. Un varu salīdzināt vai un kāda ir atšķirība starp metāla un koka adatām. 

Kādas ir galvenās atziņas? 

1.Ja skatās no adīšanas viedokļa, tad, manuprāt ar abām adīt ir vienlīdz labi. 

Pirmajā brīdī manas KnitPro adatas likās galos asākas un spicākas, salīdzinājumā ar līdzšinējām metāla Addi, tāpēc likās, ka drusku par stipru duras pirkstos, ja stiprāk vajag uzspiest. Skatoties bildē saprotu kāpēc - metāla adata tiešām ir mazāk spica.

 

Bet problēma, ka koka likās pārāk asas bija īslaicīga – vai nu tas pats spicums mazliet apdilst vai arī mani pirksti pierada, bet katrā ziņā nekādu diskomfortu vairs nejutu.  

2.Tehnoloģijas rullē, jo es tiešām esmu sajūsmā par to savienošanas iespēju. Tas ir tik ērti – saskrūvē un pagarini cik vajag. Kaut vai līdz bezgalībai. 

3.Izpildījums, kas šīm tehnoloģijām ļauj realizēties ir labs. Man negadījās, ka adatas un savienojums vai vieta, kur savienojas abi kabeļi atdalītos paši no sevis. Tomēr periodiski piefiksēju, ka ik pa laikam savienojumiem ir tendence it kā drusku atskrūvēties valā. Nezinu kāpēc tā. Varbūt brāķis, bet varbūt tāpēc, ka brīžam adot adata un adījums tā kā „sagriežas” un attiecīgi tad pagrozot adatu, iespējams, ka skrūvītes kaut kā atskrūvējas. 

4. Adījums starp savienojumu un adatu slīd labi un neķeras. Starp vietu, kur ir savienoti abi kabeļi, savukārt ķeras, ja adījums nav sasniedzis ļoti lielu izmēru.

Varbūt mana dzija bija jocīga, bet tomēr domāju, ka nē. Un kamēr vien adījums nebija sasniedzis gigantiskus apmērus - tā īsti vienmērīgi neslīdēja – adījums visu laiku sastājās līdz tai kabeļu savienojuma vietai. Bildē var redzēt kā es to domāju. Protams, kad pārstumj ar roku pāri, tad jau viss tālāk ok. 

5. Pašas adatas kā tāds bija ok. Pirmajā brīdī sākot adīt likās, ka dzija slīd sliktāk kā uz manām iepriekšējām Addi, tomēr pēc kāda laika (laikam kaut kā ieberzējās vai pieslidinās) vairs tā nelikās.

6. Kad daudz un plaši biju izmeklējusies par adatām, secināju, ka manām jaunajām KnitPro (īstiem zvērinātiem adītājiem tas jau it nemaz nav jaunums) ir pat teju vai fanu pulki. Nu vismaz tā man likās palasot atsauksmes un pat tēmu lapas par šīm adatām dažādās Latvijas rokdarbu un forumu lapās. :) 

7. Cenas ziņā KnitPro salīdzinājumā ar Addi, manuprāt, sanāk dārgāks pie pašas pirmās pirkšanas reizes. Kad jau kabeļi ir, tad piepirkt klāt vajadzīgā resnuma adatas ir aptuveni tas pats vai pat lētāk kā arvien pirkt jaunas metāla adatas ar savienojumu.  

 
8. KnitPro adatām ir forša opcija - pašas koka adatas vietā savienojumam pieskrūvēt tādu kā korķi - līdz ar to var droši izmēģināt uzadīto iespēju robežās piemērīt/ pārvadāt/ nesāt kaut kur apkārt un nav jābaidās ka valdziņi nomuks no adatām. Man šis noderēja pašās beigās, kad raucu šalli nost. 

9. Tad nu visu saliekt kopā – no koka adatām nav jābaidās, gan koka, ar abām ir vienlīdz labi adīt. KnitPro adatu lielākais ieguvums manā skatījumā ir tieši šī transformēšanas iespēja. Katrā ziņā vēlreiz pie vajadzības izveidot kaut kādus noteiktus savienojuma garumus un tamlīdzīgi – es noteikti vairs neiešu cauri epopejai „vajadzīgā garuma un izmēra atrašana”. Pilnīgu adatu nomaiņu pagaidām savās mājās neplānoju, jo neadu tik daudz un bieži, bet ko var zināt.. :)  

 

Nu, pastāstiet, ar kādām adatām Jūs adāt? 

Un kam dodat priekšroku – metālam vai kokam? :)